Rta Intervija

Kreditēšanu Latvijā bremzē lielais pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas padara daudzus uzņēmumus un arī mājsaimniecības "nebankojamas", intervijā Latvijas Radio pauda banku jomu pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Latvijā strādājošās bankas palielina kreditēšanas apjomus un ceļ depozīta procentu likmes, par ko liecina augošais noguldījumu apjoms, apgalvo Brazovskis. Asociācija aktualizējusi jautājumu par banku virspeļņas nodokli, gan norādot, ka tāda ieviešana nebūtu pamatota. Virspeļņas nodokļa piemērošana bankām Latvijā varētu "vēl tālāk sabremzēt iesaisti kreditēšanā", kā arī tas "varētu nozīmēt negatīvas sekas banku finansētājiem šim reģionam", sacīja Brazovskis. Uz Latvijas Radio norādi, ka valsts krājobligāciju procentu likmes ir augstākas par komercbanku noguldījumu likmēm, Brazovskis norādīja, ka likmju celšanai seko arī bankas. Savukārt plašākai kreditēšanai pietrūkstot pašu klientu vēlmes pēc jaunām saistībām.

Līdz ar jaunā Valsts prezidenta darba sākumu labs signāls pašvaldībām ir tas, ka viņš nav vienaldzīgs par tur notiekošo, turklāt interesējas arī par dzīvi ārpus vietvaru centriem. Turklāt prezidents ir apņēmies īsā laikā apciemot katru pašvaldību. Kā intervijā izteicās Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, pašlaik galvenā aktualitāte ir skolu tīkla reforma, ko ar ierēdņiem paredzēts izrunāt līdz augusta vidum, un Rinkēvičs piekrītot, ka šajā ziņā steigai nav pamata. Gints Kaminskis norādīja, ka "galvenais signāls ir – prezidentam nav vienaldzīgi tas, kā strādā pašvaldības un kā jūtas iedzīvotāji". Pagājšnedēļ notika Pašvaldību savienības priekšsēdētaja Ginta Kaminska un jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās, pēc kuras abas puses vienojās turpināt ciešu sadarbību, organizēt regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu un nepieciešamības gadījumā strādāt kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem.

Rīgas domē šonedēļ paredzētas kārtējās nākamās koalīcijas veidošanas sarunas. Līdz šim tās nav izdevušās raiti, jo visas četras iepriekšējās koalīcijas partijas turpina apmainīties pārmetumiem. Pašreizējās opozīcijas frakcijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs, deputāts Juris Radzevičs Latvijas Radio atzina, ka domes vadības partneri ir sastrīdējušies un turpina spēlēt teātri, lai iegūtu lielāku varu. Radzevičs uzskata, ka līdzšinējā situācija tuvinās strupceļam. "Ja Rīgas domes koalīcijas sarunas turpināsies "ar intonāciju, ka katrs atcerēsies pagātnes grēkus un nemitīgi pieprasīs atvainošanos, tad šīs sarunas novedīs pie strupceļa"," sacīja Juris Radzevičs.

Izskatot skolēnu eksāmenu atzīmes, augstskolas ņems vērā visu centralizēto eksāmenu rezultātus un katra universitāte varēs izvēlēties, kurus rādītājus īpaši ņemt vērā, Latvijas Radio norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska. Viņa arī uzsvēra, ka augstākā līmeņa eksāmenu kārtotājiem nevajadzētu satraukties par godīgu konkurenci, vienlaikus norādot, ka pēdējos gados interese par eksaktajām zinātnēm pieaug. Valsts izglītības satura centrs šodien, 14. jūlijā, iepazīstinās ar 2022./2023.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolās. Šodien 11 augstskolās sāksies arī elektroniskā pieteikšanās, kas šogad pirmo reizi noritēs pēc jaunās, vienotās kārtības. Šis ir pirmais mācību gads, kad 12.klašu skolēni eksāmenus kārtoja atbilstoši jaunajam mācību saturam.

Jautājums par Stambulas konvenciju iestiepjas vismaz līdz augustam, - šāds secinājums izriet no sarunas ar labklājības ministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) šorīt Latvijas Radio. Uzsverot, ka esam starp sešām valstīm Eiropā, kas konvenciju nav apstiprinājusi, Siliņa norādīja uz Latvijas sabiedrībā valdošo dzimumu lomu stereotipu. "Daži Latvijas politiķi nevēlas ratificēt Stambulas konvenciju, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību ģimenē un arī lauz stereotipus par sieviešu "kalpošanu kaut kam", tieši savu stereotipu dēļ," uzskata labklājības ministre Evika Siliņa. Valdība šodien, 13.jūlijā, neskatīs jautājumu par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, jo viena no koalīcijas partijām - Apvienotais saraksts - vēlas dokumentā ieviest papildinājumus.

Šobrīd Lietuva ir notikumu epicentrs, tādēļ pret to ir vērsti kiberuzbrukumi, kas sākušies neilgi pirms NATO samita. Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva šorīt Latvijas Radio atzina, ka daži dezinformācijas gadījumi ir arī nedaudz sekmējušies.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien un rīt, 11. un 12. jūlijā, notiks NATO samits. Tajā piedalīsies 48 valstu delegācijas, tostarp Lietuvā ir gaidāms arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Austrumu flanga un kopējās drošības stiprināšana – tos kā būtiskākos iespējamos samita ieguvumus Baltijas valstīm intervijā Latvijas Radio nosauca Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. Viņa sacīja, ka ļoti būtiska ir aizsardzības industrijas attīstīšana.

