Rta Intervija

Budžeta sarunas nebūs vieglas, tā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Jebkura nozare ir saistīta ar drošību un šobrīd budžeta sarunās tas parādās, arī mediju nozare ir svarīga. Tomēr pieejai jābūt skaidrai un konsekventai. Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien, 23. jūlijā, lemj par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2025.-2036. gadam. Šis drošības politikas dokuments ir slepens un tas ir pamatoti, atzīst Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka pretējā gadījumā tas radītu pietiekami lielu ievainojamību, jo arī pretējā puse neguļ un spēj informāciju analizēt. Tomēr arī šajā situācijā pietiekami daudz arī zinām par tēriņiem no drošības budžeta – gan par poligona attīstību, sabiedroto klātesamību un arī citām lietām. Bergmanis atzina, ka izaicinājumu šobrīd ir daudz, jo vienlaikus šajā jomā notiek uzreiz ļoti plaša attīstība, kurā iesaistīti ļoti daudz cilvēku.

Latviešu kamermūziku par veldzējumu savai dvēselei dēvē pasaulē atzītais soprāns Maija Kovaļevska. Viens no viņas sapņiem ir – ierakstīt albumu ar mūsu izcilākajām kamermūzikas pērlēm. Bet šobrīd Maija Kovaļevska no Sidnejas ieradusies Latvijā, lai gatavotos Violetas lomai Verdi operā "Traviata", kas būs Siguldas opermūzikas svētku galvenais notikums un izskanēs 27.jūlijā. Violetu Maija dziedājusi pirms 11 gadiem Vīnes Valsts operā, Latvijā šo lomu viņa dziedās pirmo reizi. Sarunā ar Latvijas Radio operdziedātāja stāsta gan par savu dzīvi Austrālijā, gan par pandēmijas ietekmi uz mākslas pasauli, gan par to, kā viņai izdodas sevi uzturēt tik lieliskā fiziskajā formā.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ko premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" virza Valsts kancelejas vadītāja amatam, cer lauzt tradīciju, ka kancelejas vadītājs zaudē amatu politisku motīvu dēļ. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt viņš sacīja, ka pievērsīs uzmanību birokrātijai pārvaldē un vēl viens jautājums ir par ierēdņu darbu attālināti.  

Ceļš uz Liepāju, kur notikušas vairākas avārijas, kopumā ir labā stāvoklī, taču problēmas varētu radīt samērā lielais ceļa apaugums. Tas secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas veiktajā auditā par konkrēto šoseju. To Latvijas Radio pastāstīja direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Runa esot par nenopļautu zāli un apaugušiem krūmiem. Tas samazina redzamību sākot apdzīšanas manevru – pauda Aksenoks. Par konstatētajām nepilnībām informēts uzņēmums „Latvijas valsts ceļi”. Aksenoks pieļauj, ka līdzīga situācija varētu būt arī uz citiem autoceļiem.

Narkotiku lietotāju atbrīvošana no kriminālatbildības ir pretrunīga lieta. Lai nosvērtos par vai pret šajā jautājumā, jābūt dziļam pamatojumam un izvērtējumam, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis. Jau vēstījām, ka Ārstu biedrība un ar riska grupu jauniešiem strādājošais "Open radošais centrs" aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, jo uzskata, ka tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu. Veselības ministrija norādījusi, ka lietotāji jau šobrīd ir atbrīvoti no atbildības situācijās, kad palīdzība sniegta tiem, kas pārdozē un vai paši meklē palīdzību

Desmit Latvijas augstskolās sākas elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis stāsta, ka uzņemšana norisinās divās kārtās, kur pirmos rezultātus paziņos nākampiektdien, 26. jūlijā, bet otrās kārtas rezultātus mēneša beigās. Izmantojot vienoto sistēmu, absolventi var pieteikties studijām Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Banku augstskolā, kā arī Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijā, Vidzemes Augstskolā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Ventspils Augstskolā un Ekonomikas un kultūras augstskolā.

Rīgā atsevišķas vietas ir nolaistas, mājas drūp, savukārt ielas nepareizi remontē – tādi secinājumi ir Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas, kas pašvaldības arhitekta dienestu vada jau pusotru gadu. Dienests šogad taisoties publicēt vadlīnijas, kurās būšot apkopoti ieteikumi, kā ielas būtu jāremontē, vidi pilsētā padarot patīkamāku. Baltijas galvaspilsētu attīstībā Rīga patlaban atpaliek. Tiesa to ir iespējams mainīt – Rīgai ir potenciāls, lai kļūtu par Baltijas centru. To saredz Pēteris Ratas.   Jūs daudzus gadus esat strādājis par arhitektu Ņujorkā, Šanhajā. Rīgā pilsētas arhitekta amatā jūs esat jau pusotru gadu. Ko pa šo laiku jūs esat identificējis kā problēmu? Pēteris Ratas: Pilsēta ir komplekss. Es domāju, te daudz lietu, kas varēja būt labākas un kas varbūt mūs attur, bet būtiski, manuprāt, – varbūt mēs esam nepietiekoši investējuši savā publiskā infrastruktūrā un ārtelpā, un arī nepietiekoša investīcija pilsētas attīstībā, jo, lai mēs redzētu kvalitatīvāku pilsētu, skaistāku pilsētu, viņa ir jā

