Rta Intervija

ASV darbības Venecuēlā neliecina, ka prezidents Donalds Tramps tur gribētu mainīt valdošo režīmu un veicināt demokrātiju, bet tikai izrādīt spēka pozīcijas, un tas rada sliktu starptautisku precedentu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, politologs un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tas redzams arī Dānijai piederošās Grenlandes jautājumā, tāpēc ir pagājis laiks, kad Trampu varēja dēvēt par pasaules labo policistu, teica Pabriks.

Arvien satraucošāks noskaņojums politiķu augstākajās aprindās valda par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem Dānijai atņemt Grenlandes salu. Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka starptautiskajās tiesībās jau kādu laiku ir vērojama spriedze, ko darīt demokrātiskajai pasaulei, redzot, ka izplatās nevis demokrātija, bet autokrātija. Tomēr par Grenlandes situāciju tiesnese Ziemele izteicās, ka tas neesot salīdzināmi, jo Dānija un Grenlande nav nevienā autokrātijas tīklojumā. Taču pašlaik starptautiskajās tiesībās notiekot tektoniskas pārmaiņas par to, kā pasaule reaģēs katrā gadījumā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šodien, 5. janvārī, rīkos gāzes sprādzienā cietušās Bauskas ielas mājas dzīvokļu īpašnieku sapulci, kas lems par sertificēta būvinženiera piesaistīšanu ēkas stāvokļa ekspertīzei. Būvspeciālista pakalpojumus apmaksās pašvaldība. Mājas iedzīvotāji šodien varēs iesniegt iesniegumus par pagaidu dzīvokļu īrēšanu. Sociālais dienests izmaksās krīzes pabalstu. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka, iespējams, turpmāk, pašvaldības izīrētie dzīvokļi būtu jāapseko biežāk. -- Rīgā, Bauskas ielā 15, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruva konstrukcijas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas augšējos stāvos. Negadījumā gājuši bojā divi cilvēki. Uzņēmumā "Gaso" apstiprināja, ka viens no tiem ir uzņēmuma darbinieks. 

Vai novecošana un nāve patiešām drīz vairs nebūs mūsu problēma? Šis ir centrālais jautājums, uz kuru savā jaunajā dokumentālajā filmā ”Frankenšteins 2.0” atbildi meklē režisors Dāvis Sīmanis. Lai pētītu mūsu sabiedrības apsēstību ar nemirstību, viņš pirms vairākiem gadiem ar radošo grupu devās ceļojumā uz dažādām valstīm, kur sastapa zinātniekus, tehnoloģiju pionierus un pašpasludinātus nemirstības praviešus. Izziņas ceļojumā gūtās atziņas tad arī apkopotas filmā, kas veidota nedaudz ironiskā intonācijā un ar veselīgas skepses piedevu. Ceļu pie skatītājiem Latvijas kinoteātros filma sāks 14.janvārī. Filmai tāds diezgan draudīgs nosaukums – ”Frankenšteins 2.0”. Ko tas par filmu pasaka un kādā intonācijā tas būtu jāizrunā? Dāvis Sīmanis: Visticamākais jāizrunā mazliet ironiskā intonācijā. Kā mēs zinām, Mērijas Šellijas romānā doktors Frankenšteins savu Frankenšteina briesmoni saliek kopā no dažādu mirušu cilvēku daļām un atdzīvina ar elektrības spēku. Attiecīgi šis tēls savā ziņā ir draudīgs, bet viņā ir ar

Latvijas jauno zinātnieku apvienībai decembrī apritēja 20 gadi. Patlaban tā pulcē ap 300 biedru un arī pērn jauno pētnieku pulks kopumā ir palielinājies. Taču ar kādiem izaicinājumiem saskaras organizācija, kā arī par akadēmisko brīvību, starptautisko konkurenci un jauno pētnieku vietu zinātnes nozarē, sarunā ar Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Oskaru Teikmani. Kā jūs skaidrotu, kāda ir šīs organizācijas loma, virsmērķis? Kāpēc jaunajiem zinātniekiem ir būtiska sava kopiena, kurā var pulcēties, pārrunāt kaut kādas lietas? Oskars Teikmanis: Ja man būtu jādefinē, kas ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības virsmērķis, es teiktu, ka tas ir veicināt to, ka Latvijā ir vairāk jauno zinātnieku. Pasaule arvien vairāk pieprasa to, ka ir tiešām ļoti augsti izglītoti cilvēki valstī, un vēsturiski arī Latvijai nav izdevies izveidot tik lielu zinātnieku īpatsvaru kā, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs un Rietumeiropā. Ir jūtams, ka mums ir nepieciešamas šīs jaunās asinis ar cilvēkiem, kas ir pieraduši strādāt

