Rta Intervija

Politika nav vieta, kur izpausties šaurām interesēm. Tā Latvijas Radio sacīja "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš, runājot par jaunās koalīcijas sarunām, kur šobrīd primāri esot jāvienojas par valdībā darāmo. Viņš norādīja, ka nevēlas pieļaut, ka valdība iet atpakaļgaitā ar to, kas jau ir izdarīts, pieminot tādus jautājumus kā ostu reforma, tāpat ar administratīvi teritoriālā reforma, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Kariņš bažīgs par to, ka piedāvājums pārskatīt šīs lietas varētu nozīmēt vēlmi to apturēt. Jāatgādina, ka sarunas par jauno koalīciju šodien, 18. oktobrī,  turpināsies, "Jaunajai Vienotībai" tiekoties ar Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Viena no jaunās koalīcijas veidošanas sarunu dalībniecēm, partija "Progresīvie" no Nacionālās apvienības ir saņēmusi atteikumu tikties.

Latvijas valsts parāds gada beigās varētu būt aptuveni 45% no IKP, tā Latvijas Radio prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa norādīja, ka šāds parāda apjoms nav liels - tikai puse salīdzinājumā ar citām eirozonas valstīm. Tas gan nenozīmē, ka varam daudz tērēt, jo drīzumā aizņemšanās varētu strauji sadārdzināties. Pieaugot parādam, strauji augs tā apkalpošanas izmaksas – līdz pat divām reizēm. Kā atzina Šteinbuka, ņemot vērā augsto nenoteiktību pasaulē, jārēķinās ar iespēju, ka pieaugs valsts budžeta deficīts, ja vien ekonomika pēkšņi nesāks strauji augt.

Ukrainiete Irina Pasečnaja Latvijā ir kopš marta. Savas mājas Harkivā viņai ar meitu nācās pamest līdz ar karu. Irina strādā kafejnīcā "Borščs" un šeit pavadītā pus gada laikā viņai izdevies jau labi apgūt latviešu valodu, lai brīvi sarunātos arī ar apmeklētājiem. Vienlaikus ģimene cer uz drīzu Ukrainas uzvaru un iespēju atkal atgriezties Harkivā, lai savu kara apšaudēs cietušo māju varētu uzcelt no jauna. Plašāk par ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā un pārdomām par nākotni ar harkivieti Irinu Pasečnaju sarunājās Sintijas Ambote.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole, norādot, ka galvenie revīzijas secinājumi ir negatīvi. Valsts kontrole veikusi revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas 2016. gadā pilnveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma. Revīzijas secinājumi ir negatīvi: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai – visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku, norādījuši revidenti.  Plašāk ar revīzijā secināto iepazīstina valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai gan 2023. gada budžetu tā pa īstam pieņems nākamā koalīcija, tajā, saliekot arī savus politiskos apsolījumus, aizejošā valdība 11. oktobra sēdē spriedīs par nākamā gada valsts budžeta pamatlietām. Jau pašlaik ir zināms, ka cenu kāpuma dēļ arī budžets pildās daudz labāk par plānoto, taču visus virsplāna ieņēmumus jau esam "noēduši" ar jaunām krīzēm un pabalstiem. Nākamgad būs arī daudz jaunu vajadzību, piemēram, algas skolotājiem un mediķiem. Par nākamā gada budžeta veidošanu skaidro finanšu ministra padomnieku budžeta jautājumos Ints Dālderis no "Jaunās Vienotības". Viņš norāda, ka šie dokumenti tiek izstrādāti, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs pēdējo gadu laikā, kad būtisku ietekmi viesusi pandēmija un arī Krievijas agresija Ukrainā.

Šodien, 10. oktobrī savas dibināšanas 111. gadskārtu atzīmē Ķīnas Republika Taivāna, kas plašāk pazīstama vienkārši kā Taivāna. Uzsākoties karam Ukrainā, izskanēja bažas, ka Ķīna varētu izmantot pasaules uzmanības novēršanos kā ieganstu, lai pastiprinātu spiedienu uz Taivānu. Netika izslēgts arī militāras pakļaušanas scenārijs, uz ko Amerikas Savienotās valstis solīja atbildēt ar reālu iesaistīšanos un Taivānas aizstāvēšanu. Par Latvijas un Taivānas attiecībām, par karu Ukrainas austrumos un paralēlēm ar Eiropas reģionu neatkarības centieniem, kā arī drošību Āzijas reģionā kopumā sarunu ar Taipejas misijas Latvijā vadītāju Endrjū Lī.

