K Labk Dzvot

Kamēr  dārza augi guļ ziemas miegā, īstais brīdis pievērsties telpaugu labsajūtai. Par  telpaugu apčubināšanu ziemas laikā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. "Ziemas laikā nav tā, ka lejkanniņu var nolikt malā un neko nedarīt. Vienīgi kaktusi ir devušies „ziemas miegā”," norāda speciālistes. Populārajam naudas kokam vasarā ir miera periods un var nelaistīt, bet pašreiz viņš, ja ir veiksmīgi uzturēts, zied. Telpaugiem šajā laikā visbremzējošākais faktors ir gaisma: ja ir mazāk gaismas, tad arī vajag mazāk laistīt un mēslot augus.

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis. Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.    

2023. gada pēdējā latviešu valodas stundā atkal tiksimies ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Pārlūkojam tematus, kas bijuši aktuāli aizvadītajā gadā un atbildam uz klausītāju jautājumiem.

Dāvanu gaidīšana ir īpašs prieks. Saņemšana – jo lielāks. Tomēr varbūt varam gūt arī prieku no dāvanu gatavošanas?  Tas noteikti nebūs mazāk vērtīgi. Viss par un ap dāvanām raidījumā Kā labāk dzīvot. Dāvanas veidot palīdz bloga "Liene gatavo" autore Liene Brunzete, žurnāla "Praktiskais Latvietis" redaktore Sandra Ruska. Dāvināšana ziemassvētkos ir un būs, un to nevajag izskaust. Jā, tā ir kļuvusi komercializēta un reizēm kļūst par apgrūtinājumu," atzīst Sandra Ruska. Abas viešņas dalās pieredzē, ka dāvanas var būt tikai bērniem, bet pieaugušie savstarpēji lozē, kuru apdāvinās. Tāpat šajā steidzīgajā laikā laba dāvana ir vienkārši kopābūšana. Liene Brunzete piebilst, ka viņa ir par jēgpilnām dāvanām, lai ar putekļiem neapaug kārtējā svece. Varbūt mazliet zūd pārsteigums, bet draugu pulkā savstarpēji iesūta sarakstu, lai zina, ko cilvēki vēlas. Tad tiešām zina, ko cilvēks patiesi gaida un būs priecīgs saņemt. Daži ieteikumi vienkāršām un ne pārāk sarežģītām garšīgam dāvanām Grauzdētus zemesriekstus apviļā

Kopš 2022. gada elektroenerģijas cenu milzīgā kāpuma tās nu ir krietni kritušās, bet daudziem patērētājiem, joprojām spēkā ir ļoti neizdevīgi līgumi ar augstu fiksēto elektrības cenu. Kā šobrīd rīkoties šo līgumu īpašniekiem un tiem, kam tuvākajā laikā līgums jāpārslēdz? Kādu tarifu izvēlēties un kā pārvaldīt mājsaimniecības izdevumus par piegādes pakalpojumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis. Gunta Līne skaidro, ka pamata vai speciālo tarifu plānu izvēlēties, kā arī pieslēguma veidus izvēlēties un mainīt var interneta mājaslapā. Plānu var mainīt reizi mēnesi, tikai jāņem vērā speciālā tarifu plāna nosacījumi. Lai sekotu līdzi dažādām izmaiņām, lai saprastu esošās izmaksas un rēķinātu gaidāmas izmaksas,viņa iesaka ievadīt datus mājaslapā un iepazīties ar rezultātiem. "N

Nav tādas publiskā sektora profesijas, kuras pārstāvji necieš no klientiem nākošas emocionālās  un arī fiziskās vardarbības. Izpētot gana daudz statistikas rādītāju pirmajā vietā pārliecinoši ir tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas tiek aizskarti verbāli un fiziski. Bet tā kā pati profesija paredz, ka tajā strādājošajiem ar to ir jāsaskaras, tad policistus strīpojam ārā un te rodas būs jauns līderis - veselības nozarē strādājošie. Gan ASV, gan Eiropā pacienti un to tuvinieki nereti brūk ar dūrēm un lamām virsū ārstiem, medmāsām un sanitāriem. Diemžēl situācija tikai pasliktinās arī Latvijā. Vai tai var atrast kādu risinājumu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē speciālisti. Raidījuma viesi: ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, profesors psihiatrs Māris Taube. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, asociētais profesors, ķirurgs Haralds Plaudis. "Praktiski ikviens medicīnas darbinieks ir saskāries ar em

