Rta Intervija

Nākamās nedēļas beigās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) vajadzētu apstiprināt darba grupu ziņojumus, kas skar abu sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļu maiņu, intervijā Latvijas Radio norādīja padomes vadītājs Jānis Siksnis. "Jaunajam sabiedrisko mediju finansēšanas modelim ir jābūt neatkarīgam no politiskajām prioritātēm, tam ir jābūt piesaistītam pie tāda ekonomikas attīstību raksturojoša rādītāja kā IKP vai nodokļu ieņēmumiem," šādu viedokli Finanšu ministrijai pauž SEPLP, sacīja Siksnis. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka tam, vai tiks mainīti sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principi, būs "nepieciešams politisks lēmums", piebilstot, ka Finanšu ministrija "uzskata, ka nekas nebūtu jāmaina un viss ir kārtībā". Siksnis sacīja, ka finansējuma apjomam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt līdzvērtīgam Eiropas vidējam rādītājam, kas ir 0,16 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šo lietu SEPLP šodien, 23. maijā, mēģinās arī pamatot S

Latvijai enerģētikas jomā jāizmanto tās iespējas, kas ir pieejamas tieši mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio teica Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no Jaunās Vienotības. Viņš norādīja, ka Baltijas reģionā trūkst enerģijas, un to iespējams aizpildīt vien ar atjaunīgajiem energoresursiem. Par šo tematu šodien, 22. maijā, Saeimā norisināsies enerģētikas forums, kurā spriedīs par izaicinājumiem enerģētikas jomā, par turpmākajām patēriņa prognozēm, enerģijas ražošanu un piegāžu drošību.

Vācija savā atbalstā Ukrainai publiski ir bijusi klusāka, atšķirībā no citām valstīm, taču tā izdara to, ko ir apsolījusi. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Bundestāga deputāte, latviete Zanda Martens, piebilstot, ka Vācija ir uzticams Ukrainas sabiedrotais, ko atzīst arī paši ukraiņi. Politiķe intervijā stāsta ne tikai par Vācijas atbalstu Ukrainai un Vācijā esošo ukraiņu bēgļu integrāciju, bet arī par Vācijas problēmām un izaicinājumiem ekonomikā. Parlamentāriete arī atklāj, kādam, viņasprāt, būtu jābūt Latvijas Valsts prezidentam un pauž viedokli, ka jautājumā par Stambulas konvencijas ratifikāciju būtiska ir plaša diskusija sabiedrībā.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem. Tas izriet no ekonomikas ministres, Nacionālās apvienības politiķes Ilzes Indriksones paustā intervijā Latvijas Radio. Viņa sacīja, ka algas būtiski kāpj, darbaspēks lētāks nekļūs, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jādomā, kā efektivizēt savus procesus un strādāt produktīvāk. Runājot par uzņēmēju pārmetumiem, ka valsts iestādes kavē Eiropas naudas apguvi un birokrātijas dēļ to varam zaudēt, ministre atzina iestāžu kavēšanos un neizlēmību:

Atjaunotās Latvijas paaudzei ir jāuzņemas pilna atbildība par mūsu valsti, cilvēkiem vairāk jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, jāizskauž vardarbība sabiedrībā. Tās ir dažas no tēzēm, ko uzsver Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto. Intervijā Latvijas Radio viņa izteicās, ka viņai ir arī pieredze starptautiskos jautājumos, kas prezidenta amatā ir būtiski. Pinto sacīja, ka Latvijas politikā tiek pārāk daudz kalkulēts par tikšanu amatos, bet pārāk maz runāts par idejām un darāmajiem darbiem.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju valsts augstākajās institūcijās. Kā intervijā Latvijas Radio vērtēja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, mūsu valsts iestādes prot sagatavot gada pārskatus, turklāt revidentu atrastās kļūdas 95 % gadījumu institūcijas ir izlabojušas. Taču arvien klibo atbilstības jautājumi, ko Valsts kontrole sāka pētīt pirms astoņiem gadiem. Tas ir – vai izvirzītie mērķi ir sasniegti un nauda izlietota atbilstoši un lietderīgi? Valsts ir dāsni piešķīrusi naudu tā sauktajiem prioritārajiem pasākumiem, taču tie nav īstenoti. Revidente arī norādīja, ka valstij arvien nav izdevusies sāktā atalgojuma reforma, kā dēļ dažādās iestādēs algu atšķirības par vienādiem amatiem ir būtiskas un draud kvalificēta darbaspēka aizplūšana.

