Rta Intervija

Mīlestība mums ir dota kā skaista dāvana, ko nevajag analizēt, bet kam vienkārši jāļaujas un par ko jāpriecājas – uzskata aktieris Rūdolfs Plēpis. Viņš pats dzīvē gan daudz mīlestības saņēmis, gan dāsni to dāvājis arī citiem. Tikko ceļu pie skatītājiem sācis aktiera jaunais koncertuzvedums "Rūdis. Stāsti un dziesmas". Pirmā tikšanās jau bijusi marta nogalē Smiltenē, kam sekos vēl seši koncerti Ulbrokā, Dobelē, Brocēnos, Talsos, Alūksnē un Cēsīs. Pirms dažām dienām ir izskanējis pirmais koncertuzvedums Smiltenē. Kāda bija Jūsu satikšanās ar skatītājiem pēc ilgāka pārtraukuma? Rūdolfs Plēpis: Vispirms man jāsaka paldies koncerta organizētājiem, kas vispār mani uzaicināja piedalīties, jo es tiešām ilgu laiku nebiju publikas priekšā bijis. Sakarā ar manām redzes problēmām, tagad tas ir ļoti sarežģīti. Spriežot pēc atsauksmēm, tas fakts vien, ka zāle dzied līdzi, ir rādītājs, ka cilvēkiem gāja pie sirds tas, ko mēs tur darījām uz skatuves. Mēs bijām četratā – Kaspars Markševics, mana meita Viktorija, Valdis Zil

Teju divus gadus Latvijas Dabas muzejā ekskursijas vada arī ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko. Pirms kara vairāk nekā 30 gadus viņš nostrādājis Zaporižjas Nacionālajā universitātē par bioloģijas pasniedzēju. Vienlaikus Mikola aizraujas arī ar mākslu un ir ilustrējis publikācijas par putniem. Ornitologs patlaban vēl apgūst latviešu valodu, bet tikmēr muzejā viņš vada ekskursijas arī ar ukraiņu bērnu grupām, kuras ar saviem stāstiem uz mirkli cenšas nogādāt mierpilnā Ukrainas dabas pasaulē. Par Ukrainas dabu, par putniem tur un līdzībām ar Latvijā sastopamo, kā arī par kara ietekmi uz dabas daudzveidību saruna ar ukraiņu ornitologu Mikolu Vasilenko.

„Dari, kas jādara” – šādi nosauktas Imanta Freiberga atmiņas, kuras grāmatā izdevis apgāds „Jumava”. „Imanta personības centrā ir cilvēcīgums,” uz grāmatas muguriņas citēta viņa dzīvesbiedre, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „Man dažreiz šķiet – viņš uz visu skatās pat par daudz pozitīvi. Taču saskatīt visā labo – tas pieder pie viņa personības. Viņš ir kluss un nepretenciozs, un lielība viņam nav pazīstama. Turklāt tas, ka viens cilvēks var būt tik brīvs no ļaunuma, mani jaunībā ļoti iespaidoja.” Grāmatā uzzināsiet, kā jauniņais Imants Freibergs, devies Otrā Pasaules kara bēgļu gaitās, nopelnīja saviem vecākiem biļetes uz Kanādu, un kāpēc tieši viņš, iespējams, izgudroja ar roku attaisāmus metāla pudeļu korķus. Mūsu tikšanās Freibergu Rīgas dzīvoklī sākas ar nelielu ļembastu. Ārdurvju atvēršanu izmanto Muris. Trīsgadīgais runčuks, kurš tikko būrītī atvests līdzi no laukiem Īvandē, izsprūk brīvībā. Dodamies Muri meklēt – Freiberga kungs ar liftu, apstādamies katrā stāvā, es – kājām lejup pa kāpnēm. Starp 1

Pēc ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar bijušā premjera, Jaunās Vienotības politiķa Krišjāņa Kariņa privātajiem avioreisiem šis skandāls piedzīvo kārtējo kulmināciju, un tai turpinājuma varianti ir divi – vai nu tagadējā premjere, Kariņa partijas biedre Evika Siliņa, pēc šodienas tikšanās prasīs ārlietu ministra demisiju, vai arī ļaus skandālam turpināties, atstājot izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.  Rajevskis gan neprognozē, ka "Jaunās Vienotības" skandāli ietekmēs visas valdības stabilitāti.

