K Labk Dzvot

Kurās jomās gaidāms atalgojuma pieaugums 2025. gadā? Kāpēc darbiniekiem aizvien svarīgāks ir tieši taisnīgs atalgojums? Kā darbiniekiem un kā darba devējiem sagatavoties sarunām par atalgojumu? Kādi bonusi interesē darbiniekus, un kādus bonusus piedāvā darba devēji? Šos jautājumus iztirzāsim šodienas raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viešņas: atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča un apvienotā uzņēmuma "Printful" un "Printify" talantu vadības un mācību direktore Veronika Linkuma.

Laika apstākļi kļūst arvien pavasarīgāki un, iespējams, daudzas fiziskās aktivitātes jau var pārcelt no telpām uz āru. Kādi ir plusi un mīnusi vingrošanai ārpus telpām, to vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kurā viesojas Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks.

No 1.marta ir sācies kārtējais gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas cikls, ko jau izmantojuši vairāk nekā 300000 Latvijas iedzīvotāju. Kādos gadījumos var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Konsultācijas daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītājas vietniece Natālija Konopecka. Iesniedzot attaisnotajiem izdevumiem summas par ziedojumiem, jāpievieno maksājuma uzdevuma dokumentu, kas norāda par veikto maksājumu, lai var identificēt, kam ziedots. Tas jāatrod savā internetbankā. VID vispirms atmaksā summu, kas pienākas par ziedojumiem, jo tā nepāriet uz nākamo gadu, tiem pirmā roka, tikai tad klāt pieskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu. 600 eiro ir kopsumma visiem attaisnotajiem izdevumiem vienam cilvēkam, kas ietver visas sadaļas – ziedojumus, izglītību un medicīnu. Ja bērni iesniedz par

Spēja redzēt ir brīnumaina dabas dāvana, kas sniedz iespēju piedzīvot pasauli visā tās krāšņumā. Lai nezaudētu šo spēju, par redzi un acīm ir jārūpējas. Kādi draudi redzei rodas glaukomas gadījumā un ko par tiem vajadzētu zināt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Biķernieku stacionāra Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un šīs klīnikas virsārste glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre. Glaukoma sākumā cilvēkam nerada sūdzības, bet ir svarīgi šo slimību diagnosticēt laicīgi.  Šogad Pasaules glaukomas nedēļas mērķis ir pievērst uzmanību agrīnajai glaukomas diagnostikai. Glaukomu var diagnosticēt tikai kārtīgas acu izmeklēšanas laika. Tai nav skrīninga. "Ja agrāk domāja, pamērīs acu spiedienu, tas daudz palīdzēs, tagad zināšanas par šo slimību parāda, ka  apmēram pusei glaukomas pacientu acu spiediens ir normāls vai pat pazemināts," skaidro Kristīne Baumane Ārste aicina cilvēkus jau no 50 gadu vecuma reizi gadā veikt pilnu ofta

12. martā risināsies Tiesu izpildītāju diena, kad iedzīvotājiem visā Latvijā atkal būs pieejamas speciālistu bezmaksas konsultācijas. Šī gada aktualitāte - parāda piedziņas vēršana uz darba samaksu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana.

2025. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma. Izmaiņas ir būtiskas un ar tām iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle. Mantojuma tēma ir viena no visaktuālākajām, kas Notāru dienās tiek skarta.  "Mantojumam ir, protams, vairāki aspekti. Es to mēdz dalīt trīs blokos: pirmāsadaļa ir - kā atstāto mantojumu labāk, otra - ko darīt, kad jau kaut kas ir noticis, un trešais bloks ir - kā tiem, kuri no tā mantojuma atstājēja kaut ko gribētu, kā kreditori vai varbūt līdzīpašnieki, kopīpašnieki vai pašvaldība, kā viņiem kaut ko saņemt no tiem mantiniekiem un kā to īpašuma jautājumu sakārtot," atzīst Ilze Metuzāle Aigars Kaupe iepazīstina ar galvenajām izmaiņām mantojuma tiesībās. "Ja agrāk pamatā visi pienākumi bija pēc likuma uzlikti uz mantiniekiem pašiem, protams, ka notārs konsultēja, notārs, palīdzēja, iesaistījās šī procesa vešanā, bet es teiktu,

