Rta Intervija

Šodien, 19. septembrī, plānotais pedagogu streiks nenotiks. Darba nedēļas izskaņā trīspusējās sarunās tika rasts kompromiss skolotāju algu palielināšanā un darba slodzes sabalansēšanā. Šis gan ir tikai īstermiņa risinājums, tādēļ, visticamāk, jau nākamajā septembrī varam sagaidīt nākamos piketus un streikus, intervijā Latvijas Radio teica bijusī izglītības ministre Mārīte Seile. Viņa norādīja, ka problēmas galvenais iemesls ir joprojām nesakārtotais skolu tīkls un ļoti atšķirīgās pedagogu algas. Seile teica, ka Latvija izglītībā iegulda lielu daļu IKP, taču no šī finansējuma būtisku daļu novirza pirmsskolas izglītībai, kas ir atšķirīgi no citām ES valstīm. Seile atzina, ka arodbiedrības prasības par pedagogu algu palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu ir objektīvas, taču prasību formulējums esot manipulējošs, jo precīzas prasības publiskajā telpā neesot pieejamas.

Jauniešus Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, raksturo arvien augošā nodarbinātība paralēli studijām, lai varētu nosegt ikdienas izdevumus, norāda Latvijas studentu apvienības vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Viņaprāt, jaunatnes politikai ir ne vien jārūpējas par jaunieti, bet arī jāiesaista jauniešus tās veidošanā. Savukārt, runājot par pašu jauniešu zemo aktivitāti vēlēšanās, jaunietis atzīst, ka interesi par to jāstiprina ģimenēm un skolām. Latvijas Radio ierakstu sērijā par Eiropas nākotni plašāk par jaunatnes politikas jomu sarunā ar Latvijas studentu apvienības vadītāju.

Pagājušajā nedēļā notikušajās Zviedrijas parlamenta Riksdaga vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja četru labējo partiju koalīcija, izbeidzot astoņus gadus ilgušo Sociāldemokrātu partijas valdīšanu. Tas lielā mērā notika, pateicoties pret imigrantiem noskaņotās partijas „Zviedru demokrāti” panākumiem. Par vēlēšanu iznākumu un nākamās valdības veidošanas procesu saruna ar politikas zinātnieku un Viduszviedrijas Universitātes lektoru Niklasu Bolinu.

Latvijai šobrīd ir iespēja aizņemties naudu starptautiskajos tirgos, lai atbalstītu krīzē nonākušos, Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Latvijas valsts budžets pildās labi, - gan ekonomiskās aktivitātes, gan augstās inflācijas dēļ, un līdz ar to valsts parāds ir tikai 43% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā samērā zems rādītājs. Jāpiebilst, ka šobrīd valdība apsver iespēju aizņemties naudu, lai noteiktu energoresursu cenu griestus un sniegtu atbalstu visiem iedzīvotājiem ziemā. Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs gan norāda, ka šis nav labākais variants, kā atbalstīt iedzīvotājus. Galvenais akcents tomēr būtu jāliek uz enerģijas taupības pasākumiem.

Vēl aizejošā valdība varētu lemt par 60 miljonu eiro rezervēšanu, lai pēc Tiesībsarga ierosinājuma no janvāra reformētu minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanu. Tā intervijā Latvijas Radio šorīt atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis no "Konservatīvajiem". Minimālo ienākumu līmeni plānots noteikt nevis vienkārši skaitliski, bet piesaistīt ekonomikas attīstībai. Piemēram, nākamgad garantētais minimālais ienākums varētu būt 125 eiro, bet no 2024. gada – jau 140 eiro. Tāpat arī varētu noteikt trūcīgo un maznodrošināto personu pabalstu veidošanos. Tomēr izvairīgāks ministrs Eglītis bija par pensiju ierasto indeksāciju nākamajā gadā. Eglītis arī norādīja, ka minimālo ienākumu sliekšņa reformai gan vēl vajadzīgs politisks lēmums. Taču tā esot prasība no Eiropas Komisijas, lai Latvija saņemtu atveseļošanās fonda naudu, tāpēc valdībai nebūšot manevru iespēju.

