Rta Intervija

Gan sabiedrisko mediju jaunais finansēšanas modelis, gan Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanas plāns šobrīd ir iestrēguši Saeimā un uz priekšu nekust. To Latvijas Radio atzina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis. Viņš vērtēja, ka pirmais SEPLP darbības gads nav bijis viegls, taču padome tikusi galā ar uzdevumiem. Tiesa, ne vienmēr justa sapratne no politiķu un sabiedrības puses par to, kas ir sabiedriskie mediji un kāds ir to uzdevums demokrātiskā valstī. Siksnis arī uzsvēra, ka, viņaprāt, Krievijas sāktais karš Ukrainā izgaismojis to, ka sabiedriskos medijus vajadzētu uzskatīt par kritisko infrastruktūru un stiprināt tos tāpat kā valsts aizsardzību.

Krievijas neatkarīgā TV programma "Doždj" šonedēļ atsākusi darbu. Viena no medija komandas mājvietām turpmāk ir arī Rīga, no kurienes strādās 30-40 darbinieki. "Doždj" atgriešanās ēterā notiks pakāpeniski - sākumā plānoti ziņu izlaidumi bez Krievijā ieviestās cenzūras un ar laiku saturu plānots paplašināt. Plašāk par žurnālistu darba organizēšanu no Latvijas un par Krievijas neatkarīgo mediju nākotni sarunā ar kanāla galveno redaktoru Tihonu Dzjadko (attēlā). Viņš norāda, ka ziņot par notikumiem Krievijā, atrodoties citā valstī, ir izaicinājums.

Sankcijas pret Krieviju un to ievērošana būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko šajās dienās vizītē Baltijas valstīs apspriedīs Eiropas Savienības komisāre finanšu tirgu jautājumos Mareida Makginesa. 20. jūlijā viņa ierodas Lietuvā, bet rīt, 21. jūlijā, apmeklēs Rīgu. Pirms komisāres došanās ceļā mūsu korespondents Briselē Artjoms Konohovs apsprieda ar viņu gan jautājumu par tranzītu uz Kaļiņingradu, gan arī to, cik efektīva līdz šim ir bijusi cīņa ar naudas atmazgāšanu un oligarhu īpašumu iesaldēšana.

Finanšu un Kultūras ministrijas ierēdņi ir pozitīvāk noskaņoti par sabiedrības viedokļa ņemšanu vērā, strādājot valsts pārvaldē, savukārt Zemkopības un Iekšlietu ministrijas darbinieki, sevišķi ar darba stāžu virs 10 gadiem, par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā ir skeptiskāki. Tā liecina Latvijas Pilsoniskās alianses veiktais pētījums par sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes darbā. Kā Latvijas Radio atzina Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, ilgāk strādājušie ierēdņi uzskata, ka paši ir gana gudri, ka sabiedrības intereses ar nevalstiskā sektora starpniecību nav pietiekami plaši pārstāvētas vai arī ierēdņiem vienkārši trūkst laika un prasmju sabiedrības domu uzzināšanai.

Rēzeknē pusgadu kā darbojas Dienas aprūpes un rehabilitācijas centrs „Spārīte”. Centrs izveidots bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu. Dienas centru apmeklē šobrīd 70 bērnu, kuriem noteikta invaliditāte. Par to, kā darbojas un kādus pakalpojumus sniedz centrs, un ko tas nozīmē bērniem un viņu vecākiem vairāk sarunā ar Rēzeknes Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāju Inesi Niperi. „Centrs „Spārīte” tika izveidots, lai sniegtu sociālos pakalpojumus Rēzeknes pilsētā dzīvojošiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šis projekts sākās 2016.gadā, kad mēs iesaistījāmies deinstitucionalizācijas projektā un apzinājām Rēzeknes pilsētas pašvaldības bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kā izrādās uz to brīdi mūsu pašvaldībā tie bija 144 bērni, bet mūsu redzes lokā nonāca 56 bērni, kuriem ir noteikta invaliditāte. Un procesa laikā mēs konstatējām, ka funkcionālās spējas un vēlmes ir dažādas līdz ar to, lai bērniem nodrošinātu funkcionālo spēju nepazemināšanos

