Rta Intervija

Nacionālās kiberdrošības likums, ko šobrīd skata parlamentā, varētu veicināt uzņēmumu un iedzīvotāju drošību, intervijā raidījumā "Labrīt" sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Precedents ar uzņēmumu "Tet", kad kanāla "Freedom" tiešraides laikā, manipulējot ar satelīta signālu 20 minūšu garumā atskaņots Krievijas saturs, liecina par to, ka uzbrukuma riski ir  katru dienu. Un apdraudējuma gadījumā "CERT.LV" uzņēmējus informē par gaidāmajiem kiberuzbrukuma riskiem.

Rīgā Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstību apdraudošās finansiālās problēmas ir viens no pirmajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas Kultūras akadēmijas šonedēļ ievēlētais rektors kinorežisors Dāvis Sīmanis. Rudenī uz Miera ielu varētu pārcelties daļa Kultūras akadēmijas, bet nav skaidrs, vai būs nauda projekta turpināšanai, jo visam projektam iedotie vairāk nekā pieci miljoni eiro iztērēti jau pirmajā kārtā. Rektors Sīmanis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka par izaicinājumiem ir labi zinājis vēl pirms ievēlēšanas.

Pašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio. Viņai gan šodien plānotas sarunas ar opozīcijas frakcijām. Braže atklāja, ka arvien pārdomā, vai iestāsies "Jaunajā Vienotībā".

Nacionālajai apvienībai nav pieņemama kultūras ministres, „Progresīvo” politiķes Agneses Loginas nostāja tā sauktās Stūra mājas nākotnes izlemšanā, tāpat tai ir iebildes par ministres nostāju Mūzikas akadēmijas pasniedzēju uzmākšanās skandālā, kas turpinās ar rektora atkāpšanos,. Galvenokārt opozīcijas partijai nepatīk ministres centieni sabiedriskajos medijos saglabāt iespēju klausītājus uzrunāt krievu valodā. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ Saeimas sēdē rīt, 18. aprīlī, Nacionālā apvienība prasīs ministres Loginas atbrīvošanu. Tā intervijā Latvijas Radio teica bijušais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis.

Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, tam ir jāiezīmē daļa nodokļu ieņēmumu, taču pašlaik vēl notiek diskusijas par nodokļu procentuālo sadalījumu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības". Konkrētus priekšlikumus Saeimai plānots iesniegt līdz rudenim. Paralēli šiem darbiem Nacionālais veselības dienests tikšot reformēts par fondu, kas strādās veselības apdrošināšanai. Savukārt ieceri valsts pārziņā pārņemt reģionālās slimnīcas bremzējot naudas trūkums.

Latvijai ir iespējas iekļūt Eiropas Savienības (ES) 10 turīgāko valstu vidū ne vēlāk kā līdz 2040. gadam, saglabājot valsts uzņemto ģeopolitisko kursu Eiropas valstu saimē un NATO. Tā uzskata domnīcas "Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts” jeb "LaSER" dibinātāji. Pēc piecu nedēļu darba domnīca mūsu valsts politiķiem piedāvājusi četrus attīstības scenārijus, kas Latvijai ļautu uzņemt straujāku attīstības tempu. Kā intervijā Latvijas Radio pastāstīja domnīcas līderis Daunis Auers, politiķi atbalstījuši divus variantus: ka Latvija kļūst par Baltijas tīģeri ar ciešāku trīs valstu sadarbību vai arī Baltija vienojas, ka kļūst par ziemeļvalstīm.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pēdējo izstādi pagaidu telpās – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija” – pirmdien, 8. aprīlī, papildināja spoža Imanta Lancmaņa lekcija. Rundāles pils atjaunotājs pauda arī viedokli par Mežotnes pils nenonākšanu privātās rokās, bet pievienošanu Rundāles muzejam. Kā pēc aiziešanas pensijā un 60 gadus pēc mūža saistīšanas ar Rundāli klājas arvien rosīgajam Lancmanim, noskaidrot devās Ieva Puķe. Imants Lancmanis lekcijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tik meistarīgi uzbūra Kurzemes hercogistes atmosfēru 16. un 17.gadsimtā, ka klausītāji, kuri bija atnākuši kuplā skaitā, aizmirsa par vasarīgo laiku aiz logiem. Pašam Lancmanim Rīga ir tikai īsa pietura, par mājām kļuvusi Rundāle, kur pirmā darba diena bija 23. aprīlī pirms tieši 60 gadiem. Šī gada 17. janvārī – vēl kāda apaļa, bet ļoti skumja gadadiena – pirms 20 gadiem ļauna slimība paņēma tuvāko cilvēku un kolēģi Rundāles pils restaurācijā, sievu Ievu. Imanta viesistabā Rundālē Ieva skatās no div