Valsts Nekustamie īpašumi (VNA) turpina sarunas ar Valmieras drāmas teātra būvnieku par sadārdzinājuma pamatojumu un cer, ka vienoties tomēr izdosies, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra būvniecības projekta virzītāja, Valsts Nekustamo īpašumu valdes locekle Jeļena Gavrilova. Patlaban rekonstrukcija teātrī ir apstājusies – ir veikta demontāža, nav apkures, nav ūdens un kanalizācijas. Apdraudēta ne tikai šī, bet arī nākamā sezona teātrī. Gavrilova skaidroja, ka būvnieks nespēj pamatot sadārdzinājumu, kas radies, augot darbinieku atalgojumam. Kopumā izmaksas, pēc būvnieka aplēsēm, esot augušas par 65%. Valsts Nekustamie īpašumi šobrīd veic darbus vēl trīs teātros – Jaunajā Rīgas teātrī, Leļļu teātrī un Dailes teātrī. Tur būvniecības sadārdzinājums ir bijis neliels vai nemaz, līdz ar to darbi nekavējas. Gavrilova skaidro, kāpēc smaga situācija ir izveidojusies Valmierā:

Ukrainas spēki pēdējās 10 dienās guvuši milzīgus panākumus kaujās, bet frontes līnija ir ļoti gara – 1300 km, un vēl ir daudz jāpaveic, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš prognozēja, ka atgūtās teritorijas Ukrainai izdosies noturēt, jo sakautajām Krievijas spēku vienībām Harkivas apgabalā būs grūti nostiprināties jaunās pozīcijās. Ukraiņu jaunākie panākumi nozīmē arī, ka Eiropā mazināsies to valstu retorika, kas apgalvo, ka militārā ceļā Ukraina nespēs atgūt savas teritorijas un risinājums mieram panākams tikai sarunu ceļā ar Krieviju.

Pēdējo gadu statistika liecina – bērni, kuri sporto un apmeklē sporta ārstu, aizvien retāk tiek atzīti par pilnībā veseliem. Lielākais pieaugums saistīts ar kardioloģiskām un endokrinoloģiskām saslimšanām. 2019. gadā par bilnībā vesleiem atzina 75% bērnu, bet pērn jau vien 72%. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Funkcionālās diagnostikas dienesta vadītāja Baiba Norīte-Lapsiņa arī norāda – nereti ārstiem jālūdzas, lai treneri bērnus sūtītu uz apskatēm, jo tieši tajās iespējams laikus pamanīt kādas pataloģijas un novērst pat nāves sporta sacensību laikā. Par to, kāda ir mūsu jauno sportistu veselība, saruna ar dakteri Baibu Norīti-Lapsiņu.

Šodien, 8. septembrī, Saeimā skatīs likumprojektu, kas paredz pārēju pilnībā uz mācībām latviešu valodā. Plānots, ka jau no nākamā mācību gada pilnībā latviešu valodā mācīsies 1., 4. un 7.klases mazākumtautību skolās. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka no „Latvijas attīstībai”, Rīgas mazākumtautības skolās varētu būt problēmas atrast nepieciešamos skolotājus, kas spēj mācības pasniegt labā latviešu valodā. Viņa arī neizslēdza iespēju, ka būs skolotāji, kuri izvēlēsies pamest darbu. Ratinīka atzina, ka daudzi skolotāji ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Tiekot meklēti risinājumi, lai likuma prasības spētu izpildīt. Rīgā jau patlaban piedāvā valodas kursus skolotājiem, kas grib uzlabot savas latviešu valodas zināšanas:  

Veselības aprūpē strādājošie, pacientu organizācijas un politiskās partijas šodien. 7. septembrī, plāno parakstīt sadarbības memorandu. Kā intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, memorandā iecerēts definēt konkrētus paveicamos darbus veselības aprūpes nozares uzlabošanai, tostarp finansējuma palielināšanu. Kā norādīja Šilovs – arī energoresursu cenu krīzē nedrīkst aizmirst par nepieciešamajām reformām veselības aprūpē. Viņaprāt veselības aprūpe ir tikpat svarīga cik aizsardzības nozare, turklāt papildu finansējums veselības aprūpē nav izdevumi, bet ieguldījumi, kas vēlāk atgriezīsies valsts budžetā kā veselāki cilvēki, kas spēj strādāt un maksāt nodokļus, un nav slogs sociālajam budžetam:

Autotransporta direkcija (ATD) ir noslēgusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2033.gadam septiņās reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļās Latvijā. Šīs bija pēdējās septiņas maršruta tīkla daļas, kur konkurss tika veikts atkārtoti. Līdz ar to šobrīd jauni pasažieru pārvadātāji atrasti visā Latvijā. Tā intervijā Latvijas Radio teica direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva. Viņa arī norādīja, ka jaunie pārvadātāji darbu sāks pēc gada, un ATD šajā laikā rūpīgi sekošot līdzi, kā pārvadātāji iegādājas transportlīdzekļus, vai tie ir atbilstoši un kā tiek slēgti līgumi ar autobusu vadītājiem, lai neatkārtotos līdzīga situācija kā Ogrē un Aizkrauklē, kur ir problēmas ar pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu vairākos maršrutos. Bahareva arī atzina, ka situācija Ogrē un Aizkrauklē joprojām tiek vērtēta kā ļoti nopietna un joprojām tiek izskatīta iespēja lauzt līgumu ar Liepājas autobusu parku.