Energokrīze veicina līdz šim lēno enerģētikas attīstības tempu, vērtē enerģētikas eksperte Dagnija Blumberga. Tas savukārt pietuvina Eiropu vīzijai, ka lielie siltumapgādes uzņēmumi nākotnē strādātu ar atjaunojamo elektroenerģiju. Taču kā uz zaļās enerģijas izmantošanu dažādas valstis virzījušās līdz šim, kāda ir atjaunojamās enerģijas loma energokrīzē, tāpat kādi un vai efektīvi ir Latvijas mājsaimniecību paradumi enerģijas taupīšanā? Interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz par enerģētikas nākotni saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes profesori, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori Dagniju Blumbergu.

Latvija šodien, 7. oktobrī, saņems pirmo maksājumu no Atveseļošanās fonda – vairāk nekā 200 miljonu eiro, no kopā 1,8 miljardiem eiro. Tā Latvijas Radio sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, piebilstot, ka līdz šim Latvijas ir saņēmusi vien 237 miljonu priekšfinansējumu. Tas, ko līdz šim Latvija ir paveikusi, saistīts ar normatīvās bāzes uzlabošanu, runājot par īres dzīvokļiem, tāpat pārskatījusi garantētā minimālā ienākuma sistēmu, savukārt turpmākie maksājumi saistīti ar tālāku reformu un investīciju plānu īstenošanu, tai skaitā, nauda tiks novirzīta māju siltināšanai, sabiedriskā transporta attīstīšanai Rīgā un citiem investīciju projektiem. Runājot par Atveseļošanās fonda apguvi, Latvija uz kopējā fona izskatās labi, ir valstis, kuras priekšfinansējumu vēl nemaz nav saņēmušas. Latvija ir to valstu vidū, kas jau aktīvi sākusi izmantot šī fonda naudu.  

Patlaban notiekošās partiju sarunas par jaunās valdības izveidi liecina, ka notiek cīņa par varu, par amatiem, nevis ir vēlme attīstīt valsti, intervijā Latvijas Radio teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis, norādot, ka atsevišķi politiskie spēki jau norobežojušies no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem. Viņš apgalvoja, ka premjera Krišjāņa Kariņa no "Jaunās Vienotības" mēģinājums ievilkt "Progresīvos" valdībā, esot vēlme nostiprināt savu krēslu. Valainis uzskata, ka, norobežojot ZZS no dalības valdībā, parijas mēģina panākt sev vairāk politisko amatu. Bet vienīgā iespēja izveidot stabilu, rīcībspējīgu valdību esot ar ZZS valdībā. Vēlētāju balsojums Saeimas vēlēšanās parādījis, ka līdzšinējais valdības darbs neapmierina, vairākas partijas jau ir nost no poliskās skatuves, un ja turpināsies līdzšinējā politika, tad pēc četriem gadiem atkal 2-3 politiskās partijas vairs netiks pārvēlētas. Vēlētāji ir atbalstījuši šādu ZZS nostāju – ar Aivaru Lembergu kā premjera amata kan

Šodien, 5. oktobrī, turpināsies sarunas par jaunās valdības koalīcijas izveidi. "Jaunā Vienotība" tiksies ar partiju "Progresīvie", kuru tā arī gribētu redzēt koalīcijā, lai gan Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts labprātāk iztiktu bez šīs partijas.  Kā Latvijas Radio sacīja Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns, koalīcija ar "Progresīvajiem" varētu būt pārāk liels ideoloģisks mikslis un norādīja, ka lai arī iepriekšējā valdībā tas tika pieļauts un tā nostrādāja visu laiku, vēlētājs tomēr ir sodījis divas 13. Saeimas partijas – "Attīstībai/ Par!" un arī "Konservatīvos" par savu ideoloģisko mētāšanos. Tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc tās tā arī nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva Saeimā. Pīlēns norādīja, ka Apvienotas saraksts nav viendienītis, kas izveidots tikai uz četriem gadiem.

