Rta Intervija

Februāra sākumā Rīgā pēc humānās palīdzības kravas bija ieradies atbalsta iniciatīvas "Support Azov" pārstāvis Jaroslavs Soloduha. Viņš Ļvivā koordinē arī medicīniskās palīdzības saņemšanu, ko tālāk nogādā Ukrainas frontē. Bez palīdzības kravu loģistikas darbiem, Jaroslavs aizvadīta gada laikā arī palīdzējis no frontes evakuēt cietušos karavīrus, kā arī no izpostītām vietām izvest iedzīvotājus. Par šīm situācijām un viņa pieredzēto plašāk sarunā ar "Support Azov" pāsrtāvi Jaroslavu Soloduhu.  

Pašlaik un vēl vismaz kādu laiku tuvākajā nākotnē Ukrainai būs tikai aizsardzības pozīcijas, turklāt Krievija sāks mēģināt iznīcināt militārās palīdzības piegāžu ceļus. To Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma gadadienā Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs. Pašreizējais klusums kara zonā ne-esot pārsteigums, un Krievijas pilna apmēra ofensīva esot sagaidāma pavasarī, jo Krievija mēģināšot attaisnot savas līdzšinējās neveiksmes.

Latvijas iedzīvotāji Ukrainai gribēja palīdzēt jau dažas stundas pēc kara sākuma, un pirmās nedēļas laikā Latvijas sabiedrība saziedoja vienu miljonu eiro. Tā intervijā Latvijas Radio teica "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. Līdz šim Ukrainai ziedoti jau ap 19 miljoniem eiro, un tas rāda mūsu sabiedrības ne tikai morālo, bet arī materiālo atbalstu kara šausmās nonākušajiem ukraiņiem, teica Rūta Dimanta. Tuvu miljonam eiro ziedots tieši bērnu atbalstam, par ko bija arī sabiedrisko mediju akcija "Dod 5!"

Kara fronte Ukrainā ir arī Latvijas aizsardzības līnija. To Latvijas Radio atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no „Nacionālās apvienības”. Gada laikā kopš kara sākuma Latvijas aizsardzības spējas, neraugoties uz būtiskiem munīcijas un citu resursu ziedojumiem Ukrainai, nav mazinājušās, turklāt arī militārajām precēm ir derīguma termiņi, tāpēc tās labāk likt lietā, kur tiešām nepieciešams - uzsvēra Mūrniece. Viņa arī apgalvoja, ka sākusi revīziju aizsardzības nozares iepirkumos, par kuriem sabiedrībai ir radušās šaubas, sevišķi augoša un slepeni tērēta budžeta apstākļos.

Ukrainai šobrīd kritiskākais resurss ir laiks. To intervijā Latvijas Radio Minhenē notiekošās drošības konferences laikā sacīja Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Viņš skaidroja, ka Ukrainas resursi karā ir ierobežoti, tādēļ ir būtiski karu noslēgt šogad. Rietumu atbalsts palīdz šo mērķi sasniegt, taču birokrātija palēnina palīdzības ātrumu, kas Ukrainai katru dienu maksā arvien jaunas dzīvības. Ar spīkeru sarunājās Rihards Plūme un Dānijas laikraksta „Berlingske” žurnāliste Solveiga Jensena.

Ilūzijas par Krieviju kā uz sadarbību vērstu partneri ir zudušas, un tas ir vairojis Rietumu saliedētību. Tas ir viens no secinājumiem Minhenes drošības konferencē. Kā Latvijas Radio teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, šobrīd ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija ir agresors, tā ir veikusi katra noziegumus un tai ir jāsaņem sods. Otrs būtisks secinājums drošības konferencē saistīts ar pastāvīgas palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo kara gads ir parādījis, ka tam nebūs ātra risinājuma. Un, treškārt, drošības riski ir jāskata daudz plašāk nekā tikai Krievijas kontekstā, teica Ozoliņa.

Vitālijs Manskis ir Putina opozicionārs, kurš Krieviju pameta jau pirms astoņiem gadiem, pēc Krimas aneksijas. Tur viņam bija veiksmīga producenta karjera lielākajos televīzijas kanālos, taču Ukrainā dzimušais režisors, piekļūdams varas spicei, izlēma par labu režīmu atmaskojošu filmu uzņemšanai. „Putina liecinieki”, „Gorbačovs. Paradīze” un „Saules staros” – dokumentāls stāsts par Ziemeļkorejas realitāti – ir pasaules slavu iekarojusī Manska zelta klasika. Iespējams, tagad tai piepulcēsies kopā ar ukraiņu režisoru Jevhenu Titarenko tapusī filma „Austrumu fronte”, ko 24.februārī pirmizrādīs Berlīnes filmu festivālā, bet 8.martā – Rīgā Manska izveidotajā “Artdocfest Riga”. Saruna ar Vitāliju Manski par to, kāpēc viņš šobrīd izlēmis par labu nevis Krievijas, bet Izraēlas pilsonībai, un ko viņš domā par Krievijas nākotni.