Piecu gadu laikā Latvijā plānots ieviest Vispārējo valsts aizsardzības dienestu, jeb obligāto militāro dienestu. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis Latvijas Radio atzina, ka šis jautājums vēl ir apspriešanas stadijā un izteikt prognozes, kā un kas mainīsies šajā sakarā Zemessardzē, esot pāragri. Tāpat Leščinskis informēja, ka šobrīd iedzīvotāju interese par dienestu Zemessardzē ir mazinājusies. Šogad februārī un martā Zemessardze saņēmusi ap diviem tūkstošiem iesniegumu, bet jūnijā Zemessardzē gribējuši iestāties tikai ap 100 iedzīvotāju. Patlaban Zemessardzē esot 9500 iedzīvotāju. Leščinskis pieļāva, ka Zemessardzē vajadzētu būt vairāk iedzīvotājiem.

Turcijā panākta zināma vienošanās par graudu eksportu no Ukrainas pa Melno jūru. Tāpat Eiropas Savienība (ES) atļāvusi konkrētu Krievijas preču tranzītu uz Kaļiņingradu pa dzelzceļu. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks Latvijas Radio, runājot par šo ES piekāpšanos, atzina, ka tas nenozīmējot tālāku pretimnākšanu agresorvalstij Krievijai. Rostoks arī pauda viedokli, ka gadījumā, ja izdosies vienoties par Ukrainas graudu eksportēšanu pa Melno jūru, galvenais ieguvējs būtu pati Ukraina un tās valstis, kam šie graudi akūti vajadzīgi.

Nav patlaban skaidrība vai rudens otrajā pusē Latvija no Paldiskiem saņems elektroenerģiju, tāpēc opozīcija prasa valdībai skaidrot iedzīvotājiem situāciju, tā Latvijas Radio norāda Saeimas opozīcijas deputāts, Zaļo un zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. Viņš uzskata, ka valdība nav sniegusi skaidrojumu par to, kāds varētu būt valsts atbalsts un iesaiste, lai palīdzētu mājsaimniecībām. Tāpat valdība šodien plāno noraidt kūdras izmantošanu enerģētikā, kas pēc opozīcijas domām nav pareizi.  

Jaunus Ukrainas kara bēgļus Rīgā vairs nav, kur izmitināt, Latvijas Radio norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Konservatīvie”). Tā vietā šos cilvēkus reģistrē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kurš ir atbildīgs par bēgļu pārdali pa pašvaldībām. Ja no šīs iespējas dzīvot citviet atsakās, tad kara bēgļiem jāmeklē mājvieta pašiem. Ozola zināja stāstīt, ka cilvēkiem no Ukrainas joprojām esot iespēja apmesties Daugavpilī, Rēzeknē, Gulbenē un citur. Savukārt tiem bēgļiem, kas izmanto pašvaldību sniegtās iespējas, jau no pirmās ierašanās dienas esot jāmēģina atrast dzīvesvietu arī pašiem, jo pašvaldības sniegtais atbalsts reiz beigsies. Pašlaik arī top noteikumi, kas ļautu pašvaldībām izvēlēties periodu, cik ilgi tajās izmitināt Ukrainas kara bēgļus par attiecīgu valsts atbalstu, atklāja Ozola. Rīgas dome ir sākusi kampaņu, aicinot iedzīvotājus izīrēt savus mitekļus ukraiņiem. Ozola atzina, ka cilvēki esot atsaucīgi, taču reāli izīrēti tiekot salīdzinoši ļoti maz mājokļu. Jāatgādin

Starptautiskā festivāla „Baltica” ietvaros šodien, 9. jūlijā, Novadu diena visā savā krāšņumā atklāsies Kuldīgas novadā. Dalībnieki pulcēsies Kuldīgā, Skrundā un Alsungā, kur sadziedāsies, stāstīs stāstus un teikas. Kuldīgā teiku taka jau pulksten 11 iecerēta pie Kuldīgas novada muzeja. Tieši pie Ventas rumbas, kur uzslējies Kuldīgas novada muzejs, uz sarunu par tautas bagātībām folkloras kopas „Kūrava” vadītāju Inu Celitāni un stāstnieci uz sarunu aicināja mūsu Kurzemes korespondente Inga Ozola. Gribēju jautāt tieši par stāstnieku būšanu un Kuldīgā. Kurā brīdī tas notiek, kad cilvēks kļūst par stāstnieku un sāk interesēties par folkloru? Ina Celitāne: Stāstnieks ir tas, kurš ir katrs un ikviens, tikai cik lielā mērā! Komunikācija ar pasauli mums ir visiem, jo esi komunikablāks, jo pasaule tev vairāk pieder, tas ir tas, kāpēc sāku nodarboties ar stāstniecību. Es augu laikā, kad nedrīkstēja runāt. Es esmu „sovjeta” bērns, bija lietas, ko pietaupīja mūsu ausīm. Es atceros to kā klusuma laiku. Manā ģimenē ne