Iepazīt Rīgu no neierasta skatu punkta piedāvā tikko klajā nākusī Harija Tumana grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Apjomīgais izdevums ir autora septiņu gadu darbs, kurā viņš aplūko ļoti maz pētītu kultūras mantojumu – antīkos tēlus uz Rīgas namu fasādēm, kuru ir ļoti daudz un kas sevī ietver interesantus vēstījumus. Grāmatā, piemēram, var uzzināt, kāpēc Rīgā tik populārs bija grieķu dieva Hermeja tēls, ko simbolizē plaši izplatītie Fortūnas un Floras tēli, kā arī - kuru namu fasādēs redzami visiespaidīgākie atlanti un viskrāšņākās kariatīdes? Harijs Tumans atzīst, ka pētījumu veicis ar ļoti lielu aizrautību un tas vainagojies arī ar vairākiem atklājumiem. Nupat klajā nākušā vērienīgā izdevuma ideja piedzima pirms astoņiem gadiem. Toreiz Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēki bija aicināti sagatavot lekciju par brīvi izvēlētu tēmu, veltītu Latvijas vēsturei. Profesoram Harijam Tumanam, kurš ir antīkās vēstures speciālists, bija ko palauzīt galvu, jo nav tik viegli atrast vielu lekcijai, kas kādu ant

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbalstam energokrīzes risināšanai paredzēti vairāk nekā 600 miljoni eiro, kurus valsts nosegt varēs ar visrsplāna ieņēmumiem, kas radušies inflācijas dēļ, intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis no "Jaunās Vienotības". Viņš norādīja, jau iepriekš nolemts, ka būs divas jomas, kurās valsts noteikti finansiāli tērēs tik daudz naudas, cik būs nepieciešams, tās ir - valsts aizsardzība un atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem energokrīzē. Viņš uzsvēra, ja būs nepieciešams, visdrīzāk, iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam finanšu palīdzība tiks palielināta:

Latvijā jau ilgstoši ir negatīvi demogrāfijas rādītāji, proti mirstība krietni pārsniedz dzimstību. Pēdējos gados to papildus ietekmējusi arī pandēmija. Arī vairums Eiropas valstu stagnē demogrāfijas rādītājos, taču reģionā ir arī valstis, kur nākotnes scenāriji ir labvēlīgāki, pateicoties pētījumiem un mērķtiecīgai demogrāfijas jomas politikai, secina demogrāfs Ilmārs Mežs. Latvijas Radio interviju sērijā par Eiropas nākotni dažādās jomās saruna ar demogrāfu par iedzīvotāju skaita tendencēm un arī to ietekmi uz Eiropas Savienību.

Karš Ukrainā un tas, cik apņēmīgi Ukrainas tauta sevi aizstāv, ieies vēsturē kā viens no vērienīgākajiem pretošanās panākumiem mūsu dzīves laikā. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Kristians Borijs, bijušais žurnālists, zīmola “StJavelin” dibinātājs. Kanādā dzīvojošais “StJavelin” dibinātājs kopā ar Polijā dzīvojošo tēvu ne vien aktīvi iesaistījies palīdzībā ukraiņu bēgļiem, bet, pateicoties zīmola pārdošanas rādītājiem, palīdzībā Ukrainai novirzījis jau vismaz pusotru miljonu dolāru. Tāpat Borijs, kura saknes meklējamas Ukrainā, neslēpj prieku, ka beidzot starptautiskie mediji Krievijas darbības Ukrainā sauc īstajos vārdos.