Rīgas ostā lielākās attīstības aktivitātes pašlaik saistītas ar Kundziņsalas rajonu, kur īpaši modernizē ar transportu saistītas lietas, lai ostu savienotu ar Austrumu maģistrāli, jeb Rīgas apvedceļu. Par to Latvijas Radio informēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Tāpat osta attīstot plānus vēja parku industrijā, paredzot, ka ostā varētu izvietot jūras vēja turbīnu ražotnes. Tuvākajos četros gados domāts arī uzbūvēt jaunu pasažieru termināli. Savukārt ekonomisko saišu pilnīga pārtraukšana ar Krieviju ostai nozīmētu zaudēt piektdaļu apgrozījuma - atzina Zeltiņš.

Tā dēvēto slimības lapu apmaksas kārtība Latvijā pašlaik mazina darba devēju konkurenci, tāpēc darba devēji mudina regulējumu mainīt tā, lai strādājošie mazāk gribētu doties darba nespējā, kā arī drīzāk atgriezties darbā pēc saslimšanas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Diskusijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību turpinoties, turklāt plašāk nekā tikai par slimības lapām, bet, piemēram, arī virsstundu apmaksu, kas pašlaik ir simt procentu apmērā.

Stipra informatīvā telpa, neatkarīga, droša un kvalitatīva mediju vide ir galvenie mērķi, ko Kultūras ministrija grib panākt ar sagatavotajām mediju politikas pamatnostādnēm jeb vidēja termiņa dokumentu, kāds nav bijis iepriekšējos četrus gadus. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie). Viņa gan atzina, ka dokuments ir vispārīgs un bez konkrētas rīcības plāniem mediju vides stiprināšanai. Pamatnostādnes arī paredz virzību uz latviskāku informatīvo telpu, sacīja Logina:

Slovākijas valdības iecere slēgt valsts sabiedrisko raidorganizāciju, aizstājot to ar jaunu radio un televīzijas kompāniju, ko kontrolētu pie varas esošie politiķi, šomēnes ir izsaukusi lielu satraukumu. Arī citviet Eiropā žurnālistiem notiek dažādi uzbrukumu. Lai apturētu mediju brīvības samazināšanos, šomēnes Eiropas Parlamentā ir apstiprināts Mediju brīvības likums. Latvijas Radio uz sarunu par mediju brīvību un to nākotni aicināja Eiropas Žurnālistu federācijas direktori Renāti Šrēderi.

Latvija virzās uz munīcijas ražošanu un ar šādu mērķi izveidota valsts aizsardzības korporācija. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie). Ministrs norādīja, ka valsts līdzdalība ir svarīga, lai sadarbotos ar partnervalstīm.

Nākamajos gados lielākais risks ir neizlēmība un bailes kaut ko darīt. Tā Latvijas Radio, atsaucoties uz Bulgakova „Meistara un Margaritas” tēzi par gļēvumu, kas ir lielākais grēks, teica, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Aizejošais rektors uzsvēra, ka, spītējot vajadzībām visdažādākajās jomās, stabilai nākotnei būtiskākais ir investēt izglītībā un zinātnē. Šodien, 21. martā, Latvijas Universitāte aicina uz LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas Spāru svētkiem. Savukārt jau 27.martā darbu sāks jaunais LU rektors amatā Gundars Bērziņš.

Rēzeknes gadījumā valstij bija jārīkojas asāk, tā uzskata bijušais pašvaldību lietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts). Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka Rēzeknes vadībai būtu vēlams atzīt kļūdas un „izvilkt sevi no purva”. Tas būtu ieguvums visiem.

Krievija zināja un, acīmredzot, rēķinājās ar sankcijām un ir pārorientējusi ekonomiku uz Ķīnu. Tā intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Viņš norādīja, ka, ieviešot sankcijas, jārēķinās arī ar zaudējumiem un problēmām pašu un Eiropas ekonomikā, jo viss ir savstarpēji saistīts. Daudzās valstīs ar to nodarbojas vesela kaudze institūciju. Tas ir vesels cikls.

Šodien, 18. martā, gaidāms kopīgs Eiropas Savienības valstu paziņojums saistībā ar Vladimira Putina "pārvēlēšanu" Krievijas prezidenta amatā, tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže. Konkrētu saturu pagaidām nav iespējams atklāt, taču tas būs par "vēlēšanu" procesu, leģitimitāti, opozīcijas apspiešanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, teica vēstniece. Jautāta par to, kā Eiropa varētu iegrožot Krieviju un tās ekonomiku, lai pārtrauktu karadarbību, Baiba Braže nosauca trīs darba virzienus, kas jādara vienlaikus un vienlīdz prioritāri.

