Rta Intervija

Ēnu ekonomika būvniecībā tiek vērtēta ap 25-30 procentiem, bet Latvijas Būvniecības savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits uzskata, ka tā tomēr mazliet samazinās. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Eizenšmits stāstīja, ka nozarē trūkst ap 10 tūkstošiem cilvēku, likumdošana sakārtojas. 24. maijā, atzīmējot Latvijas Būvinženieru savienības simtgadi, notiks augsta līmeņa zinātniski praktiska konference par inovatīviem risinājumiem inustrijā, apvienojot akadēmisko skatījumu un pieredzē balstītus stāstus. Prognozes lēš, ka būvniecības nozares apjomi Latvijā šogad sasniegs 3 miljardus eiro un nozarē būs nodarbināti 75 tūkstoši darbinieku.

Saeimas deputāti 23. maijā pirmajā lasījumā balsos par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu un ar to saistītajiem grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Frakciju pārstāvju teiktais liecina, ka jāpietiek balsu likuma tālākai virzībai Saeimā. Savukārt, Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Latvijas Radio programmā Labrīt uzsvēra, ka šis lēmums nav vienkāršs, jo tagad Rēzeknes dome jau ir atkal lemtspējīga, tā veic korekcijas, lai sakārtotu izdevumus. Ir jābūt nopietniem argumentiem, ja domā par atlaišanu.

Pieprasot korekti pildīt streika vienošanos par pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, ap 2000 pedagogu šodien, 21. maijā, piedalīsies piketā pie Ministru kabineta. Piketu rīko Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt uzsvēra, ka visi solījumi pedagogiem līdz šim ir izpildīti. Viņa teica, ka arodbiedrība un ministrija izmanto dažādu metodiku un tas veido sadursmi. Ministrija, veidojot savu piedāvājumu, izmanto starptautiski atzītu metodiku.

Nebanku kreditēšanas nozarē kredītu kvalitāte ir diezgan laba. Šobrīd tā ir pazeminājusies par nedaudz procentpunktiem. Taču parādu atgūšanas pakalpojumu nozarei, kur nonāk dažādi parādi, apjoms ir ļoti liels. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt stāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa. Šodien, 20. maijā, centrs plāno detalizēti informēt par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2023.gadā. Vītoliņa stāsta, ka parādu portfelis ir visu laiku augošs un sasniedz nedaudz vairāk par miljardu. Apkopotā informācija liecina, ka nebanku kredītdevēji turpināja palielināt izsniegto kredītu apjomus, sasniedzot lielāko no jauna izsniegto kredītu apjomu kopš 2013. gada, kad uzsākta šādu pārskatu veidošana.

Gruzijas parlamenta vairākums šonedēļ galīgajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto „ārvalstu aģentu” likumprojekts. Tā pretinieku vērtējumā tas līdzinās likumam Krievijā, ko izmanto vārda brīvības ierobežošanai. Cilvēki turpina protestēt pret šo likumu. Valsts prezidente Salome Zurabišvili solījusi uzlikt tam veto, bet skaidrs, ka valdība to pārvarēs. Rihards Millers sarunājās ar portāla „Open Caucasus Media” līdzdibinātāju un direktoru Dominiku Cagaru, lai saprastu, kāpēc Gruzijas valdība virza šādu likumu, kāds šajās dienās ir protestētāju noskaņojums un kas sagaidāms nākotnē. Kāpēc Gruzijas valdība tieši tagad virza ārvalstu aģentu likumu, par spīti sabiedrības pretestībai un dažādu ārvalstu amatpersonu brīdinājumiem? Dominiks Cagara: Ir daudz diskutēts par to, kur meklējamas saknes šā brīža Gruzijas valdības kursam, jau sākot ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Izskatījās, ka Gruzijas valdība maina savu uzticību no Rietumiem vairāk uz Krievijai simpatizējošu nostāju. Arī ar pirmo ārvalstu

Iecere par peldētapmācību skolās nevirzās tik ātri, kā vēlētos, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja biedrības „Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. Novērojams, ka sabiedrība par šo jautājumu interesējas un cilvēki gribētu, lai bērni iemācās labi peldēt, bet politiskajā līmenī atbalsta tam nav. Nav arī finansējuma.

Likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu galīgajā lasījumā plāno pieņemt īsi pirms Jāņiem, pēdējā Saeimas sēdē, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, pie partijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Steidzamības kārtā šo jautājumu nevirzīs un pirmā sēde paredzēta jau rīt, 16. maijā.

Ir izstrādāts materiāls, kā rīkoties 72 stundu laikā kara gadījumā un tā izstrāde balstīta Ukrainas piemērā, intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Ir paredzēts, ka visos Latvijas novados iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt praktiski, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Aizsardzības ministrija izdod jaunu bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” redakciju. Ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas” ir pieejama bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” jaunā redakcija, kas ir papildināta ar sadaļām par krājumu veidošanu, rīcības plānu sagatavošanu ģimenēm, kā arī citu svarīgu un noderīgu informāciju. Līdz ar bukleta jaunākās redakcijas publicēšanu Aizsardzības ministrija īstenos informatīvu kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, lai skaidrotu gatavošanos krīzēm indivīda, ģimenes un kopienu līmeņos.  Tāpat Sprūds sarunā atklāja, ka Latvijā uzsākta bruņutransportlīdzekļu "Patria" pilna cikla ražošana.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu aizsardzības ministru Sergeju Šoigu iecelt par Drošības padomes sekretāru NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts dēvē par rotāciju. Krievijas Kremļa preses dienests vakar, 12. maijā, ziņoja, ka līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecelts par Drošības padomes sekretāru, savukārt ministra amatam izvirzīts līdzšinējais pirmais vicepremjers Andrejs Belousovs.