Šobrīd sabiedrībā jūtams neliels satraukums par to, ka no 2024. gada portālam "eveseliba.gov.lv" varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem - ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību (eID karti), un vairs nebūs iespējams izmantot internetbanku, lai pieslēgtos sistēmai. Vai tiešām ir pamats uztraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine un Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Aleksandra Kozlova. Raidījuma viešņas skaidro, ka iecerētās izmaiņas, pirmām kārtām, saistītas ar drošību, lai cilvēkiem būtu drosa piekļuve saviem veselības datiem.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā. Bet vai iedzīvotāji izmaiņām ir gatavi, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse. Sazināmies arī Latvijas pašvaldību savienības padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi.

Jaukās ziemas dienas vilināt vilina laukā, uz mežu un varbūt kādu arī izaicina uz ziemas peldi. Tomēr jāpadomā arī par drošību, tāpēc ka ziemas galvenais ierocis aukstums var radīt dažādas problēmas. Kā sevi pasargāt, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (galvenais ārsts Uģis Zariņš un Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdeguma centra direktors Sergejs Smirnovs. Uģis Zariņš iesaka ziemā mašīnā braukt apģērbā, it kā būtu ārā, ja notiek negadījums un nav iespēja izkļūt no mašīnas, ir daudz lielāka iespēja ilgāk būt silti. "Kādreiz ar apbrīnu skatos uz cilvēkiem, kas ziemas laikā pirms kāpj mašīnā novelk virsdrēbes, paliek pat kreklā vai kleitā. Laba mašīna ar labu apsildīšanu viss it kā kārtībā. Bet jāatceras, ka jūs vienmēr varat ciest negadījumā. Ja mašīna ar visu labo apsildi ielido grāvī, aizmīca durvis ciet, nevar neviens dabūt no šīs mašīnas ārā, vai varbūt nepamana jūs. Un jūs esat mīnus grādos, piemēram, t-kreklā, tad tas ir minūšu jautājums, lai c

No 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrillatoriem. Vai tas nozīmē, ka kritiskā situācijā šo aparātu drīkstēs lietot jebkurš? Par pirmās palīdzības sniegšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs Ainārs Rudzītis un kardiologs Andris Skride, kā arī Natliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis. Andris Skride skaidro, ka ar Ministru kabineta noteikumiem definēs, kur šīm ierīcēm būs jāatrodas un attiecīgi valsts iestādei, pašvaldības vai privātai iestādei būs jārūpējas, lai šī ierīce, kas patiešām var glābt dzīvību, tur būtu. Pirmām kārtām tās būtu telpas, kur pulcējas daudz cilvēku. Sarunas laikā Skride rosina, ka viena no vietām, kur šādam defibrillatoram būtu jāatrodas, ir Latvijas Radio priekštelpa.  Ainārs Rudzītis piebilst, ka svarīgas ir labi pamanāmas norādes, kur šāds aparāts atrodas, lai nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu orientēties. Viņš kā ārsts ārvalstīs ievērojis

Vai mums ir jāuztraucas par mikoplazmas pneimoniju, kas izplatījusies Ķīnā? Ja arī nē, tad joprojām ir lērums citu vīrusu un baktēriju, kas vēlas mūs noguldīt slimības gultā. Par šobrīd izplatītākajām infekcijas slimībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāju Larisu Savrasovu. "Saslimstība pieaug, to var izteikti manīt jau pēdējās trīs nedēļas, no pagājušās nedēļas ārkārtīgi. Varētu domāt, ka ir gripas epidēmija, bet tā nav gripas epidēmija, ir milzīgi daudz Covid infekcijas, ir daudz paragripas vīrusu, pa kādam gripas gadījumam, norāda Alise Nicmane-Aišpure. Ārste arī min, ka cilvēki vairs nav tik piesardzīgi kā Covid laikā. Dace Zavadska atzīst, ka šobrīd cirkulē visi trīs vīrusi, gan gripa ir sākusies, nav nomācošā vairākumā, bet gadījumu skaits pieaug. Covid

Pērkot labi zināmu zīmolu viltojumus, ir jārēķinās, ka tas var izrādīties finansiāli ļoti neizdevīgs pirkums. Kāpēc? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departaments projekta koordinatore Viktorija Kasara, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko un VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis Jānis Kūliņš. Pēdējos gados Latvijas laukos slēgtas daudzas pasta nodaļas. Tukuma novada Vānes pagastā dzīvo 740 iedzīvotāji un pasta nodaļa Vānē tika slēgta šogad. Tad izveidoja pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, (Latvijā kopumā tādas ir 403), kas atradās Vānes pagasta pārvaldē un iedzīvotāji pastnieku varēja satikt stundu no rīta. Šobrīd arī pasta pakalpojumu sniegšanas vieta Vānē ir likvidēta un iedzīvotājiem tiek piedāvāts pakalpojums "pasts uz mājām". Kādas ir iedzīvotāju iespējas laukos saņemt pasta sūtījumus un citus pasta pakalpojumus?

