Rta Intervija

Pusgada laikā kopš Krievijas atklātā iebrukuma Ukrainā Latvijas tauta ir kļuvusi patriotiskāka, nacionālāka un gatavāka aizsargāt savu valsti. Tagad mēs labāk apzināmies savas brīvības cenu, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas kara zīmē aizvadītie seši mēneši ir pilnībā pārmainījuši visu pasauli, it sevišķi Eiropu. Krievijai nav izdevies sašķelt Rietumu sabiedrību, gluži pretēji - gan NATO, gan Eiropa ir kļuvusi vienotāka, turklāt NATO pat ir ceļā pie divām jaunām dalībvalstīm – Somijas un Zviedrijas. Mīts par Krievijas armijas visvarenību ir sabrucis, turklāt Ukraina ir parādījusi, ka labāka kara taktika var nest vairāk panākumu par tehnisko pārspēku. Valsts prezidents uzsvēra – kad kļuva skaidrs, ka Krievija nevarēs uzvarēt kara pirmajās dienās, tagad jautājums ir par to, kā karš attīstīsies un kā tas varētu beigties.  Levits norādīja, ka Latvijas, NATO, Eiropas un rietumvalstu uzdevums ir turpināt palīdzēt Ukrainai, lai tā spētu pretoties Krievija

Tā kā Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, noteikta Krievijas ietekme Saeimas vēlēšanās Latvijā vienmēr ir bijusi un būs, tāpēc ir jābūt modriem. Tā Latvijas Radio saka “Atlantic Council” vadošā digitālā pētniece Baltijas valstīs, dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. Viņa norāda, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās rudenī gatavojas startēt kandidāti, kam iepriekš bijusi saistība ar Krieviju. Patlaban Krievijas ietekme esot netieša, Kremļa vēstījumi izskanot ar četru jauno partiju starpniecību, kas nebūt neesot krieviskās partijas. Šo politisko spēku nosaukumus pētniece gan neatklāj, vien norāda, ka to stratēģija esot populisms un varas partiju kritika. To varot novērot arī sociālajā platformā Facebook, kur pie šo partiju vēstījumiem diskusijās iesaistījušies daudzi lietotāji. Pētniece skaidroja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, kur novēroti Krievijas centieni ietekmēt kādas vēlēšanas, Latvijā šāda ietekme bijusi vienmēr, jo Krievijai šeit ir dažādas ekonomiskās un citas intereses. 

Izšķirošu panākumu gūšanai Krievijas sāktajā karā Ukrainai nepietiks tikai ar rietumu piegādātajām raķešu artilērijas sistēmām. Tai vajadzīgas arī citas modernas ieroču sistēmas, vērtē Latvijas aizsardzības ministra padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Kā ziņots, Ukraina saņēmusi palīdzību arī no Latvijas – pašgājējhaubices un helikopterus. Kā Latvijas Radio norāda Graube, bruņotie spēki, sniedzot palīdzību, sabalansē pašu vajadzības ar palīdzības sniegšanas iespējām. Pie tam sniedzot militāro palīdzību Ukrainai, Latvijas spējas netiek novājinātas. Latvija ir viena no valstīm, kas Ukrainai sniegušas apjoma ziņā visnozīmīgāko atbalstu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvija Ukrainai ir piegādājusi ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes "Stinger" vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā. Latvija ir viena no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm

Situācija kravu pārvadājumu nozarē Latvijā šobrīd ir smaga - gan dzelzceļa jomā, gan ostās, jo tranzītkravu apjoms būtiski samazinājies, intervijā Latvijas Radio teica Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un „Latvijas dzelzceļa” ("LDz") padomes loceklis Andris Maldups. Kopš 2019. gada darbinieku skaits „LDz” samazinājies par vairāk nekā 2500 darbiniekiem. Situācija ir tik smaga, ka darbinieki paši iet prom, jo uzņēmums nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, atsevišķos reģionos uzņēmumam trūkst darbinieku. Maldups arī uzsvēra, ka jau divus gadus „Latvijas dzelzceļam” ir nepieciešams papildu finanšu atbalsts no valsts, lai uzturētu dzelzceļa infrastruktūru, un tam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, atkarībā no situācijas kāda veidosies turpmāk. LDz arī norāda, ka kravu pārvadājumi ir svarīga tautsaimniecības nozare, taču tā nav tikai tās redzamākā daļa - pārvadātās tonnas, veiktie kilometri, saņemtie ieņēmumi un nomaksātie nodokļi. Tās ir arī tā saucamās ārējās izma

