Rta Intervija

Situācija uz robežas ar Baltkrieviju nu jau līdzinās kara stāvoklim – tā nelegālo robežpārkāpēju problēmu intervijā Latvijas Radio Labrīt raksturoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš teica, ka šogad robežsargi novērsuši jau gandrīz 11 tūkstošus nelegālas šķērsošanas gadījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

Latvija spēj iztērēt līdz 99 procentiem no pieejamā Eiropas Savienības (ES) atbalsta pirms fondu slēgšanas, un tas ir labs rādītājs. Bet jauna finansējuma apguvē temps ir lēns. Skatoties uz ES budžetu kopumā galvenais secinājums - ES budžetā 2024. gadā kļūdaini izlietoti tiek 3,6 procenti naudas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs. Viņš skaidroja, ka Eiropas līmeņa revidenti jau pirms vairākiem gadiem norādījuši uz riskiem saistībā ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanu, un brīdinājumi piepildījušies. Tagad savukārt riski esot ar militārās mobilitātes atbalsta tēriņiem, teica Kozlovs.  

Ja Saeima pieņemtu sagatavotos grozījumus vēja enerģijas attīstības likumdošanā, vēja parku būvniecība Latvijā varētu tikt apstādināta. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Saeima par nedēļu pārcēlusi izlemšanu, vai pašvaldībām ļaut lielākas pilnvaras vēja parku aizliegšanā. Tas radījis domstarpības ar vēja enerģijas nozari. Nāburgs uzsver, ka jau patlaban vēja parku Latvijā pēc būtības nemaz neesot. Pašvaldībām ir jābūt galvenajiem saimniekiem savās teritorijās, tādēļ arī tām būtu jānosaka sava attīstība arī saistībā ar vēja parkiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa. Viņa gan norādīja, ka vēja parku aizliegšana nevarētu būt vienkārša pašvaldības nostāja, un tas būtu spēcīgi jāargumentē.  

Lai panāktu ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, ir vajadzīga skaidra morālā nostāja, spēcīga reģionālā vadība un nepārprotama atteikšanās no jebkāda veida ekstrēmisma. Šādu uzskatu sarunā ar Latvijas Radio pauda Luaiji aš Šarifu. Viņš ir arābu izcelsmes musulmanis, miera aktīvists un sociālo mediju satura veidotājs ar simtiem tūkstošiem sekotāju tīmeklī. Luaiji, kurš šonedēļ viesojās Latvijā, sevi dēvē par pasaules vadošo arābu musulmaņu aktīvistu, kas atbalsta ebrejus, kā arī miera nostiprināšanos starp arābiem un izraēliešiem. Sāksim ar ievērojamu sekotāju skaitu, ko esat ieguvis sociālo mediju platformās. Vai šajā kontekstā uzskatāt sevi par influenceri? Es esmu influenceris un satura veidotājs. Šis raksturojums man patīk. Es veidoju saturu par vēsturi un valodām. Tieši tāpēc, kad aizstāvu miera ideju, es to daru, balstoties uz faktiem, zināšanām un patiesumu. Ar savu saturu es cenšos atspēkot nepatiesības un dezinformāciju, skaidrojot faktus auditorijai modernā, sociālo mediju — īpaši "TikTok" un "Inst

Šobrīd nav pazīmju par aizliegtu vienošanos pārtikas tirgotāju starpā, tā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja Konkurences Padomes priekšsēdētājas vietas izpildītāja Ieva Šmite. Jautāta, vai ir kas novērots pēc tam, kad ieviesa tā saucamo „zemo cenu pārtikas grozu”, Šmite skaidroja, ka konkurenti parasti viens otru ļoti novēro un ļoti pielāgo cenas. Konkurences padome noteikti rīkosies, ja kaut ko pamanīs, teica Šmite. -- Konkurences padomes priekšsēdētājas amatam virzīta un pagaidām priekšsēdētājas pienākumus izpilda Ieva Šmite. Par spīti publiski paustam atbalstam gan krietni kavējas viņas apstiprināšana amatā.

Hibrīdkarš ir īsts karš – Latvijas Radio rīta raidījumā uzsvēra Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs un kārtējās Rīgas konferences organizētājs Jānis Karlsbergs. Rīgā līdz 11. oktobrim notiks "Rīgas konference". Tās diskusiju centrā būs NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana. Karlsbergs norādīja, ka izpratne par drošības situāciju pēdējos gados būtiski mainījusies un to centīsies aptvert arī konferences programma. . Runājot par Izraēlas un palestīniešu teroristu organizācijas "Hamās" sarunās panākto Gazas miera plāna pirmo fāzi, ko izziņojis ASV prezidents Donalds Tramps, Karlsbergs izteica piesardzīgu optimismu, ka šādu vienošanos varētu panākt. Konferencei šis ir jubilejas gads – tā notiek 20. reizi.

