K Labk Dzvot

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apa

2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas. "Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa. Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt.

Jau pie pirmajiem pamatīgajiem šīs ziemas mīnus grādiem sociālajos tīklos aizsākās diskusijas par to, kāpēc daudziem auto no rīta "nelec". Kāds vainoja iekšdedzes dzinēja, sevišķi dīzeļa nepilnības, kāds - degvielas kvalitāti, citi - mašīnas akumulatora vājumu. Par akumulatoru un mašīnas elektrosistēmas ekspluatāciju ziemas laikā pārrunājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro auto elektriķis Māris Nitišs un "Akumulatoru centra" pārstāvis Pēteris Špūle.

Latviešu valodas aģentūras mājas lapā šonedēļ var pārbaudīt savas zināšanas, nobalsojot par to, vai pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, barikādes jāraksta ar lielo vai mazo burtu? Kā tad ir pareizi; arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Strādājot kopā ar citiem, mums nākas rēķināties ar to, ka katrs esam atšķirīgi. Kā atrast savstarpējās saderības formulu kolektīva darba darītājiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un Kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Klausītāji vēlas zināt, kā tikt galā ar emocijām, jo izaicinājumu tiešām ir daudz, kā saglabāt veselo saprātu? "Emocijas ir jāizreaģē. Klausītājam ir pilnīga taisnība," atzīst Agnese Orupe. "Iemesls, kāpēc arvien vairāk diemžēl cilvēkiem parādās depresīvās iezīmes, viens no komponentiem, kas noteikti nav vienīgais, diemžēl ir šī te frustrācija vai dusmas, kuras ir jāapspiež. Ja visu laiku mēs par kaut ko dusmojamies, un mēs nevaram tur neko izmainīt, tad piekarinās klāt bezcerība un sākas šī nomāktība, kas var aizvest līdz patiešām jau klīniski nozīmīgai depresijai. Tāpēc emocijas ir jāpārstrādā, par viņām ir jāspēj kaut kur runāt. Un es ļ

Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu  jeb POTS ir zināms sen, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka arī ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi. Par POTS plašāka saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārste iterniste, kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne un fizioterapeite Daiga Pulmane. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Inga no Rēzeknes ar Covid saslima 2021. gadā un slimības sekas jūt joprojām. Viņa rēķinās, ka ar veselības problēmām nāksies sadzīvot visu mūžu. Inga Orleāne norāda, ka ar POTS cilvēki slimo ilgstoši. Šis sindroms var ilgt 2- 2,5 gadus, tas nozīmē, ka cilvēks šo laiku nav darbspējīgs.  "Jādomā, kā palīdzēt un kāds ir viņu rehabilitācijas formāts," atzīst Inga Orleāne. Vai būs pacienti, kuri neizveseļosies pilnībā, to šobrīd nevar atbildēt. Viņa cer, ka ilgākā laika intervālā atjaunošanas notiks. Daiga Pulmane atzīst, ka pētījumi rāda, ka atjaunošan

Dzīvniekiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir pieradināti vai savvaļas –, ir noteikta iedzimta un instinktīva uzvedība. Kas tādēļ jāņem vērā cilvēkiem, pārrunājam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un kinoloģi Jūliju Elsu. 

Gada laikā viens Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājs rada 280 kg atkritumu, kas salīdzinoši, attīstīto valstu grupā nav daudz, bet pastāv cita problēma. Ir valstis, piemēram, Dānija, kur šis rādītājs ir teju divas reizes lielāks, bet viņi spēj lielāko tiesu atkritumu nodot otrreizējai pārstrādei, kas pie mums ir klupšanas akmens. Ko darīt? Viens risinājums - samazināt atkritumu apjomu. Kā? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, Rīgas domes Vides un mājokļu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse.