Konkurences padome ir atklājusi trīs būvuzņēmumu aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem kādā privātā iepirkumā. Lietā bija iesaistīts arī pats uzņēmējs, kuram tika celta jauna ēka, turklāt šim projektam tika piesaistīti vairāk nekā 700 tūkstoši Eiropas Savienības (ES) naudas, Latvijas Radio pastāstīja Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite. Aizliegto vienošanos veikuši trīs uzņēmumi – "Koro būve", "Tavs laikmets" un "PK Serviss". Konkurences padomes pārstāve norāda, ka lietā bija viens uzvarētājs un divi uzņēmumi, kas iepirkumā darbojās vien skata pēc, piesedzot jau iepriekš izraudzītu uzvarētāju. Viņa arī minēja, ka lietu pret pašu pasūtītāju par ES naudas izmantošanu negodprātīgi, ierosināja arī Eiropas Savienības prokuratūra. Šmite gan piebilda, ka pārkāpējs pēc tam, kad prokuratūra uzsāka lietu, ir atmaksājis ES līdzekļus, tādējādi nekādi papildu zaudējumi valstij nav radīti.

Enerģijas cenu kāpuma dēļ satraukums arī slimnīcās. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins Latvijas Radio atzina, ka gada pirmajos septiņos mēnešos stacionāriem energoresursu cenu kāpuma dēļ papildus bijuši nepieciešami apmēram 3 miljoni eiro. Līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl 9 miljoni.

Šonedēļ Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā aizvadīta jau septītā darba birža. Kopumā šajos pasākumos piedāvātas apmēram 1600 vakances, un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 400 cilvēku. Par to, kādēļ ne visi patvēruma meklētāji uzreiz atrod sev piemērotu darbu, kādas vakances tiek piedāvātas un pieprasītas, kā arī kopumā par atbalstu ukraiņiem saruna ar Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītāju Pēteri Grūbi.

Ukrainas bēgļi joprojām turpina ierasties Latvijā, plūsma ir nemainīga. Tiesa, vairums jauno bēgļu neplāno šeit palikt, bet izmanto Latviju kā tranzītvalsti, tā Latvijas Radio skaidroja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/ Par"). Patlaban arī daudzviet atbrīvojas dzīvesvietas, bēgļiem dodoties projām. Iekšlietu ministrs gan norādīja, ka jārēķinās – Latvijas pašvaldības lielu daudzumu cilvēku uzņemt īsti vairs nespēj, jo daudzviet jau ir sasniegta iespēju robeža.

Saeimas Ārlietu komisija mēneša sākumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Šo aicinājumu šodien, 11. augustā, iespējams, apstiprinās arī Saeimas ārkārtas sēdē. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja biedrs Igors Pimenovs, "Saskaņa" atturēsies no šāda atbalsta paušanas, jo šī deklarācija atkārtojot jau iepriekš Saeimas atbalstītās deklarācijas un varot drīzāk radīt negatīvas sekas pašai Ukrainai. Pimenovs uzsvēra, ka "Saskaņa" nosoda karu Ukrainā un arī aicina sodīt kara noziedzniekus. Taču viņš arī norādīja, ka Saskaņa nekādi nevar atbalstīt otru komisijas deputātu aicinājumu - Eiropas Savienības valstīm nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Latvijā vizītē ieradīsies ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, lai apstiprinātu ASV apņemšanos aizstāvēt visus NATO sabiedrotos. Ostina vizīte ir simbolisks atbalsts gan Latvijai, gan Baltijai atzīst Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, norādot, ka ASV NATO un Baltijas valstu vienotību uztver nopietni. Ostins ar valsts augstākajām amatpersonām diskutēs par tālāko sadarbību. Aptaujas liecina, ka Latvijas sabiedrība šaubās vai krīzē tomēr Latvija no NATO puses tiktu aizsargāta, tāpēc joprojām sabiedrībai drošības jautājumi ir jāskaidro. ASV aizsardzības ministra vizītes laikā ierobežos satiksmi Rīgā.