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā elektrotīkls ir visdrošākais, par to ir pārliecināts “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt! Jansons stāstīja, ka pagaidām sabotāžu nav bijis un daudz darīts, lai tīkls būtu drošāks. -- Likums nosaka, ka katram mājas īpašniekam reizi 10 gados obligāti jāveic savas mājas iekšējā elektrotīkla pārbaude, taču lielākā daļa noteikti šādas darbības ne tikai neveic, bet par šīm prasībām nemaz nezina. Lai veicinātu cilvēku zināšanas par mājas iekšējā elektro tīkla pārbaudes nozīmi, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" šajā nedēļā uzsāk sociālo kampaņu.

7. un 8. oktobrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatāmi vairāki būtiski jautājumi. Tie skar izmaiņas gan Būvniecības, gan arī zemesgrāmatas likumā. Šīs Saeimas komisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs Latvijas Radio skaidroja, ka iecerēts būtiski taupīt laiku, līdzekļus un mazināt birokrātiju. -- Paralēli komisijā jāskata arī tas, ko līdz šim paveikusi birokrātijas mazināšanas rīcības grupa un jāvērtē gūtās mācības pēc nopietnajām neizdarībām aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.

Iekšējās drošības akadēmija šogad uzņēmusi rekordlielu studentu skaitu – 491 personu. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un šīs akadēmijas Stratēģiskās uzraudzības padomes priekšsēdētājs Dimitrijs Trofimovs uzskata, ka mācību iestāde piedāvā studējošajiem paredzamu priekšstatu par nākotni un labām perspektīvām. Intervijā Latvijas Radio Trofimovs neslēpa, ka kopīgā demogrāfiskā tendence liek domāt arī par tālredzīgākiem risinājumiem valsts drošībai. Piemēram, nākamajā gadā tiks pabeigts „Gudrās robežas projekts”, kur izmantos mākslīgo intelektu. -- Šoruden aprit trīs gadi, kopš darbu uzsākusi Iekšējās drošības akadēmija, un šajā laikā tā kļuvusi par stratēģisku ieguldījumu Latvijas drošībā. Šobrīd jau vairāk nekā tūkstotis topošo policistu, izmeklētāju un drošības speciālistu studē sešās programmās, ko īsteno Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Valsts policijas koledža.

Bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un Genoma centra sekvencēšanas daļas vadītāja Monta Brīvība ir viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas ieguvusi šā gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē. Tā piešķirta par pētījumu “Precīzijas medicīna onkoloģijā”. Bet pirmais jautājums par to, kādas ir sajūtas, iegūstot stipendiju, uz kuru bija pieteikusies 51 mūsu valsts zinātniece. Monta Brīvība: Tiešām tas man ir liels pagodinājums. Teikšu godīgi, es vairakkārt esmu pieteikusies šai stipendijai, bet šoreiz man paveicās. Sagatavojot pieteikumu stipendijai, ir jānorāda viens pētījuma virziens, kas man patiesībā nācās ļoti grūti, jo es jau vairākus gadus darbojos šajā nozarē, un man ir tāda tendence izplūst dažādos virzienos. Man ir vairāki projekti, kur es darbojos, un tie ne vienmēr ir par vienu un to pašu tēmu. Tad viens no pirmajiem uzdevumiem man bija izlemt, kuru tad es uzskatu par tuvāko pētījuma tēmu. Izvēlējos šo precīzijas medicīnu bērnu ļaundabīgos

Ierobežojumi beztabakas nikotīna produktu lietošanā Latvijā ir kāpinājuši ēnu ekonomiku, secinājis ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Sauka norāda, ka jaunākajā pētījumā galvenokārt analizētas tirgus tendences nozarē, bet jo īpaši izmaiņas pelēkā tirgus daļā kopš šī gada sākuma, kad Latvijā aizliedza aromatizētos beztabakas nikotīna produktus. Un runa nav tikai par aizliegto produktu iegūšanu Ķīnā vai Honkongā, bet valstīs, kas mums atrodas blakus. Piemēram, Polijā, jo tur šie produkti ir pieejami.

Mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana Latvijas valsts pārvaldē līdz šim nav bijusi pietiekami mērķtiecīga, un līdzšinējā rīcība nav nodrošinājusi vienotu pieeju visā valsts pārvaldē, secinājusi Valsts kontrole (VK). Lai arī jau vairāk nekā desmit gadus dažādos dokumentos atzīta nepieciešamība apvienot valsts informācijas tehnoloģiju resursus, VARAM ministrija līdz šim nav nodrošinājusi pietiekami mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, komentē valsts kontrolieris Edgars Korčagins -- Mākoņdatošana sniedz iespējas optimizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus, uzlabot drošību un samazināt izmaksas.

