Rta Intervija

Pēdējā laikā grūti iedomāties cilvēku, kas nav dzirdējis par cenu pieaugumu dažādām precēm un pakalpojumiem, tāpat, ka šajā procesā naudas vērtība samazinās. Nauda ir svarīga mūsu ikdienas sastāvdaļa un ar to jāprot ne tikai rīkoties, bet arī vairot – ieguldīt un nopelnīt vairāk. Kas mainīsies turpmāko gadu laikā finanšu nozarē un kāda tā būs pēc desmit gadiem, kā mēs norēķināsimies par pirkumiem un saņemtajiem pakalpojumiem un vai lēmumus finansēs mums palīdzēs pieņemt mākslīgais intelekts – par visu to, domājot par Latvijas un Eiropas finanšu jomas tuvākās desmitgades nākotni saruna ar "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītāju Ģirtu Bērziņu. Mēs ar Jums jau tikāmies pirms Covid pandēmijas un runājām par to, kā tuvākajos gados varētu attīstīties finanšu nozare. Vai jūsu nākotnes redzējumā kaut ko ir mainījis covidlaiks, vai kaut ko ir mainījis tā saucamais finanšu nozares kapitālais remonts, kuru jau mēs visi esam, šķiet, piemirsuši, un vai kaut ko maina tagad karš Ukrainā? Ģirts Bērziņš: Pandēmija noteikt

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks noraida, ka Jēkabpils traģēdijā vainojama policijas neizdarība. Šorīt Latvijas Radio Ruks norādīja, ka pagaidām noziedznieks nav notverts un viņu aktīvi meklē, pieļaujot gan to, ka viņš varētu būt pametis Latviju, gan to, ka iespējama pašnāvība. Valsts policijas priekšnieks sacīja, ka, notikušo izmeklējot, ir jāvērtē sistēma. *Policijas priekšnieks arī sacīja, ka vērsīsies ar priekšlikumiem, lai atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu bargāki sodi Atgādinām, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri bija ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

"Fintek Latvija" asociācija šodien, 20. aprīlī, prezentēs pētījumu "Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība". Profesora Arņa Saukas veiktais neatkarīgais pētījums par nebanku patēriņa kreditēšanas nozares attīstību ierosināts un veikts, jo šī joma, līdz ar "Fintek" jomu, piedzīvojusi strauju attīstību kā Latvijā, tā arī citviet pasaulē.

Jaunievēlētais Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis nesaskata pamatu bažām par rektora vēlēšanu atbilstību likumam, ko paudusi vēlēšanās zaudējusī kandidāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tas izriet no Barševska sacītā Latvijas Radio intervijā. Savukārt nesen izskanējušās aizdomas par korupciju Daugavpils Universitātē ar Eiropas sociālajiem fondiem universitātes rektors Arvīds Barševskis vērtē kā sliktu ziņu Daugavpils Universitātes tēlam. Viņš norādīja, ka ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu lēmumi.  

Latvijas Universitātē šodien notiks diskusija par atkarību problemātiku Latvijā. Sociālo zinātņu profesore un vadošā pētniece Aija Zobena šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka „ja nesāks lietot, tad arī nenonāks līdz smagai atkarībai”. Viņa uzskata, ka ir aktīvāk jārīkojas un ir daudz, ko var darīt, lai mazinātu atkarību izplatību.

Galvenā problēma ar Ukrainas graudiem Polijā un citās Centrāleiropas valstīs ir saistīta ar loģistiku, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio Vašingtonā sacīja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko. Viņš pauda cerību, ka šīs problēmas drīzumā izdosies atrisināt un graudi nonāks Āfrikā un Tuvajos Austrumos.  Savukārt uzņēmumiem, kuri vēl joprojām strādā Krievijā, pēc ministra domām, šī valsts būtu jāpamet.

Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Saruna ar mediķi par cilvēku dzīvību glābšanu un zaudēšanu, par ikdienu kara frontē, kā arī par pašu Sarmīti un viņas ceļu uz Ukrainu. Pirms šīs intervijas mēs sarakstījāmies un jūs minējāt, ka tuvākajās dienās strādājat uz evakuācijas mašīnām, ko tas nozīmē praktiski – kā jūs dodaties pēc ievainotajiem? Kur darbs norit tieši šobrīd? Sarmīte Cīrule: Uz evakuācijas mašīnām – tas nozīmē, ka es ceļos 4:30 un braucu lielu gabalu, jo ceļi ir diezgan traģiski. Dodos uz konkrētu vietu, kur mēs bāzējamies, un tikko ir ievainots karavīrs, tad viņš tiek atvests pie mums. Tad mēs ļoti ātri darbojamies, jo katra minūte ir dārga – novērtējam vispārējo stāvokli un to, ko vajag, uzlabojam, piemēram, apsējus un žņaugus. Tāpat ievadam arī nepieciešamās zāles un tad vedam tālāk uz slimnīcu. Ir tāds stabilizācijas pu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ar saviem izteikumiem par nepieciešamību Eiropai attālināties no Amerikas Savienotajām Valstīm un neiesaistīties ASV un Ķīnas konfrontācijā par Taivānu, vājinājis Francijas tēlu un lomu pasaulē. To intervijā Latvijas Radio sacīja Francijas domnīcas “Stratēģiskās pētniecības fonds” Taivānas programmas direktors Antuāns Bondā. Viņš uzsver, ka Ķīna cenšas sašķelt eiropiešus un Makrona izteikumi var iedrošināt Ķīnu mainīt status quo Taivānā.

Zaļo un zemnieku savienība sagaidīs, kad koalīcijas partijas izvirzīs oficiālu kandidātu Valsts prezidenta amatam, un tikai tad varēs vērtēt tā atbilstību – tā intervijā Latvijas Radio norādīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Partija arī sagaidot, ka būs vairāki prezidenta amata kandidāti.

Šodien, 12. aprīlī, atklāj Tieslietu akadēmiju, kur turpmāk nodrošinās esošo tiesnešu, prokuroru, to palīgu, kā arī tiesu darbinieku un izmeklētāju pastāvīgu apmācību. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka jurists gluži kā mediķis ir jāsaista ar mūžizglītību, turklāt nākotnē būs jārisina arī problēma par juristu nespēju nokārtot vienoto eksāmenu jurisprudencē. Tieslietu akadēmija ir no Eiropas Savienības atveseļošanās līdzekļu fonda radīts tieslietu sistēmā strādājošo kvalifikācijas pilnveides centrs. Runājot par citām aktualitātēm, tieslietu ministre norādīja, ka partnerattiecību regulējums nebūs viens likums, bet gan vairāku likumprojektu pakotne, pie kā Tieslietu ministrija pašlaik strādā.

Nodokļi Latvijā ir jāpārskata. Šādu pārliecību Latvijas Radio pauda jaunievēlētais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, skaidrojot, ka nodokļu slogs Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir pats smagākais reģionā.

Pasažieru vilcieni Eiropā piedzīvo renesansi, cilvēkiem tie kļūst ērtāki un pieejamāki, turpretim Latvijā vilcieni un infrastruktūra vismaz par desmit gadiem atpaliek pat no Igaunijas un Lietuvas. Tā secina satiksmes eksperts, bijušais nozares ministrs un partijas „Konservatīvie” biedrs Tālis Linkaits, kurš pēdējo mēnešu laikā ir izbraukājis Eiropu ar vilcieniem. Viņš pieļauj, ka, iespējams, 2030. gadā Latvijā pasažieru vilciens varētu atsākt kursēt uz kādu pilsētu, līdz kurai pa dzelzceļu nevar nokļūt jau 13 gadus.

Aprīlī aprit 10 gadi, kopš Daugavpils cietokšņa vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jubilejas svinības plānotas no 22. līdz 28. aprīlim. Nedēļas garumā apmeklētājus gaida dažādi koncerti, jaunas izstādes, audiovizuālas un muzikālas performances. Svētku programmas kulminācija paredzēta 28. aprīlī, kad tiks atklāta pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunā ekspozīcija. Lauras Ieviņas saruna ar mākslas centra vadītāju Māri Čačku par centra darbību aizvadītajos desmit gados un tā nozīmi Latvijas un Daugavpils kultūrtelpā. „Tā ir vieta, tas ir templis, kurš ir domāts cilvēkiem, kuri ir mākslinieki, kuri rada saturu, un cilvēkiem, apmeklētājiem, kuri šo saturu nāk baudīt vai arī iesaistās procesos, iekļaujas un piedalās, lai kultūras gan piedāvājums, gan forma būtu vienotā kopumā sastopama šeit, Daugavpilī,” tā Daugavpils Marka Rotko mākslas centru raksturo tā vadītājs Māris Čačka. Vidēji gada laikā centru apmeklē 110 tūkstoši cilvēku, un vasarā t