Koalīcija 8. augustā vienojās par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būs plašāks un agrāks, nekā valdība konceptuāli vienojās jūnijā. Atbalstu piemēros no 1.jūlija. Un to saņems arī tie, kuri apkurei izmanto malku. Šodien šis atbalsta plāns būs galvenais jautājums valdības sēdē. Kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro. Ko paredz šis atbalsts un vai gāzes apjomi vispār būs pietiekami, skaidro ministru prezidents Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības". Kariņš Latvijas Radio norādīja, ka valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki nekā prognozēts un tos vairāk pārdalīs gan mājsaimniecībām, gan arī lems, kā palīdzēt uzņēmējiem uzturēt savu konkurētspēju. Sarunas jau sākušās.

Šodien, 8. augustā, uzņēmums "Latvenergo" un Latvijas Valsts meži dibina kopuzņēmumu vēja parku attīstīšanai, jo Latvijai pietrūkst efektīvas un dabai draudzīgas enerģijas, tādēļ elektroenerģijas cenas ir tik augstas, tā Latvijas Radio skaidroja "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Plānots, ka valsts savus vēja parkus izvietos nomaļās vietās, attālāk no apdzīvotām vietām. Uzņēmuma darbībai nav plānots piesaistīt valsts naudu. Kopējās investīcijas tiek lēstas ap vienu miljardu eiro. Turklāt, kā norādīja Cikmačs - uzņēmums plāno strādāt arī ar peļņu, kas varētu sasniegt pat 50 miljonus eiro gadā.

Krievija ir būtiski radīt nestabilitāti Balkānos, jo tas novērš Eiropas Savienības un NATO uzmanību no Ukrainas un liek pievērsties citām krīzēm. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda domnīcas un konsultāciju uzņēmuma “Strategic Analysis” dibinātājs un vadītājs Jans Cingels. Viņš norādīja, ka pirms dažām dienām notikušas Kosovas un Serbijas attiecību saasinājums, kad Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus, pārsvarā norisinājies sociālajos medijos, kur eļļu ugunij pielēja prokrieviskie troļļi. Cingels uzskata, ka Serbijas militārs uzbrukums Kosovai nav reālistisks. Savukārt Serbijas virzībai uz Eiropas Savienību iebilst arvien vairāk serbu, tādēļ sarunas ar bloku ir teju apstājušās.

Latvijā pensionāri sāk saņemt augusta pensijas un ir satraukti, ka neatrod pie pensijas pielikumu, jo solītā pensiju indeksācija jau ir no augusta. To Latvijas Radio atzina Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča. Sajukums un nepietiekams skaidrojums radījis apjukumu senioru vidū. Barča arī norādīja, ka valdībai par atbalstu būtu jālemj ātrāk. Turklāt seniorus skar ne tikai energoresursu cenu pieaugums. Tāpēc federācija joprojām uzstāj, ka būtu nepieciešama vienreizēja izmaksa pensionāriem 200 eiro apmērā.

Bez gribēšanas ietekmēt informatīvo telpu un radīt destabilizāciju, vajag arī varēšanu. Tā Latvijas Radio, komentējot Krievijas pašreizējos informatīvos uzbrukumus Eiropai, tostarp Latvijai, norādīja NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš uzsvēra, ka ir divi galvenie ziņojumi, jeb naratīvi, ko Krievija mēģina izplatīt jau ilgāku laiku visā Eiropā. Pirmais – inflācija un elektrības cenas aug un tiklīdz Eiropa beigs sniegt atbalstu Ukrainai, tā situācija uzlabosies, un otrais – nesaņemot graudus, pasaulē būs bads un tāpēc gaidāms jauns migrācijas vilnis. Un jau atkal – ja beigsies atbalsts Ukrainai, arī šī situācija atrisināsies. Sārts norāda, ka Latvija šobrīd vairs īpaši netiek izcelta, taču situācija varot arī mainīties, ņemot vērā gan Latvijas lēmumu nojaukt padomju laiku pieminekļus, gan Saeimas komisijai rosinot Krieviju atzīt par terorisma valsti.