Jaunajā mācību gadā 568 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies 219 141 skolēns. Tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Pirmajās klasēs provizoriski uzņemti ir 21 500 skolēnu. Jaunais mācību gads ir organizēts klātienē, kā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas. Vienlaikus joprojām būs nodrošināti mājas testi, lai tajā brīdī, kad pedagogs vai skolēns jūtas slikti, varētu veikt šo testu, kā arī skolu direktoriem joprojām būs tiesības lemt par īslaicīgu pāreju uz hibrīda vai attālināto mācību režīmu. Pašreiz arī nav noteikta īpaša vakcinācijas kārtība, nav obligāta arī masku lietošana. Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, iestādē ir visi nepieciešamie pedagogi, taču trūkst atbalsta personāla – sociālā pedagoga un psihologa. Runājot par paredzēto pedagogu streiku no 19.septembra, Vētra informēja, ka streika laikā mācības skolā nenotiks. Sarunas starp pedagogu arodbiedrību un izglītības ministriju vēl tu

Operacionālā iniciatīva karā patlaban ir ukraiņu bruņoto spēku pusē, un tā sākās līdz ar modernas munīcijas saņemšanu, intervijā Latvijas Radio notikumus Ukrainā vērtēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš teica, ka Ukraina pa maziem gabaliem atkaro okupētās pilsētas un ciematus. Savukārt Krievijas spēki nespēj atgūties no zaudējumiem, kas saistīti ar munīcijas noliktavu un loģistikas ķēžu iznīcināšanu. Kalniņš uzsvēra, ka Rietumvalstīm ir jāturpina piegādāt bruņojumu Ukrainai un jāapmāca ukraiņu karavīri. To jau darījusi un turpinās darīt arī Latvija, lai palīdzētu Ukrainai.

Ministru kabinets vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim.Jūnija sākumā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Termināļa izbūvei būs nepieciešams vairāk nekā gads. Pašlaik Baltijā sašķidrinātās gāzes terminālis darbojas Lietuvā, Klaipēdā. Savukārt ap novembri darbu paredzēts sākt vēl vienam terminālim Paldiskos, Igaunijā. Ar tā darbību lielas cerības saista arī Latvija. Savukārt Saeima plāno pieņemt jaunus atbalsta pasākumus elektroenerģijas lietotājiem. Papildu paredzētajiem 400 miljoniem, kas domāti iedzīvotājiem, deputāti lems par pārvades tīklu kompensāciju visām nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un citiem juridiskiem lietotājiem. Tāpat 50 miljonus plānots novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju. Jau oktobra rēķinos vairs netiks piemērota OIK komponente, tā

Uz Latvijas autoceļiem ir pieaudzis agresīvi braucošo autovadītāju skaits, atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Aivars Aksenoks. Viņš norādīja, ka, pēc Valsts policijas datiem, pēdējo gadu laikā strauji pieaug par agresīvu braukšanu sodīto autovadītāju skaits, kā arī fotoradari šogad fiksē daudz vairāk autovadītāju, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. "Autovadītāju uzvedība ir kļuvusi agresīvāka," teica Aksenoks, pieļaujot iespēju, ka zināma loma agresivitātes pieaugumam ir videi, kurā mēs šobrīd dzīvojam, tostarp gan Covid-19 pandēmijai, gan karam, gan arī ar karu saistītajai sarežģītajai ekonomiskajai situācijai. Vienlaikus Aksenoks gan arī atzīmēja, ka policijai šobrīd ir daudz vairāk iespēju kontrolēt agresīvu braukšanu, tostarp tiek izmantoti arī droni.  

Turpinoties spēcīgam karstumam, šogad daudzviet Eiropā konstatēts spēcīgākais sausums 500 gadu laikā. Ir izžuvušas upes un plosās plaši mežu ugunsgrēki. Tas ir licis uzdot virkni jautājumu par ūdens resursu pieejamību gan Eiropā, gan citur pasaulē, jo ieilgušais sausums draud izraisīt nepieredzētu badu. Lai diskutētu par ūdens resursu pieejamību Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiek Pasaules ūdens nedēļa. Kā intervijā Latvijas Radio norāda Globālās ūdens partnerības Vidusjūras reģiona nodaļas vadītājs un Atēnu Universitātes Vides ķīmijas un okeanogrāfijas profesors Maikls Skuloss (Michael Scoullos), sabiedrībai, tostarp Eiropas ziemeļos, arvien aktīvāk ir jāsāk domāt par gudru resursu izmantošanu, jo arī ūdens var kļūt par vienu no mūsu drošības galvenajām prioritātēm. Šajā vasarā mēs dažos Eiropas reģionos piedzīvojām spēcīgu sausumu. Dažviet tas radīja nopietnas grūtības upju transportam, citviet – problēmas ar lauku apūdeņošanu. Kā jūs raksturotu šo situāciju? Vai tā ir nepieredzēta un negaidīta? At