Vislielākās pūles jāieliek tā dēvēto gudro prātu piesaistei Latvijai, intervijā Latvijas Radio norādījis rkonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Runa ir par ārvalstu studentiem, kas studē Latvijā, par kuriem cīnās arī citas valstis, kas ieinteresētas ekonomikas kāpināšanā. Latvija šajā jomā ir pieļāvusi kļūdu

Pērn Muitas pārvalde konstatējusi gandrīz 7800 gadījumu, kad caur Latviju uz Krieviju un Baltkrieviju mēģināts pārvadāt sankcijās iekļautās preces, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Jāņem vērā, ka šajā skaitā ietilpst arī mazie privātpersonu pārkāpumi. Šogad pirmajos divos mēnešos uzsāktas 550 pārkāpumu lietas.

Vilcienu reisu uz Ventspili atjaunošana šobrīd nav "Pasažieru vilciena" (PV) prioritāte, tā intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors. Latvijas Radio jau vēstīja, ka portālā manabalss iedzīvotāji savāca parakstus, ierosinot Satiksmes ministrijai ieviest vilciena satiksmi starp Rīgu un Ventspili. Nešpors minēja, ka virkni lietu ietekmē pasažieru rīcībā esošais ritošais sastāvs. Runājot par elektrovilcieniem, šodien, 12. martā, atkal uz Tukumu vilcieni nekursē, tur pasažierus pārvadā autobusi. Tā iemesls ir kontakttīklu bojājums. Arī vakar šis bojājums bija izraisījis problēmas elektrovilcienu kustībai.

Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore. Kas lācītim vēderā? Uz šo jautājumu Indra Tuņa sniedz atbildes, veicot ķīmisko izpēti gleznām, skulptūrām, tekstilijām un citiem seniem un vēsturiski nozīmīgiem priekšmetiem. Dažkārt tieši viņas izpētei ir noteicošā loma, lai apstiprinātu, vai kāda glezna ir oriģināls vai atdarinājums vai varbūt viltojums. Kā notiek mākslas darbu un citu nozīmīgu objektu ķīmiskā izpēte? Kā tajā palīdz jaunākās tehnoloģijas? – saruna ar restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu.

Lai mazinātu valsts slepenību aizsardzības jomā, premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) ir uzdevusi bruņoto spēku vadībai vairāk informēt reģionu cilvēkus par robežas būvniecības lietām. Viņa atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku paziņojums par to, ka Latvijā situācija aizvien ir droša, ir sekojis pēc augošās Krievijas propagandas, ka mūsu valstī varētu būt gaidāms agresora iebrukums. Siliņa intervijā Latvijas Radio vispārīgi mierināja, ka drošības uzlabošanai pietiekami daudz naudas tiek ieguldīts valsts aizsardzībā.

Aukstais karš ir atgriezies, un, brīdinot par Krievijas nākotnes aktivitātēm, tas ir NATO valstu līderu atgādinājums savām sabiedrībām. Taču drošības situācija Latvijā nav mainījusies un tieša militāra iebrukuma draudi no Krievijas arvien nepastāv. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Viņš uzsvēra, ka militāras tehnikas Latvijas robežu tuvumā nav un tas ir tiešākais apliecinājums sabiedrības mierināšanai, ka iebrukuma tik drīz nebūs. Pētnieks arī vērtē, ka šobrīd no militāro draudu viedokļa Latvija ir visdrošākajā situācijā tās pastāvēšanas vēsturē, bet sabiedrībā nedrošības sajūtu rada tas, ka valsts drošības sfērā ir pārspīlēta slepenības nostāja

Viens no galvenajiem Latvijas Universitātes (LU) uzdevumiem ir konsolidācija. No 13 fakultātēm trīs mēnešu laikā jāizveido piecas, lai jaunā studentu uzņemšana var notikt jau apvienotās fakultātēs. Tā Latvijas Radio izteicās jaunievēlētais LU rektors Gundars Bērziņš. Savukārt jaunās Rakstu mājas būvniecība ritot atbilstoši plānam, un līdz ar īpašumu izsolīšanu universitātei esot pietiekami naudas darbu finansēšanai. Par padoto algu kāpināšanu rektors vēl domāšot.