Sacensība par labāko Valsts prezidenta amata pretendentu ir bijusi vajadzīga, un visi kandidāti varēs piedāvāt kvalitatīvu diskusiju valsts turpmākajai attīstībai. Tā intervijā Latvijas Radio teica Apvienotā saraksta kandidāts Uldis Pīlēns. Viņš pieminēja, ka mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies par 20 procentiem, tāpēc sabiedrības neticība valsts varai būtiski augusi. Šādos apstākļos nevarot tikai darīt ierastos rutīnas darbus un braukāt uz konferencēm ārzemēs. Pīlēns sola, ka nepiekritīs "Stabilitātes" prasībām par rīcību krievu valodas jautājumā pret šīs partijas balsīm, kā arī nedomā, ka prezidenta vēlēšanām jāseko izmaiņām koalīcijā.

Pašreizējais Latvijas prezidents Egils Levits būtu labs tiesneša amata kandidāts starptautiskam tribunālam, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Ukrainas vēstnieks arī paudis pārliecību, ka objektīvā Krievijas noziegumu pret Ukrainu iztiesāšanā būs iesaistīti labākie tiesneši. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols cer uz drīzu starptautiska juridiska mehānisma izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanai.

Egils Levits tomēr nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šodien. 11. maijā, par savu kandidātu paziņos partija "Progresīvie", bet Zaļo un zemnieku savienība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā kandidātu nevirzīs. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz, jo viņš par gatavību kandidēt paziņoja samērā nesen – 19.aprīlī, mazāk nekā pirms mēneša. „Process ap prezidenta vēlēšanām kļuvis interesantāks”, sacīja Lelde Metla-Rozentāle, reaģējot uz Valsts prezidenta paziņojumu par atteikšanos kandidēt uz nākamo termiņu. Savukārt, Levita aicinājumam atteikties kandidēt arī otram izvirzītajam kandidātam, politoloģe neredzot loģiku. Politoloģe norādīja, ka ar 39 "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības balsīm ievēlēšanai nepietiek, un acīmredzot Levits nolēma nekandidēt, "lai nebūtu publiskais apkaunojums". Par to, kāds rezultāts varētu būt gaidāms 31. maijā, kad Saeim

Eiropas Parlamentā šodien, 9. maijā, spriedīs par papildu un operatīvāku palīdzību Ukrainai. "Lielākās grūtības ir tās, ka šobrīd Eiropai ir jāsaražo šī nepieciešamā munīcija," Latvijas Radio skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība). Ukraina, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kopā ar Eiropas Savienību šodien atzīmes Eiropas dienu. "Ukraina kļūst eiropeiskāka, [..] aptaujās skaidri parādās ukraiņu attieksmes maiņa," vērtēja Kalniete.

"Ar ēnu ekonomikas mazināšanu Latvijā neveicas tik labi kā gribētos," intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Dace Pelēkā, atgādinot, ka ēnu ekonomika rada ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Aplokšņu alga joprojām ir lielākā ēnu ekonomikas komponente. Skaidrojot, kādēļ ēnu ekonomiku Latvijā ir tik grūti apkarot, Pelēkā vērtēja, ka "ir pienācis laiks beigt runāt par ēnu ekonomikas apkarošanu, jo diezin vai to izdosies apkarot līdz nullei". Viņasprāt, jāraugās ir uz ēnu ekonomikas ierobežošanu vai mazināšanu konkrētās nozarēs. "Viena no lielākajām ēnu ekonomikas komponentēm Latvijā nenoliedzami ir aplokšņu algas," skaidroja Dace Pelēkā, atzīmējot, ka tas nes līdzi arī tādas ēnu ekonomikas sastāvdaļas kā darījumu neuzrādīšana, fiktīvas darījumu ķēdes, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.  