Ziema turpinās – laika prognoze liecina, ka arī snigšana turpināsies, būs apledojums un paredzams, ka tas jūtami apgrūtinās braukšanas un pārvietošanās apstākļus gan Rīgā, gan visā Latvijā. Kas ir atbildīgs par to, lai ietves, ceļi, ielas ir notīrītas? Par ko atbild privātmāju īpašnieki? Ko darīt situācijās, ja cilvēkam paslīd kāja un viņš nokrīt uz nenotīrītas ietves kāda cita īpašumā? Viegli nebūs, bet risinājumus meklēsim kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks.   

Alcheimera slimība vēl joprojām nav līdz galam izpētīta, tomēr tā ir daudzu cilvēku problēma visā pasaulē. Kas zināms par Alcheimera slimības profilaksi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesojas neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedra asistents Jānis Mednieks un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.     

Pagājuša gada beigās Latvijā bija jābūt 592 valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru. Realitātē to ir krietni mazāk. Arī to noslodze nav vienmērīga, jo vietām tie stāv tukši. Par pakalpojumiem, ko piedāvā centros, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja.

Līdzās eParakstam, Smart-ID turpmāk būs kvalificēts elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Tomēr šī rīka lietošanas vienkāršība ir radījusi iespēju interneta krāpniekiem nozagt prāvus līdzekļus no Latvijas iedzīvotāju virtuālajiem maciņiem. Par Smart-ID drošu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš. Klausītājs atsūtījis stāstu par to, ka viņš ievietojis sludinājumu portālā, ka pārdod trauku mazgājamo mašīnu un pircējs pieteicies, solot pārskaitīt maksājumu. Kad tas apstiprināts, krāpnieki bija tikuši klāt kontam. "Klasiska shēma," komentē Elviss Strazdiņš. "Vienīgais, ko es varu ieteikt, ir lasīt tiešām, kas notiek ekrānā. Izstāstīšu shēmu: ieliek cilvēks sludinājumu portālā, viņam uzraksta kāds ļoti ieinteresēts cilvēks. Bieži vien viņus var atšifrēt pēc tā, ka viņš ir pārāk ieinteresēts. Tu vari viņam pat eksperimentālā kārtā uzrakstīt, ka tu pēkšņi pārdomāji un dubulto cenu.

Pagājuša gada nogalē tika pasniegtas ikgadējās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas.  Par ko var saņemt šādu balvu un kas īsti slēpjas aiz vārdiem ilgtspēja un inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Baltijas Ilgtspējas balvas žūrijas vadītājs Kristaps Cīrulis, Eiropas organizācijas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja RTU Zinātnes un inovāciju centrā Alīna Dolmate, Zaļo tehnoloģiju klāstera pārstāvis Imants Martinsons.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Runā, ka tas esot viegli! Kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, kompostēšanas eksperte, konsultante un izglītotāja, vietnes "KompostsLV" vadītāja Zane Kopštāle un pieredzē dalās Laima Kubliņa. Ierakstā par to, kā jelgavnieki gatavojas bioloģisko atkritumu šķirošanai. Uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi saņēmis 64 pietiekumus par bioloģisko atkritumu konteineru piegādi Jelgavas pilsētā. Drīz tiks slēgti pirmie līgumi un uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana. Ar Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmuma pārstāvi tikās un jelgavnieku domas par bioatkritumu šķirošanu uzklausīja Daina Zalamane. Raidījuma viešņas norāda, lai arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, šķirošanas konteineri ir jāpasūta un attiecīgi jāslēdz līgums. Pat ja tas ir obligāti, cilvēkam ir jāizsaka griba to dabūt. Bet runājot par

Janvāris starptautiski ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problēmātiku. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kas par to būtu jāzina, vairāk analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga, onkoginekoloģe un kolposkopijas eksperte Arta Spridzāne un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, bērnu infektoloģe Dace Zavadska. Ierakstā uzklausām Ivetas pieredzes stāstu. Iveta regulāri apmeklē gan ģimenes ārstu, gan citus speciālistus, tātad rūpējas par savu veselību, un regulāri dodas arī uz visām dzemdes kakla un krūšu bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Pēdējos gados Iveta uzaicinājumus uz valsts apmaksātajām pārbaudēm nav saņēmusi, tāpēc uzklausām viņu