Iespējami lieli papildus izdevumi, bet precīzu summu pagaidām vēl nav, tā Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange intervija Latvijas Radio stāstīja par situāciju ar lidostas zemēm. Zemes gabali par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro bija izpārdoti lietuviešu investoriem. Lange stāstīja, ka Lietuvas puse piesaistījusi juristus, jau vairākas reizes ir bijušas tikšanās ar investoru pārstāvjiem.

Krišjāņa Kariņa, viņa biroja un Valsts kancelejas privāto lidojumu skandāls uzrāda, ka pēdējo valdību laikā ir bijusi pārāk liela aizraušanās ar savu privilēģiju nostiprināšanu, intervijā Latvijā Radio sacīja "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Viņa arī akcentēja ierēdņu atbildību.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli valdībā plānots iesniegt līdz jūnijam, tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība). Viņš norādīja, ka izlīdzināšanas mehānisms būtiski uzlabos situāciju pašvaldībās, taču neatrisinās, ka pašvaldības ir dažādas un to ekonomika ļoti atšķiras. Ašeradens uzsvēra, ka šobrīd pamatā ir divi neatbildēti jautājumi. Savukārt, komentējot jautājumu, kas saistīti ar skandāliem un krīzēm ap partiju, Ašeradens norādīja: „Viennozīmīgi, ka vēlēšanu rezultātus tas ietekmēs un mēs ar to rēķināmies.” Intervijā Latvijas Radio Ašeardens atzina, ka gaida dažādu kontroles iestāžu rezultātus.

„Valstij būtu jāpaskatās uz pašvaldībām nopietnāk”, tā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs komentēja iecerēto Pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas modeli. Ka sacīja Audzišs – pēc būtības šis modelis tāpat neko īpaši nerisina. Galveno uzsver Normunds Audzišs. Latvijas Lielo pilsētu asociācija izstrādājusi Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju 2027, kuras mērķis ir nodrošināt valstspilsētu ilgtspējīgu un integrētu attīstību, veicinot savstarpēju sadarbību un izmantojot katras pilsētas potenciālu un priekšrocības.

„Redakcionālā neatkarība ir būtiska sabiedrībai. Un neatkarības stiprums ir svarīgs tāpēc, lai sabiedrība iegūtu kvalitatīvu un patiesu informāciju,” tā Latvijas Radio sacīja Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne. Šodien, 8. martā, Rīgas pilī notiks diskusija par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību. Rožukalne uzsver, ka svarīgi skaidrot vārda brīvības jautājumus.

Kādas ir kultūras piedāvājuma, pieprasījuma un arī izglītības tendences, kādi ir šīs nozares nākotnes izaicinājumi un arī iespējas tehnoloģiju attīstības laikmetā? Kas ir kultūras lielākie nākotnes izaicinājumi? Par šiem un citiem tematiem Latvijas Radio intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu.

Uzņēmējiem, kas eksportē uz Kazahstānu un Kirgizstānu vai importē no tām, ir rūpīgi jāpārliecinās, vai tie neapzināti netiek izmantoti sankciju apiešanā, kas vērstas pret Krieviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs. FID uzņēmumiem piedāvās skaidrojumus, kā pārliecināties par eksporta un importa drošumu. No aprīļa sākuma Finanšu izlūkošanas dienests ir tā iestāde, kas pārauga jautājumus, kas saistīti ar pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ievērošanu. Var teikt galvenā iestāde sankciju jautājumos.

Jau nākamnedēļ plāno izsludināt konkursu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa neatliekamo darbu īstenošanai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja slimnīcas valdes locekle Džineta Heinrihsone. Pēc neatliekamo darbu pabeigšanas konkursā meklēs jauno būvnieku, kam uzticēs A2 korpusa pabeigšanu. Konkursa uzvarētājs varētu būt zināms līdz gada beigām.

Ukrainas dronu uzlidojumi apdzīvotajām vietām Krievijā ir kara vēstījums, lai krievi zinātu, ka notiek karš un ko tas nozīmē, intervijā Latvijas Radio norādīja Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš. Viņš piemin arī tā saucamos brīvprātīgo karavīru reidus.