Lai ilgtermiņā saglabātu labu dzirdi, cilvēkam pašam jāpievērš uzmanību dzirdes profilaksei un jāveic regulāras pārbaudes pie speciālista. Kā rūpēties par savu dzirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro audiologopēde Elīna Kovaļevska, Latvijas Logopēdu asociācijas pārstāve Zeltīte Bodniece un dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits. Kādā vecumā un cik bieži vajadzētu pārbaudīt dzirdi? "Bērnam vajadzētu pārbaudīt dzirdi, pirms viņš sāk apmeklēt bērnudārzu," norāda Zeltīte Bodniece. "Ja ir ausu saslimšanas, biežas iesnas, speciālistam būtu jāredz bērns reizi gadā." Nav noteiktu standartu vai algoritmu, kad pieaugušajiem būtu jāveic dzirdes pārbaude. Elīna Kovaļevska iesaka jauniem cilvēkiem vecumā pēc 20 gadiem dzirdes pārbaudi veikti reizi 2 – 5 gados. Jo nav zināms, kāda ir katra cilvēka ikdiena, ar kādien trokšņiem saskaras. Nauris Veits piebilst, ka apmēram 50 gadu vecums ir nākamais brīdis, kad noteikti vajadzētu pārbaudīt dzirdi, jo dzīves gaitā dzirde nolietojas. "Ja regulāri iet

Tā tikai no malas izskatās - divas nūjas un cilvēks vienkārši iet. Tomēr nūjošanas eksperti saka - lai pareizi nūjotu, jāzina daudzas svarīgas nianses. Kādas tās ir un ko nūjošana dod veselībai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova un staigātāja Dita Veitmane. "Nūjošana ir ļoti pieņemama fiziskā aktivitāte jebkuram vecumam, jebkuram dzimumam. Bet ne visiem patīk ņemt rokās nūjas, jo mums ir 10 soļu tehnika un visu laiku akcentējam, ka tikai pie pareizas tehnikas varam sasniegt rezultātus. Bet arvien populārāka kļūst staigāšana bez nūjām. Vienīgi, ka ar nūjām ir labāks efekts, jo darbojos 90% no mūsu muskuļiem. Man patīk arī staigāšana, galvenais, ali cilvēki sāk kustēties, sāk pievērst uzmanību savai veselībai. Bez fiziskām aktivitātēm ir grūti uzlabot veselību," norāda Gaļina Gorbatenkova. Nūjošana ir efektīvāka, jo darbojas augšējā ķermeņa daļa, darbojas arī plecu josla. Nūjošanai ir daudz plusu, kuru nav

Ziema nav šķērslis remonta darbiem! Kas jāņem vērā gada aukstajā laikā, veicot remonta darbus mājoklī un kādas gudrības jāliek lietā, lai par paveikto būtu prieks arī citos gadalaikos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma profesionālās izglītības pedagoģes Sandra Miklašēvica un Gunita Ķēniņa, kā šī paša tehnikuma 4.kursa audzēkne profesijā "Apdares darbu tehniķis", "Worldskills 2024 Lyon" dalībniece nominācijā "Flīzēšana" Elza Petruņko. Viens no darbiem, ko var izdarīt ziemā, ir pielikt grīdlīstes, kas bieži vien pēc lielajiem darbiem istabas stūrī gaida vairākus gadus, kad tās pieliks. Meklējot meistarus kādu darbu veikšanai, raidījuma viešņas iesaka labāk uzklausīt citu ieteikumus, nevis paļauties un interneta portālos pieejamiem sludinājumiem, kas piedāvā darbus veikt. Var arī vērsties specializētos veikalos un vaicāt meistara palīdzību konkrētā darbā, bet tas nebūs lēti.

Šobrīd Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi jau vairāk nekā 7500 elektroskrejriteņu reģistrācijas uzlīmes. Un pavisam drīz šie mikromobilitātes rīki atkal sabirs pilsētu ielās, radot ne mazums problēmu gan pašiem braucējiem, gan apkārtējiem. Kā mazināt drošības riskus un ko saka statistika? Raidījumā Kā labāk dzīvot disktutē CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons un biedrības "Drošās ielas" pārstāvis Māris Jonovs. Oskars Irbītis iepazīstina ar pētījumu negadījumiem, kur nokļuvuši, izmantojot elektroskrejriteni. Viena no lielākām problēmām ir brīvdienu naktis, ka vairāk nekā puse no braucējiem bijuši alkohola reibumā. Visiem ir liela pārliecība, ko tur nebraukt ar elektroskrejriteni, bet pārliecība pazūd, kad cilvēks iekļūst negadījumos. Izrādās, ka šis  aparāts nebremzē kā velosipēds, nestūrējas kā velosipēds, kad brauc divatā, tas bieži beidzas sāpīgi. Tie ir primārie secinājumi," atzīst Oskars Irbītis. Lielākais negadīj