Valdībā šobrīd esot iestājusies zināma veida panika, kas nedaudz ir mitējusies. Par to liecinot koalīcijā esošo politiķu retorika, izmantojot frāzes par fašistiem un gangsteriem. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa vērtēja, ka premjeres komunikācijā ar labklājības ministru saskatāma emocionāla vardarbība un sabiedrībai šobrīd esot lieliska iespēja vērot, kas notiek koalīcijā. Liepiņa neuzskata, ka notiktu valdības šūpošana, taču pieļauj neformālas sarunas par valdības gāšanu.

Valdības koalīcija šobrīd Latvijā ir tikai uz papīra, uzskata politoloģe Iveta Kažoka. Šķelšanās brieda jau ilgāku laiku un Zaļo un zemnieku savienība ir iešāvusi sev kājā, jo konkrētajā jautājumā par Stambulas konvenciju partija ir nonākusi pretrunā šo dokumentu savulaik apstiprinot un tagad pašai to noliedzot.  

Krievijas plašās dezinformācijas un propagandas kampaņas pirms svētdien, 28. septembrī, Moldovā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Moldovai nav nekas jauns, jo tādas Krievija izvērsusi arī iepriekš pirms prezidenta un citām vēlēšanām. Taču ar Eiropas Savienības atbalstu Moldova tagad spēj labāk reaģēt uz tādām kampaņām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja diplomāts un bijušais Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks.  

ASV prezidenta Donalda Trampa noskaņojuma maiņa pret Krievijas diktatoru Vlaidmiru Putinu un izteikumi, ka Ukraina tomēr varētu atkarot savas teritorijas, ir jāvērtē piesardzīgi, jo esam pieraduši pie Trampa noskaņojuma mainīguma. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Vērtējot pasaules līderu teikto ANO Ģenerālajā asamblejā, ka Krievijas karš Ukrainā tik drīz nebeigsies, eksperte sacīja, ka šā formāta sanāksme nemaz nav instruments, ar ko varētu piespiest Krieviju apturēt karu. Viņa arī prognozē Krievijas hibrīduzbrukumu pastiprināšanu Eiropai.

Dzelzceļa projektā „Rail Baltica” jau izprojektētu lietu ir vairāk par pieejamo naudu to īstenošanai, tāpēc iespējas sliežu ceļa izbūvei meklēs gan privātajā un publiskajā partnerībā, gan aizsardzības budžetā, jo „Rail Baltica” trase kalpos arī militārajiem pārvadājumiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" dzelzceļa projekta jautājumos Kristīne Pudiste. -- Valdība vienojusies, ka līdz novembrim jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi. Satiksmes ministrija nupat atklātā konkursā izraudzījās ministrijas Valsts sekretāra vietnieci "Rail Baltica" dzelzceļa projekta jautājumos - Kristīni Pudisti.

Tiesībsarga biroja līdzšinējā darbā par maz pievērsta uzmanība vardarbībai pret bērniem ģimenēs un dažādās iestādēs. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunā tiesībsardze Karina Palkova. Viņa uzsvēra, ka grib būt pārliecināta, ka bērni sociālās aprūpes centros vai slimnīcās var justies droši. Palkova arī izteicās, ka pienācīgā veselības aprūpē ne vienmēr ir vajadzīga papildu budžeta nauda. Tiesībsardze arī atklāja, ka atbildīgajām iestādēm šodien pieprasīs paskaidrojumus par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” apgalvoto, ka psihoneiroloģiskajās slimnīcās tiek pieļauti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi. -- Aizvadītajā nedēļā Saeimas vairākuma atbalstu guva un tiesībsardzes amatā stājās līdžinējā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, tiesību zinātņu doktore Karina Palkova. Par savas darbības prioritātēm tiesībsarga amatā Karina Palkova izvirzījusi bērnu tiesību aizsardzību, digitālo drošību un cilvēktiesības digitālajā vidē, sociālo aizsardzību, v

No 23. līdz 26. septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības un 175 Latvijas uzņēmēji un organizāciju pārstāvji vairākas dienas uzturēsies Vāciju, lai piedalītos līdz šim lielākajā Latvijas biznesa vizītē. Šī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā tirdzniecības misija apvieno vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Vācija kā trešā lielākā ekonomika pasaulē Latvijai ir nozīmīgs tirgus, un vairāki uzņēmēji šajās dienās arī plāno parakstīt nozīmīgus sadarbības līgumus. Piemēram, netālu no Jelgavas plānots būvēt koka ēkas ar desmit tūkstošu kvadrātmetru platību, un tās pēc izgatavošanas vedīšot uz Hamburgu. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aviācijas nozari bremzē sankcijas un jaunās normas, kā arī izmaksu pieaugums. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Vestfāls. Šodien, 18. septembrī, notiks Rīgas Aviācijas forums, kurā Eiropas un Baltijas aviācijas uzņēmumu vadītāji un eksperti apspriedīs nozares problēmas un tendences Baltijā, Eiropā un pasaulē. Vestfāls teica, ka drošība aviācijā vienmēr ir uzmanības centrā, tomēr tiešu apdraudējumu civilās aviācijas nozarei šobrīd nav.