Energotīkla drošums Latvijā ir atkarīgs gan no ģeopolitiskās situācijas, gan laika apstākļu ietekmes un lielu lomu nosaka tā sauktā kabelizacija, intervijā Latvijas Radio sacīja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Drošības jautājumos Latvija cieši sadarbojas ar Baltijas kaimiņiem. Seko arī līdzi, kā sokas Ukrainai un iespēju robežās problēmu novēršanai palīdz ar tehnoloģijām.

Kopš vakardienas, 8. maija, iekšlietu darbinieki visā Latvijā strādā pastiprinātā režīmā. Dienesti atgādina, ka šodien Latvijā nav atļauts rīkot publiskus gājienus, sapulces un piketus, kā arī izklaides un svētku pasākumus, ja vien tie nav saistīti ar Eiropas dienu. Tāpat līdz pat rītdienas, 10, maija, pulksten 7 rītā aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana. Atļauta ir vienīgi individuāla ziedu nolikšana apbedījumu vietās, taču bez organizētas pulcēšanās un jebkādas agresijas slavināšanas vai agresorvalsts simbolu izmantošanas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio sacīja, ka nakts aizvadīta mierīgi, bet dienesti neatslābst arī ikdienā.

„Vācija ir Latvijai nozīmīgs partneris ar potenciālu,” tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos un arī aģenturas direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Šajā nedēļā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotās Latvijas dienas Vācijā, kas ir arī daļa no Hamburgas ostas svētku programmas. Tas ir aģentūras šī gada apjomīgākais rīkotais Latvijas popularizēšanas pasākums ārvalstīs, teica Strupkāja.

Pēc divām nedēļām Iecavā atklās sākotnējo "Rail Baltica" būvniecības bāzi un ar to brīdi sāksies reģionālās pamatlīnijas būvniecība. Jāatrod naudu arī tam, lai 2030. gadam varētu izbūvēt nepieciešamos trases elementus. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).

Šodien, 3. maijā, ir Pasaules preses brīvības diena un publicēti jaunākie Pasaules preses brīvības dati. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis Latvijas Radio sacīja, ka kopējais uzsvars ir uz to, ka institūcijas, kam medijus vajadzētu aizsargāt, aizvien vairāk iejaucas to darbā.

Valdība agrā rudenī piedāvās budžeta grozījumus, tā šorīt Latvijas Radio prognozēja Saeimas opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers. Viņš norādīja, ka valsts ekonomika ir sabremzējusies, ir jāaizņemas nauda. Pēc Šlesera domām, ar investīciju piesaisti jānodarbojas valdībai, nevis jācer, ko visu paveiks Investīciju un attīstības aģentūra, kuras vadītāja meklējumi nonākuši strupceļā.

Nākamās nedēļas valdības sēdē varētu skatīt jautājumu par Rēzeknes domes atlaišanu. Tā šorīt intervijā sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības". Viņa arī atklāj plānotās izmaiņas likumā.

Kultūras ministrijai jāuzlabo darbs ar datiem par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju sniegto pakalpojumu plašāka pieejamība, secinājuši Valsts kontroles revidenti. Revidenti norāda, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka intervijā Latvijas Radio norāda, ka kapitālsabiedrībās atšķiras administrācijas un pārdošanas izdevumi. Reaģējot uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par valsts līdzdalības profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā pamatotību, KM apņēmusies īstenot četrus revidentu ieteikumus, tomēr tā apšauba iespēju atbrīvot privātajam tirgum valsts kapitālsabiedrību nišu profesionālās mākslas un mūzikas nodrošināšanā.

Ēnu ekonomika, arī birokrātija ir vienas no prioritārajām lietām, kas mūsu valstī būtu jārisina, lai Latvija ārvalstu uzņēmumiem kļūtu pieejamāka un saprotamāka. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Jānis Grants. Eiropas Komisijas Ārvalstu investoru padome Latvijā šodien organizē diskusiju "Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei" un iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem, prezentējot ikgadējo Ārvalstu investoru vides indeksu.

Jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma, kas ieviesta mēneša sākumā, darbojas veiksmīgi un nav sagādājusi problēmas, apliecina jaunais VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Jaunā sistēma darbojoties labi visos pārvadātāju maršrutos. Kā ziņots, jaunā uzņēmuma valde darbu sāka 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem. Merirandam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos valsts pārvaldē un transporta nozares uzņēmumos. 

Lai arī izmaiņas vardarbības mazināšanai Latvijā notiek, procesi sabiedrībā ir lēni, tāpēc apkārtējo darbs, runājot par vardarbību, nedrīkst apsīkt, norāda biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa. Atsaucoties uz bijušās dzīvesbiedres slepkavībā aizdomās turētā Leona Rusiņa gadījumu, Laimiņa sacīja, ka izmaiņas sabiedrībā, likumos notiek tikai pēc traģiskiem notikumiem, kad sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz lietām, kuras nestrādā.  Viņa atgādināja, ka pēc traģiskā notikuma izmaiņas vardarbības upuru aizsardzībai ir veiktas, arī cilvēki vairāk sākuši runāt par vardarbību, ziņot par vardarbības gadījumiem, taču procesi notiek lēni. "Jāapbruņojas ar lielu pacietību." Rakstorojot esošo situāciju, Laimiņa norādīja, ka, piemēram, sadarbība ar Valsts policiju uzlabojas, izpratne esot "labāka visos līmeņos".