Augstskolas diploma iegūšana ārzemēs daudziem jauniešiem bieži vien ir vienvirziena biļete prom no Latvijas uz visiem laikiem. Vai situāciju var kaut kā mainīt, vērtējām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analīzē Latvijas Universitātes pasniedzēja un pētniece, doktorante Marija Vorkule un Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Sociālo zinātņu fakultātes eksperts komunikācijas jautājumos, Sociālo zinātņu pētniecības centra pārstāvis Deniss Aleksandrs Ševeļovs. Uzklausām Elīzu Ilzi Malcenieci, kurā pēc studijām ārzemēs izvēlējusies atgriezties Latvijā. Marija Vorkule skaidro, ka pētījums liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc jaunieši pēc studijām izvēlas palikt ārzemēs, ir, ka cilvēki grib pelnīt vairāk. Taču viņa atzīst, ka arī Latvijā cilvēki ar labu izglītību var nopelnīt. "Man sāk likties, ka problēma ar to, ka cilvēki brauc prom un negrib atgriezties, ir varbūt sociālā nevienlīdzība. Un to, ka cilvēki Latvijā dažreiz jūtas neaizsargāti. Man šķiet, ka tur ir tā problēma," norāda Marija Vorkule. Viņa atsaucas

Kā nepierast pie kara un kā nepagurt palīdzēt ukraiņiem. Raidījumā runājam par Latvijas uzņēmēju sniegto atbalstu Ukrainai. Un kā šajā politiski sarežģītajā situācijā neļauties panikai? Studijā ndibinājuma "Ganter Fonds" pārstāvji: modes māksliniece, uzņēmēja Ieva Ādamsone, uzņēmēji Artūrs Kristlībs un Aigars Loss, kuri regulāri dodas ar palīdzības kravām uz Ukrainu.

Līdz dārza darbu sezonai vēl krietns laiks, bet sagatavoties tiem, var jau tagad. Par ziemas dārza darbiem atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Sazināmies ar stādu audzētavas "Dimzas" vadītāju Andreju Vītoliņu. Kamēr vēl mīnusi ārā, dārzs jāliek mierā, bet jāatceras, ka Latvijā laika apstākļi ir dažādi. Bet ir lietas, kas arī marta sākumā jāizdara dārzā. Jāatceras, ka marta saule dedzina un daudzi augi ir jūtīgi, kurus būtu vēlams piesegt no spilgtajiem saules stariem. Tāpat jāuzmanās – kauliņkokiem pie temperatūras lielām svārstībām mēdz plaisāt miza. Laiks arī pārbaudīt sēklu dīgtspēju. Tāpat sākam modināt pelargonijas un citas puķes un sākam modināt "palodzes dārzkopību". Daudzi grēko ar telpaugu negriešanu. Dārzkopes iesaka daudz drosmīgāk tos formēt.

Darba intervija var sagādāt ne mazums spriedzes un daudz cilvēku atzīst, ka tā nav bijusi iedrošinoša pieredze. Kā uzvesties darba intervijā, spēt pieteikt sevi un vienlaikus atstāt labu iespaidu, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. "Darba intervija ir pirmā tikšanās darba ņēmējam ar darba devēju. Tas ir pirmais iespaids, ko nevar atkārtot," atzīst Eva Selga. Pirmā intervija ir iepazīšanās un svarīgi, lai būtu labvēlīga gaisotne no darba devēja puses, jo cilvēks, kas atnāk, ir izrādījis vēlmi. Lai viņš atvērtos un spētu par sevi pastāstīt, gaisotnei ir jābūt pozitīvai. CV ir tas, kā sevi pasniedzam, profesionālais apraksts par iepriekšējo pieredzi un izglītību, kā vēlamies pasniegt. Motivācijas vēstulē pasakām to, ko nevarēja iekļaut CV, kāpēc gribam konkrētā darba vietā būt, kāpēc esmu labāks par citiem. Strīdīgs ir jautājums, vai pievienot fotogrāfiju

Līdz 2025. gada 1.aprīlim 1700 liftiem, kas uzstādīti pirms 2000.gada septembra, ir  jāveic drošuma novērtēšanas pārbaudes. Pašlaik šādas pārbaudes veiktas apmēram pusei no tiem, un ir skaidrs, ka daudzi lifti pārbaudīti netiks. Vai sāksies liftu piespiedu slēgšana, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Inženieris Artūrs Veiss, Rīgas namu pārvaldnieka Pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes direktors Jurijs Tukišs, SIA "Rīgas lifti" klientu apkalpošanas vadītājs Aigars Cunskis un mājas Blaumaņa ielā 6, Rīgā, pārvaldniece Nora Grigāne-Grīsle.