Vairāku gadu ceļojums ar laika mašīnu – tā režisors Māris Martinsons dēvē darbu pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied", kas vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu pirms 150 gadiem. 5. maijā atklāts pēdējais filmēšanas posms, kam kulminācija un arī noslēgums būs 14.maijā, kad kinopilsētiņā "Cinevilla" tiks rekonstruēts kāds pirmo svētku laikā ļoti nozīmīgs notikums. Pēc tam filmas sagatavošana pāries pēcapstrādes fāzē, lai pirmizrādi piedzīvotu šī gada novembrī. Pirms tam klajā nāks arī Māra Martinsona un Daiņa Īvāna romāns, kas arī vēstīs par pirmo Dziesmu svētku tapšanu. Jau pavisam drīz, 14.maijā, ar kāda simboliska notikuma atveidojumu beigsies apjomīgais filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas process. Kāda ir iecerēta pēdējā filmēšanas diena? Cik simboliskums ir jaušs, cik nejaušs? Māris Martinsons: Nevarētu teikt, ka mēs speciāli plānojām filmēšanu tā, lai pēdējā diena būtu viena no svarīgākajām dienām. Jo lielākoties viss ir atkarīgs no aktieru laikiem un citiem apstākļiem. Bet mums ir sanācis ļoti labvē

Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990.gada 4.maija līdz 2014.gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.

Ja Uldis Pīlēns piedāvās reformu Latvijas ekonomikai, tad kandidātam sagaidāms partijas "Latvija Pirmajā vietā" atbalsts, Latvijas Radio pauda "Latvija Pirmā vietā" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers norādīja, ka ir 99% iespēja, ka Pīlēns būs Valsts prezidents un tas esot atkarīgs no tā, vai viņš spēs piedāvāt reformas, kas sabiedrībai ir nepieciešamas.

Partijā „Progresīvie” joprojām vērtē, kurš varētu būt šīs partijas izvirzītais kandidāts uz valsts prezidenta amatu. To šorīt Latvijas Radio pastāstīja Saeimas deputāts, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens, uzsverot, ka politiskais spēks vērtējot tieši savu kandidātu. Briškens atteicās komentēt līdz šim izskanējušās iespējamās kandidātes Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vārdu, nosaukdams to par baumām.

Šonedēļ Rīgā noritēja Ukrainas - Baltijas ekonomikas forums, kurā uzņēmēji, investori, kā arī politikas veidotāji diskutēja par Ukrainas pieredzi, izaicinājumiem un biznesa iespējām kara apstākļos. Rīgā viesojās arī Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes “CSR Ukraine” priekšsēdētāja Marina Saprikina, kura kopš augusta ir atgriezusies dzimtenē, lai pieliktu arī savas pūles valsts ekonomikas atjaunošanā, neskatoties uz to, ka karš Ukrainā vēl turpinās. Par uzņēmējdarbības noturību kara laikā un gūtajām atziņām saruna ar Marinu Saprikinu. Marina, pastāstiet par sevi, kur bija jūsu mājas pirms kara sākuma Ukrainā, kādu darbu darījāt un kā šis karš izmainīja jūsu ikdienu? Marina Saprikina: Pirmkārt, man ir prieks būt šeit un būt starp draugiem, jo ceļā uz radio es redzēju vairākus Ukrainas karogus. Paldies par jūsu atbalstu. Es esmu no Austumukrainas un manai ģimenei karš sākās pirms astoņiem gadiem. Man nācās pārvietot savus vecākus no dzimtajām mājām, bet es pati jau ilgāku laiku dzīvoju Kijivas r