Līdz vēsturiski pirmajam Pasaules čempionāta rallijam Latvijā atlikusi nedaudz mazāk kā nedēļa - posms startēs jau ceturtdien, 18. jūlijā, ierakstot jaunu lappusi Latvijas autosporta vēsturē. Viens vēsturisks ieraksts jau veikts - Mārtiņš Sesks/Renārs Francis kļuvuši par pirmajiem latviešiem, kas Pasaules čempionāta posmā piedalījušies tobrīd galvenajā klasē un ar labāko pieejamo tehniku. To viņi paveica jūnija beigās Polijā, braucot ar "Rally1" mašīnu. Kā Mārtiņš Sesks gatavojas posmam savās mājās. Kā sadzīvot ar neizbēgamo publikas spiedienu un kas tad notika viņu pirmajā mēģinājumā rallija augstākajā līmenī, skaidrojam sarunā.

Vašingtonā 11. jūlija vakarā ir noslēdzies NATO valstu līderu samits. Noslēguma paziņojumā tika apstiprināts, ka Ukrainas tuvināšanās aliansei ir neatgriezeniska. Tomēr, kā bija gaidāms, ielūguma vēstuli šai valstij NATO sabiedrotie vēl nav gatavi sniegt. Turpinās arī progress Baltijas valstu drošības stiprināšanā. Latviju šajā samitā pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uz sarunu Vašingtonā viņu aicināja mūsu korespondents Artjoms Konohovs. Samits tuvojas noslēgumam, mēs tiekamies Vašingtonā, samita norises vietā. Vakar jūs sacījāt, ka Baltijai ir gaidāmi labi lēmumi. Pastāstiet vairāk, kas, jūsuprāt, ir šie labie lēmumi, kas ir apstiprināti? Edgars Rinkēvičs: Viss, kas skar tās iniciatīvas, kas stiprina gaisa telpas aizsardzību, pretgaisa aizsardzību, viss, kas attiecas uz nepieciešamo pilnvaru apjomu NATO bruņoto spēku komandierim Eiropā. Tur gan jāsaka, ka, teiksim, tā diskusija, varbūt Latvijā bija vairāk izteikta nekā ārpus Latvijas par piektā panta piemērojamību no pirmās sekundes, pirmās

Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā” piedalījies jaunas Eiropas Parlamenta politiskās grupas –„Patrioti Eiropai” – izveidē. Šajā grupā atrodami arī, piemēram ar Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētā prezidenta Vladimira Putina kontaktus uzturošā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna domu biedri un Francijas labējo līderes Marina Lepēnas līdzgaitnieki. Krištopāns intervijā Latvijas Radio izteicās, ka viņa un šīs jaunās deputātu grupas lielais mērķis ir cīnīties pret migrācijas politiku.

Vašingtonā notiekošais NATO līderu samits būs liels pārbaudījums ASV prezidentam Džo Baidenam. Ja viņš nespēs to izturēt, tad spiediens atteikties no kandidēšanas uz otro termiņu būs milzīgs – tā intervijā Latvijas Radio saka Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa. Viņa atgādina, ka Baidenam šonedēļ trīs dienas būs aktīvi jāpiedalās dažādos augsta līmeņa pasākumos, jātiekas ar citu valstu līderiem un noslēgumā jāuzstājas preses konferencē, ko viņš dara reti. "Redzēsim, kā būs. Ja viņš ir spējīgs kompetenti, pārliecinoši vadīt samitu, ja viņš var labi atbildēt uz žurnālistu jautājumiem pašās beigās, ceturtdienā, tad viņš būs izturējis testu, pārbaudījumu par to, vai viņam būtu jābūt demokrātu kandidātam. Bet, ja gadījumā atkārtosies kaut kas tāds, kas bija redzams pirms pāris nedēļām debatēs, tad bez jautājumiem viņam būs milzīgs spiediens atkāpties no nākamā prezidenta kandidāta statusa," vērtē Bērziņa.

Iekšlietu ministrija sagaida, ka šovasar būs vairāk studētgribētāju dažādās iekšējās drošības mācību iespējās, tajā skaitā jaunajā studiju programmā, ar kuru plānots būtiski audzēt policijas izmeklētāju skaitu. Tā šorīt Latvijas Radio izteicās Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Šobrīd norisinās pieteikšanās Iekšējās drošības akadēmijas piedāvātajās studiju programmās, kuras īsteno Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Valsts policijas koledža. Lai topošos un esošos policistus mudinātu mācīties un palikt iekšlietu nozarē, Kozlovskis sola algu pielikumu arī nākamajā gadā. Raizes gan sagādājot būtiskais finansējuma pieaugums aizsardzības nozarei, kas iekšlietām atņemot topošos darbiniekus.