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Ja grozījumi stāsies spēkā, vai Latvija būs gatava dzīvot pa jaunam, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: zoopsiholoģe Inga Cerbule, Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" valdes locekle, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece un zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere. Ineta Krodere skaidro, ka šobrīd nedrīkst turēt suni piesietu līdz 10 mēnešu vecumam. Ar paredzamajiem grozījumiem likumā vajadzētu ieviest korekcijas tuvākā vai tālākā nākotnē dzīvnieku labturībā. Tāpat top arī jauni dzīvnieku labturības noteikumi. "Lielā mērā tie ir izstrādāti, ir gatavs projekts ar visiem pielikumiem par voljēru platību, bet pašlaik noteikumi netiek virzīti, kamēr nav pabeigts darbs pie likuma grozījumiem," norāda Ineta Krodere. Tas gan nenozīmē, ka klasiskā suņu būda ar ķēdi pazudīs tūlīt pēc likuma grozījumu pieņemšanas

Ko nozīmē - dzīvot labāk? Tieši uz šo jautājumu atbildes  meklēsim 2024. gada pirmajā raidījumā, kā arī labprāt uzklausīsim klausītāju viedokli par to, kādus tematus būtu interesanti iztirzāt šī gada raidījumos. Raidījuma viesis - sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Klausītāji vēlas un iesaka, lai raidījuma Kā labāk dzīvot viesis atkal būtu gastroenterologs Anatolijs Danilāns, lai atgriežas ēterā rīta vingrošana. Tāpat klausītāji rosina vairāk runāt par praktiskām lietām saistībā ar automāšīnām, kā arī braukšanas kultūru. Arī padomi ēst gatavošonā, uzkrājumu veidošanā, kā arī latviešu valodas raidījumu klausītājiem šķiet aktuāli un saistoši un tos mudina turpināt.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad mēs varam atskatīties uz to, kādi ir bijuši iepriekšējie 12 mēnēši, kā esam tos aizvadījuši. Neliels interesantāko atziņu apkopojums no šī gada raidījumiem par to, kā tad ir labāk dzīvot. Īsā un vienkāršā atbilde – joprojām mācāmies, lai arī šo raidījumam jau bija 18. sezona. 2023. gada raidījumos esam vairāk risinājuši problēmas, nevis domājuši, kā skaistāk un labāk dzīvot. Bet esam arī jaunas atziņas guvuši šī gada raidījumos. Tās arī atgādinām gada noslēdzošajā raidījumā

Nogurt var ne tikai no smaga darba, bet arī citu faktoru ietekmē. Kas izraisa hronisku nogurumu un kā ar to cīnīties, pētīsim raidījumā Kā labā dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts. Ilze Aizsilniece norāda, ka hronisks noguruma sindroms var rasties pēc slimošanas, bet tā var var būt arī ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, kā arī nepietiekams uzturs, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī vitamīnu trūkums. Vistipiskākais vitamīna tŗūkums, kas rada hronisko noguruma sindromu, ir D vitamīna trūkums organismā. "Ja no rīta ir grūti piecelties, vakarā - grūti aizmigt, ir it kā miegainība un tajā pašā laikā trauksmainība. Biežāk saslimstam ar akūtām vīrusu saslimšanām. It kā mazinās imunitāte. Ļoti vienkāršs rādītājs - paskatīties vitamīnu D. Nevis tikai sekot, tam, ka es lietoju, jo ārsts ieteica, bet paskatīties, kāds ir tā līmenis organismā," norāda Ilze Aizsilniece. Viņa skaidro, ka cilvēkiem, kam ir nepareizs uzt