Vēl pašreizējā Saeima – ja tā vēlas, var paspēt pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu, tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks no "Attīstībai/Par!", kas neiekļuva nākamajā Saeimā. Pabriks ir viens no aktīvākajiem šī likuma virzītājiem un ideju par valsts aizsardzības dienestu piedāvāja īsi pirms vēlēšanām. Patlaban likumprojekts Saeimā ir izskatīts pirmajā lasījumā un saņēmis Saeimas Juridiskā biroja vadītāja kritiku, ka tas ir nekvalitatīvi sagatavots. Pabriks uzskata, ka kritika ir nepamatota. Viņš pieļauj, ka likuma pieņemšanu jaunā Saeima varētu arī novilcināt:

Centrālā vēlēšanu komisija ir apkopojusi visus vēlēšanu rezultātus, un zināms nākamās Saeimas sastāvs. "Jaunā vienotība" nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus. Jaunajā Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēki. Kādi būs galvenie politiskie un ekonomiskie izaicinājumi, kas sagaida jauno valdību, vērtē Filips Rajevskis, - politologs un sabiedrisko attiecību firmas “Mediju tilts” līdzīpašnieks, un ekonomists Fiskālās disciplīnas padomes locekli un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šodien, 3. oktobrī, 14.Saeimā ievēlētās partijas dosies pie Valsts prezidenta, lai runātu par savām prioritātēm un konsultētos par nākamās valdības aprisēm. Tiek pieļauts, ka prezidents tiesības pirmajiem veidot valdību piešķirs šo vēlēšanu uzvarētājiem – "Jaunajai Vienotībai". Kā intervijā Latvijas Radio teica "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens, vakar valdes sēdē nolemts uzņemties vadīt valdības veidošanu, un šodienas sarunas pie Valsts prezidenta noteiks tos jautājumus, ko pārrunās turpmākās sarunās ar citām partijām. Kā norādīja Ašeradens, šoreiz primārais sarunās nebūs partiju atbildības jomas. Ašeradens informēja, ka "Jaunās Vienotības" valdes sēdē arī nolemts, ka tie, kas vēlēšanās piedalījās, bet nesaņēma vēlētāju atbalstu, valdībā nebūs. Savukārt partijas "Progresīvie" valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs intervijā Latvijas Radio norādīja, arī viņi vēlētos piedalīties jaunās valdības veidošanā. Kossovičs norādīja, ka šobrīd ir iespēja izveidot mūsdienīgu valdību, nelaižot pie varas 9

Kādas pārmaiņas gaida cilvēki pēc vēlēšanām? Analizē Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis un žurnāliste Rita Ruduša. "Tajā [politiskajā] piedāvājumā ir redzams, ka arī pieprasījums, acīmredzot, no mums, kā no vēlētājiem nav bijis pietiekami skaidri formulēts," sacīja žurnāliste Rita Ruduša.

Šodien, 30. septembrī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavojas oficiāli paziņot par vairāku Ukrainas apgabalu aneksiju. Pagājušajā nedēļas nogalē pašpasludinātajās Doneckas un luhanskas tautas republikās, kā arī uz laiku okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalu rajonos notika tā dēvētie referendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai. Šo pēcpusdien Maskavā notiks ceremonija, kuras laikā paredzēts parakstīt līgumus par minēto teritoriju iekļaušanu Krievijā. Kā vērtējami notikušie referendumi? Cik tie ir svarīgi Krievijai un kā varētu attīstīties notikumi Ukrainas karā tuvākajos mēnešos? Par to saruna ar ukraiņu politologu, pasaules politikas institūta direktoru Jevhenu Magdu.

Līdz šim nav konstatēta ārvalstu tieša iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanu norisē, intervijā Latvijas Radio teica Valsts Kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.   Viņš brīdināja, ka jau kopš gada sākuma tiek izplatīti paziņojumi, ka vēlēšanu rezultāti tikšot viltoti un vai vēlēšanas varētu tikt nozagtas. Bambals aicināja arī šajās dienās pievērst īpašu uzmanību emocionāliem paziņojumiem, jo tie var radīt spēcīgas emocijas un slāpēt vēlmi doties balsot. Valsts Kancelejas pārstāvis Bambals uzsvēra, ka šādus vēstījumus izplatīt ir ieinteresēti ne tikai spēki ārpus Latvijas, bet arī tie politiskie spēki, kuriem ir mazas izredzes pārsniegt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. Šodien, 29. septembrī, 66 vēlēšanu iecirkņos turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas. Nobalsot varēs no plkst.9 līdz 12.