Kopš skaļākā kukuļņemšanas skandāla Eiropas Parlamenta vēsturē ir pagājuši aptuveni divi mēneši. Tomēr pārmaiņas ētikas un caurskatāmības noteikumos, kas mazinātu korupcijas riskus, vēl tikai top. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kurus atbalsta arī Eiropas Savienības tiesībsardze Emīlija O’Reilija. Viņa uzskata, ka jāstiprina iedzīvotāju uzticība Eiropas iestādēm un jāpastiprina pret-korupcijas rīki. Viena no idejām - deputātiem kādu laiku pēc amata atstāšanas varētu liegt strādāt lobēšanas biznesā. Mūsu korespondents Artjoms Konohovs Strasbūrā tikās ar tiesībsargu O’Reiliju, lai dzirdētu viņas skatījumu uz pārmaiņām, kas nepieciešamas Eiropas Savienības pārvaldes sistēmā.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits no „Apvienotā saraksta” tiksies ar Latvijas lielāko pārtikas tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem. Kā norāda Zemkopības ministrijā, tikšanās laikā pārrunās jautājumus par vietējās izcelsmes pārtikas nepamatotu cenu sadārdzinājuma novēršanu. Šmits tiksies arī ar Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjiem.

Ēnu ekonomikas īpatsvars nepieaug un pagājušais gads nodokļu ieņēmumos bijis veiksmīgs. Tā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa sacīja, ka dienestā ir mehānismi, lai atpazītu situācijas, kad uzņēmējam ir grūtības nodokļu nomaksā vai arī uzņēmējam ir tāds „darbības modelis – nemaksāt”. Jaunzeme sacīja, ka dienestam izdodas rezultātus sasniegt sarunu ceļā:

UNESCO šajā dienā - 13.februārī - ik gadu atzīmē Pasaules radio dienu. Šogad tās tēma - "Radio un miers". Informāciju cilvēki saņem pa visdažādākajiem kanāliem un to ir ļoti daudz. Agrāk bija vien radioaparāts, bet tagad audiosaturu ievērojami paplašinājusi interneta pasaule. Latvijas Radio cenšas sasniegt klausītājus visdaudzveidīgākajās platformās. Par to Starptautiskajā Radio dienā pastāstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.

Ir divi iespējamie varianti, kā turpmāk varētu izskatīties un strādāt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), intervijā Latvijas Radio norādīja komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kas jaunajā amatā nostrādājusi nedēļu. Vadītājai ir bijušas jau vairākas apspriedes ar kolēģiem, kur secināts, ka ir nepieciešama sadarbība ar citām valsts struktūrvienībām.

Lai kā mums gribētos ātrāk redzēt Ukrainas uzvaru, visticamāk, ka karš šajā valstī būs ilgstošs. Tā pirms nākamnedēļ Briselē gaidāmās NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Otrdien norisināsies arī kārtējā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas tikšanās, kuras ietvaros tiek koordinēta militārā palīdzība šai valstij. Piedāvājam sarunu ar Baibu Braži, kuras laikā vaicājam arī par to, vai viņa būtu gatava kandidēt uz Valsts prezidenta posteni, kā to pēdējā laikā rosina vairāki sociālo tīklu lietotāji. Baiba Braže cer, ka pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits saglabās savu amatu uz otro pilnvaru termiņu. Tā viņa atbildēja uz Latvijas Radio jautājumu par savu iespējamo gatavību ieņemt valsts vadītājas posteni. Kā zināms, Valsts prezidenta vēlēšanas ir paredzamas šā gada maijā vai jūnijā, tādēļ arvien plašāk izskan diskusijas par iespējamiem kandidātiem uz šo amatu. Bražes kandidatūra vairakkārt ir minēta diskusijās soc