Pēc Džonsona atkāpšanās, Konservatīvā partija jaunu līderi varētu atrast divu mēnešu laikā, skaidro Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers. Tas saistīts ar procedūru, kas jāievēro tā izvēlē. Viņš prognozēja, ka uz šo amatu varētu pieteikties 6 vai 7 kandidāti. Auers uzsvēra, ka vairākas Eiropas valstis varētu priecāties, ka vairs nebūs jārunā ar Džonsonu, jo viņš bija zināms kā liels eiroskeptiķis. Taču Lielbritānijas atbalsts Ukrainai nemazināsies, tā uzsvēra eksperts. Pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanās pieteicies jau pirmais kandidāts uz viņa pēcteča lomu Konservatīvās partijas līdera amatā - līdzšinējais parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugenhats. Paredzēts, ka grafiks kandidātu izvirzīšanai uz Džonsona pēcteča vietu tiks paziņots nākamnedēļ.

Starptautiskajā konferencē Šveicē vairāk nekā 40 valstis apņēmušās palīdzēt Ukrainai tās atjaunošanā. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Jaunās Vienotības” Latvijas Radio informēja, ka pati Ukraina atzinusi, ka visupirms un vēl pirms karadarbības beigām ir jāatjauno ūdens un elektrības piegāde apdzīvotām vietām. Tāpat būtu nepieciešams rekonstruēt tiltus un skolas. Tikai pēc tam iecerēts atjaunot visu pārējo. Ukrainai valsts atjaunošanai varētu būt nepieciešami līdz pat 750 miljardiem eiro.

Latvijas Psihiatru asociācija vēsta, lai nodrošinātu savlaicīgu un kompensētu terapiju tūkstošiem depresijas pacientu, Latvijā nākamgad būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons eiro. Intervijā Latvijas Radio Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra vadītājs, profesors Māris Taube norādīja, ka patlaban depresijas problēmu ir svarīgi aktualizēt, jo pēdējos gados gan pandēmija, gan karš Ukrainā veicinājis depresijas un trauksmes saasināšanos. 80% no depresijas slimniekiem veic pašnāvību – tas ir divas reizes vairāk nekā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Taube norāda, ka par valstu naudu nodrošinātā bezmaksas psiholoģiskā palīdzība ir tik pieprasīta, ka rindas uz to ir līdz gada beigām.

Latvijas drošības un aizsardzības industrijas ir gatavas izaugsmei un kāpināt savas jaudas līdz ar jaunas militārās bāzes atvēršanu, kas ir saistīta ar NATO kontingenta palielināšanos Austrumeiropā. To intervijā Latvijas Radio atzina industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. NATO nostiprināšanās šajā reģionā paredzot arī būtiskas investīcijas. Patlaban ar Latvijas Aizsardzības nozari sadarbojoties ap 500 Latvijas uzņēmumi. 100 no tiem specializējušies tieši militāro preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Egle norādīja, ka Latvijas uzņēmēju devums aizsardzībai ir ievērojams.

Pašlaik Latvijā vērojamais Covid-19 izplatības pieaugums saistīts ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Sagatavots, bet vēl nav saskaņots ar Finanšu ministriju plāns cīņai ar vīrusa izplatību rudenī, un tam nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstība/Par!”). Ministrs sacīja, ka Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, un tagad ir atsācies neliels izplatības pieaugums. Salīdzinājumā ar situāciju citviet Eiropā saslimstības kāpums esot mērens. Izplatības pieaugums lielākoties saistāms ar cilvēku uzvedību un Covid-19 omikrona paveida jaunu apakštipa izplatību. Tas lielākoties atrodams tur, kur pašlaik redzams lielāks saslimstības pieaugums – Pierīgā: Mārupē, Ķekavā, teica Pavļuts. Vienlaikus ministrs apliecināja iepriekš izskanējušo, ka situācija slimnīcās saistībā ar Covid-19 slimniekiem ir normāla. Ne smagu gadījumu, ne nāves gadījumu skaits nav strauji pieaudzis.