2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu partijai pašreizējais prezidents Džo Baidens "izskatās pēc drošākās kandidatūras", Latvijas Radio sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns, piebilstot, ka "paaudžu nomaiņa partijā ir aizkavējusies". ASV prezidenta Baidena vecums – 80 gadi – ir "lielākais faktors", kas izskan, runājot par gaidāmo vēlēšanu rezultātiem, norādīja Andžāns. Saskaņā ar aptaujām "70% amerikāņu uzskata, ka Baidenam nevajadzētu kandidēt, un 50% demokrātu uzskata tāpat." Republikāņu partijas rindās uz ASV prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās būs daudz kandidātu, skaidroja Andžāns. "Bijušā prezidenta Trampa reitings šobrīd ir starp 50-60% starp republikāņiem, un Floridas gubernators Desantiss ir otrajā vietā ar kādiem 25%." ASV 2024. gada prezidenta vēlēšanās "iekšpolitiskie faktori dominēs'', vērtē Māris Andžāns. "Pamatā cilvēki balsos, balstoties uz situāciju savos maciņos," norādīja Andžāns, piebilstot, ka karam Ukrainā būs sekundāra

Kārtējā Saeimas sēdē šodien, 27. aprīlī, pirmais izskatāmais jautājums būs Latvijas Stabilitātes programma nākamajiem trim gadiem. Tas ir Finanšu ministrijas sagatavots plāns, kā labāk tērēt valsts budžeta naudu valsts attīstībai. Kā Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, viņa vēstījums Saeimā būs, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gaidāma stabila, valsts parāds nokritīšot zem 40 procentiem un esam gatavi dažādām krīzēm. Taču esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē.

Aizsardzības ministrija nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu "Zītari LZ", kas uzvarēja 220 miljonu eiro iepirkumā par pārtikas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības līdz šim uzsvērusi, ka pienākumus sāka jau iepirkuma beigu stadijā, taču vēlāk atklājās, ka konkursa komisijas vadībā bijis arī Nacionālās apvienības cilvēks. Tagad Mūrniece uzsver, ka tiks pieprasīta atbildība no vainīgajiem. Saistībā ar skandalozo pārtikas līguma pārtraukšanu ir būtiski gādāt par ēdināšanas procesa nepārtrauktību. Tā intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. 26. un 27. aprīlī Rīgā norisināsies NATO Noturības simpozijs. Tā nosaukums "Noturība satricinājumu laikmetā". Simpoziju apmeklēs vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderi, kā arī politikas veidotāji un eksperti.  

"Ja streika prasības tika izpildītas pirms streika un vienalga streiks notika, tas liecina par nozares sašutumu, par nekārtībām un, iespējams, cilvēku sagurumu," Latvijas Radio vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība). "Šogad nozarē ienāk ap 100 miljoniem eiro, un tieši šobrīd ir streiks. Kaut kas nav kārtībā. [..] Atbildīgs saimnieks tukšā maisā neber graudus. Ir skolu tīkls, slodzes, pedagogu trūkums. Problēmu ir daudz," atzina Zariņa–Stūre. Viņa piebilda, ka viņai neesot pieņemama notiekošā "ētiskā puse, kā mēs komunicējam viens otru. Šobrīd pieaugušo pasaule parāda bērniem, kā mēs neprotam risināt konfliktus". Deputāte pauda, ka "ir jāgrib runāt un piekāpties abām pusēm", kas, viņasprāt, neiet viegli. "Ingai Vanagai ir milzum liela pieredze, tas ir gan labi, gan slikti. Es ceru, ka šis nav politisks gājiens," sacīja Agita Zariņa–Stūre. "Pedagogi saka, ka ir apnicis, ka viņi vienmēr tiek asociēti, ka viņiem vajag tikai atalgojumu. Mu