Spānijas Augstākā tiesa paziņojusi, ka jaunais Amnestijas likums neattiecas uz apsūdzībām par naudas izšķērdēšanu, kas izvirzītas pret bijušo Katalonijas valdības vadītāju un neatkarības kustības līderu Karlesu Pudždemonu. Līdz ar to, joprojām spēkā ir arī viņa aresta orderis. Kā zināms, Spānijas parlaments nesen apstiprināja likumu, kas paredz amnestiju visiem Katalonijas neatkarības kustības dalībniekiem. Tomēr opozīcijas politiķi un vairāki tiesneši asi iebilst pret šo risinājumu. Līdz ar to, Katalonijas valdības ārlietu ministre Meritsela Sereta uzskata, ka svarīgākais šobrīd ir sekot Amnestijas likuma ieviešanai dzīvē.

Baltkrievija šobrīd nav lielā starptautiskā fokusā, jo ir Ukraina, jo ir Izraēla un daudz citas krīzes pasaulē. Tā intervijā Latvijas Radio teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska. Viņa patlaban ir vizītē Latvijā. Cihanouska saka, ka par spīti citiem notikumiem pasaulē, Baltkrieviju nedrīkst aizmirst un opozīcija smagi strādā, lai par to atgādinātu.

Situācija ar lielajiem investoriem Rīgā pamazām uzlabojas. Tā Latvijas Radio programmā "Labrīt" teica Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs. Ir ienākuši trīs lieli starptautiski uzņēmumi, varētu piesaistīt vairāk nekā tūkstoti darbavietu, bet kāda ietekmīga IT kompānija izvēlējusies Rīgu kā vienu no galvenajiem reģionālajiem centriem. Bikovs norādīja,ka Baltijas līmenī situācija ar investoru piesaisti ir līdzīga.

Izglītības un zinātnes ministrijas darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu izglītības nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un sekmētu pedagogu noturību profesijā, to revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Pedagogiem visvairāk nepieciešama ir izglītības sistēmas stabilitāte, paredzama un konsekventa sistēmas attīstība, profesionālais atbalsts un nodrošinājums darba pienākumu veikšanai, kā arī liela nozīme ir atlīdzībai par padarīto. Ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) atzinīgi izteicās par Valsts Kontroles izvērtējumu izglītības jomai. Latvijas Radio programmā Labrīt viņa to nosauca par ceļa karti turpmākajam darbam un ka Valsts kontroles secinājumi ir atbalsts tam, ko ministrija dara. Čakša teica, ka vēlas stabilizēt situāciju, bet tas nenotiek tik ātri.

Valstiskā līmenī būtu jāveicina pieeju darbavietām aviācijas nozarē, tā uzskata Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Speciālistu aviācijas nozarē trūkst. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Kokars norādīja, ka šīs darbavietas ir ar augstu pievienoto vērtību un arī augstu atalgojumu.

Lai arī kopš 2023. gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat pieciem tūkstošiem eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotiem pārkāpumiem. Tā secinājis Tiesībsarga birojs. Tāpat secināts, ka veids, kā iedzīvotāji var vērsties pret trokšņotājiem, nav iedarbīgs. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis stāsta, ka valdībai ir dots laiks līdz decembrim novērst nepilnības. Pretējā gadījumā nav izslēgta Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā. Galvenā problēma ir tā, ka likumdevējs izklaides troksni nav noteicis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru.

"Kad man vaicā, kā man klājas, es atbildu – esmu dzīvs un tas jau ir labi," intervijā Latvijas Radio sacīja Ukrainas Augstākās Radas deputātu izveidotās Ukrainas un Latvijas sadraudzības grupas vadītājs Tarass Tarasenko. Ar viņu kara plosītajā valstī tikās žurnāliste Indra Sprance. Indra Sprance: Cik Ukrainas Augstākās Radas deputātu šobrīd strādā Latvijas – Ukrainas sadraudzības grupā un ar ko nodarbojaties? Kādi jautājumi jums ir darba kārtībā? Tarass Tarasenko: Kopumā deputātu skaits šobrīd palielinājies līdz 12, un mūsu darba kārtībā ir mainījušies akcenti, jo, kad tika izveidota sadraudzības grupa, mēs kā deputāti jau strādājām piecus gadus, bet Latvijā pa to laiku jau divas sadraudzības grupas bija nomainījušās. Bet es esmu pateicīgs latviešiem, ka kopumā vislielākā draudzības grupa ir tieši starp Latviju un Ukrainu [red.  – šajā grupā šobrīd darbojas 32 Saeimas deputāti].  Akcenti nav mainījušies kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Kopumā ekonomiskā sadarbība līdz pilna apmēra iebrukumam – palīdzība

Kultūras darbinieku labklājība, sabiedrības saliedēšana un valsts valodas aizsardzība arī turpmāk būs Kultūras ministrijas prioritātes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunā kultūras ministre, līdzšinējā parlamentārā sekretāre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”. Apstākļos, kad valsts budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība un pārējām jomām jau dots signāls par papildu naudas nedabūšanu, Lāce līdzīgi kā citi ministri norāda, ka arī kultūras nozarē ir daudz ar drošību saistītu lietu. Taču pārskatīšot arī jau pieejamo naudas maku.