Eiropas Savienības migrācijas politika jau vairākus gadus tiek reformēta. Tas nenotiek tik ātri kā gribētos, taču reforma notiek un arī politika mainās – tā saka sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško. Reforma ir atbilde situācijai ar ko ES saskārās 2015.gadā, kad Eiropas valstis piedzīvoja strauju bēgļu pieplūdumu no tolaik kara plosītās Sīrijas. Tagad reformas uz priekšu ātrāk dzen jau cits karš, tepat pie ES robežām – Ukrainā. Un atkal Eiropas valstīm nākas uzņemt bēgļus, šoreiz jau daudz lielākā skaitā no Ukrainas. Kāpēc attieksme pret dažāda veida bēgļiem ir tomēr tik atšķirīga un kādi ir nākotnes izaicinājumi Eiropai migrācijas politikas jautājumos – par šiem un citiem jautājumiem uz saruna ar Ievu Raubišķo.

Ukrainas kara dēļ Čehija ir bijusi spiesta pēdējā brīdī mainīt savas prezidentūras prioritātes, norāda Čehijas vēstniece Latvijā Jana Hinkova, sakot, ka Čehija kopā ar Franciju un Zviedriju izveidojusi jaunas prioritātes – koncentrējoties uz drošību, bet saglabājot plānus par digitālu un zaļu Eiropu. 1.jūlijā par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) padomē uz pusgadu kļūst Čehija. Nedēļas vidū Eiropas Savienības mājā Rīgā Francijas vēstniece Amēlija Ruajē Gunēna simbolisko prezidentūras stafetes kociņu nodeva Čehijas vēstniecei Latvijā Janai Hinkovai.  

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga intervijā Latvijas Radio atzina, ka NATO samitā Madridē pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas nozīmīgi arī Latvijas drošībai. Proti, ir saņemts atbalsts no Turcijas Somijas un Zviedrijas uzņemšanai militārajā aliansē, otrais – Krievija ir atzīta par šā brīža lielāko draudu NATO. Tāpat nolemts stiprināt NATO, izveidojot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm. Taču – kā norādīja Struberga – lēmums izvietot brigādi Latvijā rada arī virkni nepieciešamību – attīstīt infrastruktūru, pašiem palielināt savu armiju.

Pēdējās dienas būtiskus kiberuzbrukumus piedzīvo Lietuva, ņemot vērā tās lēmumu nepieļaut sankcionēto preču tranzītu uz Kaļiņingradu. Savukārt CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns Latvijas Radio norādīja, ka Latvijas kibertelpā uzbrukumi notiek jau kopš janvāra. Aktīvākais uzbrukuma cikls bija maijā, kad Krievijas hakeru grupējums „Kilnet” vērsās pret Latviju pēc mūsu valsts lēmuma – nojaukt pieminekli Uzvaras parkā. Taču, kā norādīja Teivāns – Latvija ir labi sagatavojusies šāda veida uzbrukumiem. Runājot par kiberuzbrukumiem, Teivāns norāda, ka grupējumi darbojas pietiekami atklāti, organizēti un ar finansējumu, kas nāk no Latvijai naidīgām valstīm. Diemžēl Latvija ir arī piedzīvojusi uzbrukumus, kur hakeriem izdevies panākt kaitējumu. Patlaban notiek izmeklēšana un sīkākus komentārus CERT.LV pārstāvis nesniedza.

Ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un Spānijas premjera Pedro Sančesa paziņojumiem šodien, 28. jūnijā, atklās NATO samitu Madridē, kas norisināsies no rītdienas līdz ceturtdienai. Samitā pieņems jauno NATO Stratēģisko koncepciju, kā arī citus dokumentus un lēmumus, kas skaidri apstiprina NATO apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas draudiem. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks no „Attīstībai/Par!” šorīt Latvijas Radio atzina, ka galvenais, ko Latvija sagaida no šī pasākuma – lai NATO un visas organizācijas dalībvalstis ļoti nopietni uztvertu notiekošo, saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un nepieciešamības gadījuma spētu tūlītēji reaģēt.