Mīlestība mums ir dota kā skaista dāvana, ko nevajag analizēt, bet kam vienkārši jāļaujas un par ko jāpriecājas – uzskata aktieris Rūdolfs Plēpis. Viņš pats dzīvē gan daudz mīlestības saņēmis, gan dāsni to dāvājis arī citiem. Tikko ceļu pie skatītājiem sācis aktiera jaunais koncertuzvedums "Rūdis. Stāsti un dziesmas". Pirmā tikšanās jau bijusi marta nogalē Smiltenē, kam sekos vēl seši koncerti Ulbrokā, Dobelē, Brocēnos, Talsos, Alūksnē un Cēsīs. Pirms dažām dienām ir izskanējis pirmais koncertuzvedums Smiltenē. Kāda bija Jūsu satikšanās ar skatītājiem pēc ilgāka pārtraukuma? Rūdolfs Plēpis: Vispirms man jāsaka paldies koncerta organizētājiem, kas vispār mani uzaicināja piedalīties, jo es tiešām ilgu laiku nebiju publikas priekšā bijis. Sakarā ar manām redzes problēmām, tagad tas ir ļoti sarežģīti. Spriežot pēc atsauksmēm, tas fakts vien, ka zāle dzied līdzi, ir rādītājs, ka cilvēkiem gāja pie sirds tas, ko mēs tur darījām uz skatuves. Mēs bijām četratā – Kaspars Markševics, mana meita Viktorija, Valdis Zil

Teju divus gadus Latvijas Dabas muzejā ekskursijas vada arī ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko. Pirms kara vairāk nekā 30 gadus viņš nostrādājis Zaporižjas Nacionālajā universitātē par bioloģijas pasniedzēju. Vienlaikus Mikola aizraujas arī ar mākslu un ir ilustrējis publikācijas par putniem. Ornitologs patlaban vēl apgūst latviešu valodu, bet tikmēr muzejā viņš vada ekskursijas arī ar ukraiņu bērnu grupām, kuras ar saviem stāstiem uz mirkli cenšas nogādāt mierpilnā Ukrainas dabas pasaulē. Par Ukrainas dabu, par putniem tur un līdzībām ar Latvijā sastopamo, kā arī par kara ietekmi uz dabas daudzveidību saruna ar ukraiņu ornitologu Mikolu Vasilenko.

„Dari, kas jādara” – šādi nosauktas Imanta Freiberga atmiņas, kuras grāmatā izdevis apgāds „Jumava”. „Imanta personības centrā ir cilvēcīgums,” uz grāmatas muguriņas citēta viņa dzīvesbiedre, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „Man dažreiz šķiet – viņš uz visu skatās pat par daudz pozitīvi. Taču saskatīt visā labo – tas pieder pie viņa personības. Viņš ir kluss un nepretenciozs, un lielība viņam nav pazīstama. Turklāt tas, ka viens cilvēks var būt tik brīvs no ļaunuma, mani jaunībā ļoti iespaidoja.” Grāmatā uzzināsiet, kā jauniņais Imants Freibergs, devies Otrā Pasaules kara bēgļu gaitās, nopelnīja saviem vecākiem biļetes uz Kanādu, un kāpēc tieši viņš, iespējams, izgudroja ar roku attaisāmus metāla pudeļu korķus. Mūsu tikšanās Freibergu Rīgas dzīvoklī sākas ar nelielu ļembastu. Ārdurvju atvēršanu izmanto Muris. Trīsgadīgais runčuks, kurš tikko būrītī atvests līdzi no laukiem Īvandē, izsprūk brīvībā. Dodamies Muri meklēt – Freiberga kungs ar liftu, apstādamies katrā stāvā, es – kājām lejup pa kāpnēm. Starp 1

Pēc ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar bijušā premjera, Jaunās Vienotības politiķa Krišjāņa Kariņa privātajiem avioreisiem šis skandāls piedzīvo kārtējo kulmināciju, un tai turpinājuma varianti ir divi – vai nu tagadējā premjere, Kariņa partijas biedre Evika Siliņa, pēc šodienas tikšanās prasīs ārlietu ministra demisiju, vai arī ļaus skandālam turpināties, atstājot izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.  Rajevskis gan neprognozē, ka "Jaunās Vienotības" skandāli ietekmēs visas valdības stabilitāti.