No novembra beigām, pateicoties mākslīgā intelekta rīkam, nu jau iespējams izlasīt arī vācu gotisko rokrakstu. Tas ir liels atspaids tiem dzimtas koku pētniekiem, kuriem veco laiku rokrakstu izlasīšana, piemēram, baznīcgrāmatās, ir apgrūtinoša. Kādas iespējas vēl paver mākslīgais intelekts radu rakstu izzināšanā. Un kādi riski pastāv, ja to izmanto neapdomīgi, par to saruna ar dzimtas vēstures pētnieci Agnesi Lūsi. Viņa savā praksē pašlaik testē dāžādās MI rīku iespējas un bija ar mieru dalīties savos novērojumos. 

Vecmātes loma veselības aprūpē ir ļoti plaša, tā neskar tikai laiku ap dzemdībām - atzīst Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane. Vecmāšu loma stiprināta Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā. Kāpēc vajadzīgas nākamgad plānotās vecmātes vizītes jauno māmiņu mājās, par ko vecmātes var runāt ar bērniem un jauniešiem un kā uzlabot mājdzemdības - par to saruna ar Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani. Paredzams, ka 1. janvārī atkal būs medijos ziņas, kurā pilsētā kurš pirmais piedzimst - puika vai meitene. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc tas dzimums ir tik būtisks. Vai, jūsuprāt, tam ir nozīme? Linda Veidemane: Nē, es arī nekad neesmu šo sapratusi, teikšu godīgi. Ir forši zināt, ka ir piedzimis pirmais šī gada bērniņš, bet vai tas ir puika vai meitene - nezinu. Šis gads varētu būt rekordslikts tieši zemās dzimstības dēļ. Kādas ir jūsu domas, kā to varētu uzlabot un kas ir galvenie iemesli? Linda Veidemane: Jā, diemžēl šis gads tiešām būs ļoti, ļoti skumīgs, skatoties uz Latvijas demog

"Latvijas ekonomikā šis gads kļuvis kā pagrieziena punkts, ir parādījušies izaugsmes asni," tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. Viņš teica, ka augusi iedzīvotāju interese par kreditēšanu un mazinājusies globālā nenoteiktība. -- Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā ir atsākusi pieaugt, sevišķi gada beigās. Statistikas dati rāda stabilu ekonomikas atkopšanos, jo pirmajos trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 1,7%, bet trešajā ceturksnī 2,5%, pārsniedzot iepriekšējās prognozes. Tas nozīmē, ka ekonomika atgriežas pie izaugsmes trajektorijas.

Ar kariem un ļoti saspīlētām starpvalstu attiecībām šis pasaulē bija kārtējais nemierīgais gads. Ziemassvētki ir pārdomu laiks, kurā katrs pie sevis izvērtē šogad piedzīvoto. Ko mēs to tā varam mācīties, kur patlaban ir pasaules smaguma centri, kāda ir Eiropas Savienības loma un kur šajā visā ir mūsu Latvija? Par starptautisko situāciju un šīgada notikumiem Latvijas Radio uz sarunu aicināja Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura amatā bija no 1999. gada līdz 2007. gadam. Ir pienākusi gada nogale, šodien ir Ziemassvētki – laiks, kad mēs ceram par ko labāku, drošāku un arī mierīgāku, bet tajā pašā laikā Ukrainā jau ceturto gadu rit karš, jau teju gadu Amerikas Savienotās Valstis vada neparedzamais Donalds Tramps. Šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, ļoti aktīvi runā par mieru Ukrainā, bet tā tas arī nav pienācis. Kāds, jūsuprāt, ir bijis šis gads? Vaira Vīķe-Freiberga: Tik raibu gadu, paldies Dievam, līdz šim mums bija mazāk Ļoti raibs, ļoti notikumiem bagāts un pie tam daudziem pārsteigumiem bagāts. Tik