Valdība šodien, 7. februārī, plāno izskatīt un apstiprināt valsts budžeta likumprojektu šim gadam. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka budžeta prioritāte ir drošība. Valsts drošībai un ārpolitikai paredzēts atvēlēt papildu 402 miljonus eiro. Ministrs arī norādīja, ka patlaban notiek rūpīga sagatavošanās nodokļu pārskatīšanai, to plāno noslēgt novembra beigās

Pilnsabiedrībai "SBSC", kurā apvienojušies uzņēmumi "Skonto Būve" un "Skonto Construction" un kas atjauno Jauno Rīgas teātri, ir jāmobilizē darbinieki, tā Latvijas Radio norādīja Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Tikai tā pastāvot iespēja, ka projekts būs īstenots paredzētajā laikā – rudenī, teica Griškevičs. Atgādinām, ka būvuzņēmējs "SBSC" pieprasījis papildu avansu 2,4 miljonus eiro. Valsts nekustamie īpašumi secinājuši, ka iesniegtajā naudas pieprasījumā iekļauti materiāli vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, par kuriem būvniekam ir samaksāts jau jūnijā. Būvkompānijas pārstāvji kategoriski noliedz šo apgalvojumu.

Tikai kino iespējams, ka Jūrkalne pārtop par Francijas ziemeļiem, Rīga – par Bostonu, bet Ādažu poligons par Pensilvāniju Amerikā. Producentu kompānijas "Film Angel Studio" vadītājs Ivo Ceplevičs to dēvē par īpašo kino burvību, un tieši šobrīd viņa vadītā kompānija īsteno kopīgu filmu projektu ar Dienvidkoreju, kurā Latvijas vidē tiks filmēta arī Ķīnas pilsēta Harbina. "Film Angel Studio" ir liela pieredze, strādājot ar ārvalstu kino projektiem, arvien vairāk viņi izvērš arī sadarbību ar Āzijas valstīm, un šai saistībā Latvijas Radio uz sarunu aicināja kompānijas vadītāju Ivo Cepleviču. Kas Āzijas kino veidotājus piesaista Latvijā, kādi ir sadarbības specifiskie aspekti, ko Latvijai dod šāda ārvalstu projektu piesaiste?

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir arī Japānas karš, jo Ukraina cīnās arī par šīs valsts brīvību un demokrātiju. Tāpēc Japānai būtu jādara vēl vairāk Ukrainas atbalstam. Tā uzskata Japānas ārpolitikas eksperts un Kobes Universitātes profesors Tošs Minohara, kurš šonedēļ apmeklēja Rīgu. Vizītes laikā viņš sniedza interviju Latvijas Radio.

Partijas “Saskaņa” valde nākamnedēļ plāno vērtēt Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšanu no partijas par aicinājumu boikotēt tās kongresu. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja “Saskaņas” valdes līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele. Pašlaik esot redzams, ka Bartaševičam ir atbalstītāji biedru rindās, bet citi būs gatavi palikt partijā, ja Rēzeknes mērs izstāsies. “Saskaņas” līdzpriekšsēdētāja pieļāva, ka Bartaševičam līdzīgi kā partiju pametušajam Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam varētu būt padomā iecere izveidot jaunu partiju. Taču "Saskaņas" nākotni tas neapdraudēšot, teica Ločmele.

Latvijā oficiālā vizītē ierodas Polijas prezidents Andžejs Duda ar dzīvesbiedri. Polijas prezidents ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu un citām amatpersonām pārrunās nepieciešamo atbalstu Ukrainai, drošības un enerģētikas situāciju Eiropā un citus aktuālus jautājumus. Kā Latvijas Radio atzina Saeimas deputāts, Progresīvo pārstāvis, Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes profesors Andris Sprūds, Polijas prezidenta vizīte ir ļoti nozīmīga, jo Polija ir viens no Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem un Polijas nozīme Latvijas drošībā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir pieaugusi. Kā atzina Sprūds, Polijai ir ļoti nozīmīga stratēģiska loma ne tikai Latvijai, bet arī Ukrainai un visam reģionam.

Saeimas deputāti šodien, 31. janvārī, lems par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Tās uzdevums pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma būs izvērtēt finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas, kā arī apstākļus, kāpēc vairākas bankas Latvijā beigušas darbu. Idejas pieteicējs Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā" norādījis, ka pašlaik Latvijā ir grūtības atvērt vienīgo kontu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Birokrātija un stingrās prasības atgrūžot ārvalstu investoru vēlmi sākt biznesu Latvijā. Latvijas Radio Šlesers atzina, ka rezultātus no komisijas darba vajadzētu sagaidīt pusgada laikā.