Latvijas likumdevēja lēmums lielā steigā valsts pārvaldei dot iespēju vēl vairāk noslepenot informāciju ir nepārdomāts, jo šādas lietas, kā minimums, bija vispirms jāizdiskutē. Tā intervijā Latvijas Radio pauda politologs, eiroparlamentārietis Ivars Ījabs no "Attīstītbai/Par". Strādājot Eiropas Parlamentā, Ījabs novērojis Latvijas praksei tieši pretēju rīcību – kā valsts institūciju informāciju padarīt pēc iespējas publiskāku.

Jaunā satiksmes ministra un arī uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" prioritātes šajā gadā ir valsts vietējo ceļu jeb grantēto brauktuvju uzlabošana. Tā Latvijas Radio atzina "Latvijas valsts ceļu" vadītājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš neslēpa, ka liela daļa vietējo ceļu pašlaik ir izšķīduši, bet ķerties pie to sakārtošanas varēšot plānotajā laikā, jo cenu kāpuma vai citu iemeslu dēļ iepirkumi nekavējoties. Viņš arī norādīja, ka ceļu kvalitātei pēc būvdarbiem turpmāk vajadzētu uzlaboties, jo konkursos piedalās vismaz četri pretendenti, tāpēc konkurence par darbiem esot.

Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā šodien, 4. aprīlī, apspriedīs, kā sokas ar prettiesiski izplatīta audiovizuālā satura izplatīšanas ierobežošanu. Kā Latvijas Radio apgalvoja biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka, pēdējā laikā būtiski aug nelegāli iegūta un patērēta satura apjoms. Turklāt sabiedrībai nav izpratnes, ka cita cilvēka radošā īpašuma lietošana nepienākas bez maksas.

Lai gan likumdevējs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdevis pārraudzīt pašvaldību darbu, nozares ministrs Māris Sprindžuks (attēlā) no Apvienotā saraksta nesaredz vajadzību iejaukties Ogres domes vadības darbā, kas pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā izceļas ar nesaskaņām saistībā ar vietējo muzeju. Arī par politiskajām norisēm Rēzeknes domē un Daugavpils domē pašvaldību lietu ministrs runā izvairīgi.  

Rīgas Stradiņa Universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos. Sarunu ar Robertu Vestu par to, kā uzvedības zinātne var būt noderīga sabiedrības veselības uzlabošanā. Lūdzu, vispirms īsi pastāstiet par sevi! Kāda ir jūs pieredze, kas ir jūsu pētījumu objekts? Roberts Vests: Esmu Londonas Universitātes koledžas veselības psiholoģijas emeritētais profesors, un tas nozīmē – pa pusei pensionējies, man šķiet. Darbojos uzvedības zinātnē un uzvedības maiņas pētījumu lauciņā. Jau daudzas desmitgades esmu darbojies dažādās jomās, piemēram, saistībā ar smēķēšanu, alkohola patēriņu, satiksmes negadījumiem un kovidu. Šīs problēmas ir ļoti aktuālas arī Latvijā: pie mums ir augsts alkohola patēriņa līmenis, ir daudz smēķētāju, cilvēki sēžas pie s

No 2026. gada sabiedriskajos medijos pieļaujama mazākumtautību valoda, bet ne raidījumi krievu valodā. Tas izriet no kultūras ministra padomnieka mediju jautājumos Patrika Grīvas sacītā Latvijas Radio. Jau ziņojām, ka Saeima šonedēļ lēma noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu. Līdz ar to notiks plašāka diskusija par likumprojektu un tā priekšlikumiem.

Uzvaras definīcija ir jānosaka Ukrainai pašai, tikmēr Amerikas Savienotās Valstis būs kopā ar Ukrainu cik ilgi vien nepieciešams, nostādot Ukrainu iespējami spēcīgākā pozīcijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons. Viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer Rietumus sašķelt, tādēļ ir jāstrādā virsstundas, lai nodrošinātu to, ka esam vienotāki kā jebkad.