Sākoties ziemai, varētu palielināties bēgļu plūsma no Ukrainas, taču Latvijā joprojām nav skaidrības, kādu palīdzību bēgļi saņems pēc 31.decembra. Kā Latvijas Radio norādīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Agnese Lāce. Šobrīd likumos ir noteikts, ka primāro palīdzību sniegs tikai līdz gada beigām, par turpmāko valdība joprojām nav lēmusi un visticamāk atkal lēmums taps pēdējā brīdī. Lāce uzsvēra, ka, pieaugot bēgļu skaitam no Ukrainas, galvenā problēma varētu būt izmitināšana.

Šai valdībai, kas spējusi nostrādāt maksimālo – visu 13. Saeimas laiku, nācies tikt galā ar vairākiem smagiem izaicinājumiem, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc šo valdību īpaši neviens nav vēlējies gāzt, tā intervijā Latvijas Radio pauda politoloģe, Rīgas Stradiņa Universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle. Viņa norādīja, ka pirms četriem gadiem šai valdībai nācās tikt galā ar banku reformu, tam sekoja teritoriālā reforma, tad jau nāca Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Vērtējot valdības darbu, Metla-Rozentāle norādīja – ja reformas un arī nesenās sarunas ar skolotājiem, lai novērstu streiku, var vērtēt un salīdzināt, vai valdība ir rīkojusies atbilstoši un ātri, tad pandēmijas laikā rīcība bija unikāla visām valstīm. Šodien, 27. septembrī, valdība aizvadīs savu pēdējo sēdi pirms vēlēšanām, kas gaidāmas jau nedēļas beigās. Valdība gan strādās līdz pat jaunas valdības izveidošanai pēc 14.Saeimas vēlēšanām.

Veidojot ģimeniskai videi pietuvinātas ilgstošas aprūpes sniegšanas vietas pensijas vecuma iedzīvotājiem, fundamentāli mainīs pieeju šī pakalpojuma nodrošināšanā. Plānots 18 Latvijas pašvaldībās uzcelt 71 ēku, kur vecumdienas labos apstākļos pavadīt ap 850 Latvijas senioru, tā intervijā Latvijas Radio atzina Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Viņš gan atzina, ka šobrīd pansionātos atrodas teju desmit reizes vairāk senioru. Taču pieļāva – ja valdībai šī būs prioritāte, iespējams, projekta turpināšanai piešķirs papildu naudu. Dūdiņš uzsvēra, ka jau nākamā gada sākumā varētu sākties būvniecība un šim mērķim tagad atvēlēti 65 miljoni eiro. Vietas, kur šādi pansionāti atradīsies, vēl nav zināmas – pašvaldībām vajadzēs piedalīties konkursā.

Kaitnieciska seksuāla uzvedība trešdaļā gadījumu notiek starp bērniem. Intevija ar Aneti Birgersoni-Telu Kaitnieciska seksuāla uzvedība, kurā iesaistīti jaunieši, ierasti tiek saistīta ar pieaugušo pāridarījumiem pret bērniem. Tā gan nav patiesība – aptuveni katra trešā epizode notikusi savstarpēji starp diviem nepilngadīgiem cilvēkiem. Septembra pirmajā pusē Latviju apmeklēja zviedru sociālā darba eksperte un kognitīvi biheiviorālās pieejas psihoterapeite Anete Birgersone-Tela (Anette Birgersson Thell). Viņa ir izveidojusi īpašu programmu darbam ar bērniem un pusaudžiem ar kaitējošu seksuālu uzvedību vai traumu no tās. Jaunu pakalpojumu, lai atbalstītu šādās situācijās nonākušus jauniešus, šobrīd organizē arī centrs drošai bērnībai „Dardedze”, tādēļ zviedru eksperte Latvijā apmācīja šī centra psihologu komandu par to, kā strādāt ar šādiem gadījumiem, kā aizvadīt rehabilitāciju jau pēc piedzīvotā, bet pats galvenais – kā strādāt preventīvi, lai kaitnieciska seksuāla uzvedība bērnu starpā tiktu iespējami ma