Šogad decembrī Latvijā valda pilnvērtīga ziema ar attiecīgiem braukšanas apstākļiem. Tāpēc pāris labu padomu no drošas braukšanas speciālistiem par to, kā savaldīt savu dzelzs rumaku tad, kad slīd un snieg, par sliktu nenāks nevienam. Raidījumā Kā labāk dzīvot tos atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents un CSDD Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks. Par drošu braukšanu rudenī un ziemā runājām arī novembrī, kad vēl nebija sasnidzis.  

Bites ir lieliski ārsti – precīzāk, tās spēj dot izejmateriālu, ko var izmantot, radot produktus cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai un, kas ir patiesi labi, šī prakse ir lieliski savienojama ar tradicionālās medicīnas ārstēšanas līdzekļiem. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jūras medicīnas centra neiroloģe, arī apiterapeite Maruta Naudiņa, diētas ārste Lolita Neimane un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs biškopis Guntars Melnis. Apiterapija – veselības uzlabošana ar bišu produktiem Dienas deva būtu 30 – 50 grami medus dienā, vērtē Lolita Neimane. Tas var būt 2 -3 ēdamkarotes dienā pieaugušam cilvēkam, kuram nav nekādu problēmu, norāda Maruta Naudiņa. Viņa arī atzīst, ka nekontrolēti medu nevajadzētu lietot. "Nevajag likt medu karstā tēja un kafijā, mazāk ar medu vajag termiski darboties, tad tas maina savas ķīmiskās īpašības," piebilst Lolita Neimane. Guntars Melnis uzskata, ka zināšanas par medu cilvēkiem mazinās un nezina, cik un kā lietot šo pro

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par sav

SKDS aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest īpašu marķējumu, lai būtu iespējams noteikt produktu patiesās izcelsmes valsti. Kā varam atpazīt un būt pilnībā pārliecināti, ka izvēlētais pārtikas produkts ir ražots Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Miļjanoviča, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Guntis Gūtmanis. Sazināmies ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts

Nenoliedzami, ka Latvijā valsts un pašvaldības invalīdiem sniedz dažāda veida atbalsta instrumentus. Bet, pat krietni palielinot atbalstu, mēs nepadarīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām piederīgus sabiedrībai, nemazinot sociālo atstumtību. Kā var to mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Ivars Balodis norāda, ka šobrīd Latvijā ir vienalga, ievēro vai neievēro vides pieejamības normatīvus. Otra lieta, ko nosaka arī dažādi starptautiskie normatīvi, ka jāievēro samērīguma princips. "Mēs īsti Latvijā nezinām, ko tas nozīmē. Piemēram, ir tā maza kafejnīca otrajā stāvā, trīs galdiņi, viņai vajag būt pieejamai vai nevajag. Vai, piemēram, Miķeļa bāka, lai uztaisītu, lai  Gunta tiktu iekšā [ar ratiņkrēslu], droši vien jāuztaisa liftu, kas divreiz lielāks par pašu Miķeļbāku. Ta

Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Tomēr tas nav viss – pacienta pieredzi ārstniecības procesā veido ļoti daudzi komponenti. Kas vēl darāms Latvijā, lai pacientu pieredze būtu atzīstama par labu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina, ģimenes ārste Linda Šauriņa un P.Stradiņu klīmiskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns. Pacientā pieredze arvien uzlabojas medicīnas iestādēs Latvijā, atzīst raidījuma viesi. Daudzās medicīnas iestādēs tā jau ir ieviesta pacientu pieredzes aptauja, no 2024. gada tas būs obligāti. Par veselību ir jābūt abpusējai komunikācijai, gan no ārsta, gan pacienta puses. Šobrīd lielākoties cilvēki uztver kā resursu, bet par to būtu jādomā kā par investīciju.  

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs. "Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava. "Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un būs zināmas priekšrocības,"