Vēža skrīninga mērķis ir laikus atklāt onkoloģisko slimību tās agrīnajā stadijā, bet ar šī mērķa izpildi, valstī iet kā pa celmiem Iemesli tam labi zināmi, bet labu risinājumu problēmai nav. Vai tomēr ir? Interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Nacionālā veselības dienesta Veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāja Jūlija Voropajeva un Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas ginekoloģe, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle Kristīne Pčolkina. Vēža skrīningi, uz kuriem iedzīvotāji saņem uzaicinājumus un kuri jāveic:  krūts vēža skrīnings ir jāveic sievietēm no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados,  dzemdes kakla vēža skrīnings: sievietēm 25 un 28 gadu vecumā šķidruma citoloģiju, no 30 līdz 70 gadiem reizi piecos gados cilvēka papilomas vīrusu noteikšana, zarnu vēža skrīnings gan sievietēm, gan vīriešiem no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados,  prostatas vēža skrīnings - vīriešiem no 50 līdz 75 gadiem arī reizi divos gados. Ieteikums reģistrētēt e-adresi, lai droši saņemtu pazi

Valsts pārvaldē strādājošajiem ir pēdējais laiks pāriet uz darbu klātienē. Tā stingri ir norādījis Valsts prezidents. Vai tiešām, strādājot attālināti, zūd padarītā darba apjoms un kvalitāte? Par attālināta darba plusiem un mīnusiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, Latvijas Personālvadības asociācijas pārstāve Gundega Dambe un darba un organizāciju psiholoģe Veronika Skorodihina. "Nekas nav melnbalts un vienkāršs, attālinātais darbs ir uz palikšanu," pārliecināts Ivars Vanadziņš. "Droši vien vairāk jautājums ir par to, ko kurš īsti vēlas un kā to sasniegt un panākt, un kā atrast optimumu. Pētījuma rezultāti un Latvijas darbinieku sajūta rāda, ka tas ir atbalstīts. Arī attālināto darbu var organizēt dažādi, var atstāt pašplūsmā un haosā, tad, protams, viss ir slikti. To var darīt jēgpilni un tad vairums ir priecīgi, jo visi priecīgi nebūs nekad."  Atsaucoties uz pētījumu, Vanadziņš norāda, ka cilvēk

Tagad viss mums ir jaudīgs - jaudīgs priekšnesums, vēstījums un pat izaicinājums ir jaudīgs. Par modes vārdiem spriežam februāra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulku Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Tas ir modes vārds. Modes vārdiem atrast lielu loģiku ne vienmēr ir iespējams. Vienīgais, kas mūs var mierināt - modes vārdi ir pārejoši. Pēc pieciem gadiem būs cits," mierina Andrejs Veisbergs, runājot par vārda jaudīgs popularitāti. "Pirms kāda laika, piemēram, jestrs bija. Latvijas Bankas jestrā darbība p arī mazliet dīvaini. Jestrs bija ļoti izplatīts." Savulaik modē bija arī vārdi jēgpilns, integritāte. "Pirmkārt, modes vārdi rodas saistībā ar to, ka kaut kas jauns ir izdomāts vai kaut kas jauns notiek. Covid laikā bija ļoti daudz visdažādāko Covid veidojumu. Otra lieta ir, ka vienkārši tiek ņemts kāds valodā esošs vārds un tas kļūst moderns jeb modīgs, un visiem tas kaut kādu iemeslu dēļ patīk," turpina

Zirga un cilvēka attiecības dažādos veidos ir pastāvējušas jau tūkstošiem gadu. Ko mēs varam no tām gūt šodien - varbūt prieku, līdzdalību, labāku veselību un spēju rūpēties gan par zirgu, gan sevi? Plašāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Kliesmete, Dāvis Karpovs, kurš trenējas jāšanas sportā, un staļļa īpašniece Elina Skudra.   Ierakstā uzklausām zirgaudzētājus. Jau 11 gadus Valkas novada zemnieku saimniecības "Kurģi" saimnieki Laura un Kristaps Buiļi audzē 12 zirgus un ponijus. Vasaras laikā viņi māca jāt bērnus, bet ziemā vizina tūristus zirgu pajūgos. Laura šuj gan zirglietas, gan arī aizvien populārākos "hobby horse" jeb hobijzirdziņus, ar kuriem bērni pat piedalās sacensībās. Laura Buile vispirms stāsta, kā pati iemīlējusi zirgus.

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un analizē uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Liene Sondore. Ina Poliščenko atzīst, ka mainās tendences ēdienu gatavošanā. Tiek darīts viss, lai atvieglotu darbu virtuvē un cilvēki ēstu veselīgāk. "Šī iekārta ļauj neizmantot taukvielas, gatavojam visu ar karstā gaisa palīdzību. Tas ir veselīgi, ātri, garšīgi un ietaupām savu laiku virtuvē," norāda Ina Poliščenko. Un piebilst, ka aerogrils ir pēdējā laika trends. Ingmārs Ladigs uzskata aerogrilus par risinājumu steidzīgiem cilvēkiem, mājsaimniecības produktu. Savā laikā bija mikroviļņu krāsnis, ar aerogrilu ir līdzīgi. Viņš mudina arī kritiski palūkoties, kāds materiāls izmantots pašam grilam. Viņš pats labāk izvēlas pamatīgu čuguna p