Ļoti piesātināts, intensīvs un spilgts šis gads bijis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktorei Dagnijai Baltiņai. Viņas vadībā kulmināciju sasniedza latviešu grāmatas 500. jubilejas svinības, kas sabiedrībā plaši aktualizēja grāmatas un lasīšanas īpašo vērtību. Šī gada nogalē aprit nedaudz vairāk kā gads, kopš Dagnija Baltiņa vada Nacionālo bibliotēku. Šai saistībā viņu aicinājām uz sarunu, kurā viņa pastāstīja ne tikai par direktores amatā gūtajām atziņām, bet arī par to, kuri ir viņas laimes mirkļi Ziemassvētkos un kuru grāmatu viņa šajā laikā īpaši samīļo.  Mūsu saruna notiek dienu pirms Ziemassvētku vakara, diena ir sākusies ar nelielu salu, kas šķiet īsti piederīgi svētkiem. Vispirms gribēju vaicāt, kas jūsos pašā visvairāk raisa Ziemassvētku sajūtu? Dagnija Baltiņa: Kopš bērnības man īpašu Ziemassvētku sajūtu raisa Ziemassvētku dzejoļi. Man ļoti patika bērnībā veidot savas Ziemassvētku dzejoļu klades, man patika lasīt šos dzejoļus, skaitīt tos citiem priekšā, man patika arī klausīties, kā mani vecā

Apvienoto Nāciju Organizācija, ko pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā daudzi dēvē par paralizētu, turpina strādāt un, nebūdama perfekta organizācija, ir starptautiskās situācijas spogulis. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” izteicās Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. No nākamā gada Latvija piepildīs vienu no lielākajiem ārpolitikas sapņiem un uz diviem gadiem kļūs par ANO Drošības padomes dalībvalsti. Vēstniece Pavļuta-Deslandes skaidro, ka Drošības padome nevar atrisināt pasaules dziļākās šķelšanās un ģeopolitiskos strīdus.

Ja sarunās ASV būtu kāda konkrēta pozitīva virzība, tas uzreiz būtu oficiāli pateikts, tā uzskata militārais analītiķis, pie frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts Igors Rajevs. Visa 2025. gada garumā notiekošās sarunas, pēc Rajeva domām, ir panākušas tikai vienu atziņu – visiem tagad skaidrs, ka šis jautājums nav atrisināms trīs dienu laikā un liela loma ir ukraiņu sabiedrības viedoklim. -- ASV un Ukraina Maiami aizvadītās miera sarunas, kas ilga trīs dienas, raksturo pozitīvi, bet ne par kādiem izrāvieniem tajās neziņo. Ukrainas delegācija Maiami tikās arī ar Eiropas pārstāvjiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sarunas raksturoja kā konstruktīvas un teica, ka tās virzās uz priekšu straujā tempā. Tomēr brīdināja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai Krievija jutīs nepieciešamību patiešām izbeigt karu. Zelenska ieskatā, spiedienam pret Krieviju ir jāpieaug. Floridā atrodas arī Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs kurš arī ticies ar ASV pārstāvjiem. ASV sū

Atbrīvojot politieslodzītos, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko cer gūt gan ekonomiskus labumus, gan izrauties no starptautiskās izolācijas, tomēr tas neliecina par viņa režīma uzvedības maiņu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja baltkrievu politoloģe, cilvēktiesību aktīviste un organizācijas „Christian Vision for Belarus” koordinatore Natālija Vasiļjeviča. Viņasprāt, Eiropas Savienībai (ES) pagaidām nevajadzētu sekot Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pēdās un atcelt daļu no Baltkrievijai noteiktajām sankcijām.

Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības. Tas esot atspoguļots arī mūsu valsts pozīcijā, kurā prasīts tiešmaksājumus izlīdzināt visām valstīm vienādā līmenī. Latvijas lauksaimnieki uzsver, ka gadiem nepamatoti un negodīgi ir saņēmuši viszemākos atbalsta maksājumus Eiropā, par spīti tam, ka prasības, kas jāievēro maksājumu saņemšanai, ir vienādas visās dalībvalstīs. Uzklausām Valteru Zelču, biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu. -- Biedrība "Zemnieku saeima" šodien, 18. decembrī, piedalīsies vienā no pēdējos gados vērienīgākajām Eiropas lauksaimnieku protesta akcijām Briselē, kur kopā pulcēsies vairāk nekā 10000 dalībnieku no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Protesta akcijā lauksaimnieki iestāsies pret Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvāju

Nacionālajai aviosabiedrībai "air Baltic" ir vairāki scenāriji, kur nākamā gada sākumā dabūt papildu naudu, lai uzņēmums turpinātu pastāvēt. Tā izvairīgi uz jautājumu, vai nāksies atkal lūgt palīdzību valstij, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atbildēja kompānijas „airBaltic” padomes priekšsēdētājs un finansists Andrejs Martinovs. Viņš norādīja, ka īslaicīgus peļņas rādītājus ietekmējušas valūtas kursu svārstības. Savukārt gada pēdējais ceturksnis būšot ar negatīviem biznesa rādītājiem Savukārt divas nedēļas "airBaltic" izpilddirektora amatā aizvadījušais Somijas pilsonis Erno Hildens intervijā sabiedriskā medija portālam LSM.lv vispārīgi izteicās, ka uzņēmumam jādomā, kā sakārtot finanšu rādītājus, lai uzņēmums būtu pievilcīgāks investoriem un vairs nebūtu jāprasa nauda valstij. -- Valdība 16. decembrī ļāva "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Satiksmes ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums ir tieši saistīts ar "a

Ja publiskais sektors aktīvi ieviestu Valsts kontroles revīziju ieteikumus un novērstu konstatētās nepilnības un pārkāpumus, būtu iespējams gan valsts budžetā ietaupīt ievērojamu naudas apjomu, gan mazināt birokrātiju. Tā izriet no valsts kontroliera Edgara Korčagina sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt. Viņš atgādināja par šogad izgaismotajiem simtos tūkstošu eiro mērāmajiem tēriņiem ostu fondā, no kura dāsni atalgoti ierēdņi, nevis attīstītas ostas. Tāpat liekus tēriņus rada pašvaldību administratīvās komisijas, savukārt politiķi beidzot pievērsušies izdienas pensiju sistēmas sakārtošanai, teica Korčagins.

Bāriņtiesas neiestājas pret reformām, bet tām ir jābūt faktos balstītām un ilgtspējīgām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele. Tiesībsardze Karina Palkova apgalvo, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis, un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā. Taču Ziemele uzskata, ka pašreizējā situācija neliecina, ka būtu īstais laiks tik nopietnām reformām.

Asa ASV valdības kritika pret Eiropas Savienību un tās līderiem aizvadītajās dienās daudzus mūsu kontinentā nepatīkami pārsteidza un pat aizvainoja. Tomēr Eiropas politisko līderu atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa nediplomātiskiem izteikumiem pārsvarā bija visnotaļ atturīga. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vien sacīja, ka tikai Eiropas pilsoņi var lemt par to, kuri politiķi pārvaldīs mūsu valstis. Medijos tiek pieļauts, ka šis kapa klusums varētu būt saistīts ar vēlmi nesabojāt attiecības ar Trampu laikā, kad notiek sarežģītas sarunas par Ukrainas nākotni. Lai apspriestu ASV un Eiropas attiecības, saruna ar Vašingtonā bāzēto ASV Vācijas Māršala fonda eksperti Kristīni Bērziņu.

ASV prezidents Donalds Tramps nav nostājies Krievijas pusē, tā domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka Trampa administrācijā ir strāvojumi, kas dažādu iemeslu dēļ ir vienā vai otrā pusē, un savā starpā cīnās – gan par Trampa uzmanību, gan par Trampa pozīcijas maiņu. To mēs arī redzam. Pēc Sārta domām, tā tas turpināsies. Šobrīd pamatu pamatā Ukrainu atbalsta Eiropas valstis, teica Sārts.

Dalīšana klašu grupās, ārpusklašu aktivitātes un vasaras nometnes skolās – par tādām iecerēm Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) stāstīja, runājot, kā plāno uzlabot pārejas uz vienotu skolu, proti, uz mācībām tikai latviešu valodā rezultātus. Šis ir pirmais gads, kad mācības tikai latviešu valodā notiek visos izglītības posmos. Izglītības kvalitātes valsts dienests nesenā apsekojumā secinājis, ka divās trešdaļās skolu pāreja notikusi pietiekami veiksmīgi, bet vienā trešdaļā ar izaicinājumiem. Ķirsis Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Rīgā plānots intensīvāk pievērsties darbam pirmskolās.