Līdz augusta beigām var pieteikties nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveides programmai. Tā attiecas uz strādājošiem un pašnodarbinātiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem. Šo gadu laikā projektā iesaistījušies vairāk kā 80 tūkstoši cilvēku, lielākoties ar labu izglītības līmeni, tādēļ šajā reizē uzsvars tiks likts uz sociālā riska grupas cilvēkiem – tā Latvijas Radio skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane, sakot, ka tie ir cilvēki, kuri savā izglītībā līdz šim nav daudz ieguldījuši.

Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par saules paneļu izvietošanu ir ļoti liela, tāpēc pēc gada līdz trim Latvijā vismaz vasarās vajadzētu sevi pilnībā spēt nodrošināt ar elektrību. Tā prognozē akciju sabiedrības "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Pēc viņa vārdiem, saules paneļu uzstādīšanas aktivitāte ir tik liela, ka pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri, līdz ar to arī elektrības cenām būtu jābūt krietni zemākām. Uzņēmuma vadītājs arī uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam, kas saules paneļus plāno uzstādīt savam pašpatēriņam, "Sadales tīkls" pieslēgumus neatsaka. Savukārt tiem, kas elektrību šādi pamatā plāno laist kopējā tīklā, situācija ir cita un individuāli tiek vērtētas pieejamās jaudas.

Viens no Ukrainas mediju galvenajiem mērķiem ir stāstīt patiesību par karu Ukrainā, un šo patiesību nedrīkst uzskatīt par vietējo propagandu. Bet tie, kuri uzskata pretēji, ir uzskatāmi par Krievijas noziedzīgā režīma atbalstītājiem, lai kur arī viņi atrastos. Par to ir pārliecināts ukraiņu publicists un žurnālists Vitālijs Portņikovs. Viņš darbojas radiostacijā “Radio Svoboda” un televīzijas kanālā “Espreso TV”, kas kopš kara sākuma raida no Ļvivas. Runājot par žurnālistu darbu Ukrainā kara apstākļos, Vitālijs Portņikovs salīdzina to ar ārstu darbu, kuri vienkārši strādā jebkurā situācijā: “Es domāju, ka situācijā, ja tagad kaut kur Latvijā - Jelgavā vai Ventspilī - notiktu kaujas, jūs Rīgā turpinātu strādāt, ietu ēterā, ziņotu par militāro statistiku, par bojā gājušajiem un ievainotajiem, kura teritorija atrodas likumīgās varas un kura iebrucēju kontrolē, kura teritorija tiek atbrīvota un kura tiek okupēta.” Portiņokovs atklāj, ka ļoti daudz ukraiņu žurnālistu ir aizgājuši frontē un vairs nenodarbojas

Lai atklātu saslimšanu ar hepatītu, ir ļoti svarīgi laikus veikt testu, norāda Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas valdes locekle, Latvijas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja Indra Zeltiņa. Viņa atzina, ka liela daļa hepatīta slimnieku par saslimušo pat nenojauš, jo sākumā slimības simptomi nav izteikti. Ārste uzskata, ka infektologam vajadzētu būt tiešās pieejamības ārstam, lai nepieciešamības gadījumā pacients ātri varētu nonākt līdz speciālistam. Viņa arī atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki diemžēl atlikuši arī šā ārsta apmeklējumu. 28. jūliju Pasaules veselības organizācija noteikusi par Pasaules hepatīta dienu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu. To Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Viktors Valainis. Latvijas Lielo pilsētu asociācijai paredzētas tikšanās ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. Pēc Valaiņa paustā, viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību. Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā. 27. jūlijā Lielo pilsētu asociācija rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) iepriekš uzsvērusi, ka svarīgākie energodrošības lēmumi Latv