Latvijas Radio interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz paraudzīsimies uz kultūrvēsturiskā mantojuma jomu. Kopš pavasara Latvijas piļu un muižu asociāciju vada Lielvircavas muižas pārstāvis Roberts Grinbergs. Par to, vai Latvijā muižas un citas vēsturiskas ēkas ir pieprasīti tūrisma objekti, vai iedzīvotāji joprojām izvēlas iegādāties un attīstīt arī senākas ēkas, ar kādiem izaicinājumiem saskaras muižu īpašnieki un kāda ir citu valstu prakse šī mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā saruna ar Robertu Grinbergu.

Edgars Rinkēvičs, raksturojot galvenās prioritātes Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio izceļ valsts ārējo un iekšējo drošību, valsts konkurētspējas veicināšanu, arī jautājumus, kas saistīti ar demokrātijas un likuma varas stiprināšanu. "Nemainīgi stingrs atbalsts Ukrainai" un plašāka reģionālā sadarbība, kur Baltijas valstis "spēlē unikālu lomu kā saikne starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropas valstīm," – tā topošais Valsts prezidents par "ārpolitiskajiem uzsvariem" jaunajā amatā. Tajā pašā laikā Rinkēvičs atzina, ka "nākamnedēļ Viļņā notiekošajā NATO samitā Ukrainas uzaicināšana aliansē nenotiks", un valdošais noskaņojums aliansē ir tāds, ka par Ukrainas uzaicināšanu varētu runāt, kad karadarbība valstī būs beigusies, Latvijas Radio sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savukārt, runājot par valdības koalīcijas paplašināšanās sarunām, Rinkēvičs norādīja: "Es netaisos šajā procesā līdz augusta otrajai pusei nekādi iesaistīties", uzsverot, ka šis ir "principiāli jautājums par

Divu mēnešu laikā atrast jaunu pašvaldības vadītāju Rīgai "ir reāli, jo neviena no frakcijām nav ieinteresēta ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās", tā intervijā Latvijas Radio sacīja partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja un Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva. Panteļējeva norādīja, ka jautājums esot, "vai ir nepieciešams restartēt "pārmaiņu koalīciju" un vai tie paši principi, ar ko darbs sākts pirms trim gadiem, vēl ir spēkā". Kā īpaši būtisku sarunās Rīgas domes deputāte izcēla satiksmes jomu. "Progresīvie" ir gatavi virzīt savu kandidātu Rīgas mēra amatam, bet "pašreiz negribētu skriet vilcienam pa priekšu", jo kandidāts tikšot virzīts tikai tad, ja partijas spēs atšķetināt "samilzušo konfliktu", kas ir "ne tikai politisks, bet arī saturisks", pauda Panteļējeva.

Saistībā ar potenciālajiem radiācijas riskiem no Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas, radiācijas līmeni Latvijā monitorē visu diennakti, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts Vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Latvija atrodas pietiekami tālu, vairāk nekā tūkstoš kilometru no šīs atomstacijas. Jebkurā gadījumā - ja Latvija saņemtu informāciju par radiācijas noplūdi, pirmkārt, pārbaudītu informāciju, informētu visas nepieciešamās iestādes un arī sabiedrību, teica Šatrovska.  

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nolēmis atkāpties no amata. Atkāpšanās no Rīgas vadītāja amata ir saistīta ar nesaskaņām un šķelšanos koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tāpat pastāvot fundamentālas atšķirības uzskatos, kā attīstīt Rīgu. Tā intervija Latvijas Radio teica Staķis. Kā arī – ir bijuši politiķu mēģinājumi izdarīt tiešu ietekmi uz domes darbiniekiem un kapitālsabiedrībām.

Labākā drošības garantija, ko Eiropas Savienība var sniegt Ukrainai, ir šīs valsts dalība Eiropas Savienībā, taču dalībvalsts statusu nevar saņemt par brīvu. Tā sacījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kuru 23.jūnijā izjautāja žurnālisti no visas Eiropas. Interviju organizēja Eiropas ziņu radiostaciju apvienība „Euranet Plus” un tā notika vairākas stundas pirms grupējuma „Wagner” uzsāktā bruņotā dumpja Krievijā. Sarunu latviski adaptēja Uldis Ķezberis. Viens no intervijas centrālajiem jautājumiem, protams, bija Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā ietekme uz plašākiem procesiem. Polijas Radio Žuzepam Borelam vaicāja, vai Ukrainas armijas panākumi frontē varētu paātrināt procesu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Borels norādīja, ka nevajag jaukt lietas. Žuzeps Borels: „Protams, tas, ka Krievija turpina agresiju Ukrainā, ir paātrinājis procesu, lai Ukraina rekordīsā laikā kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, un mēs cītīgi strādājam, un es personīgi kā augstais pārst

Arī turpmāk Latvijas Dabas fonda darbības prioritāte būs dabisko pļavu atjaunošana. Tā pauž jaunā dabas fonda direktore, bijusī Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda. Viņa Latvijas Radio sacīja, ka fonds ir augoša organizācija, bet tās darbu pienācis laiks modernizēt – ekspertu un Eiropas atbalstītu projektu ir daudz, bet fondam aktīvāk jāiesaistās vides politikas veidošanā, tajā skaitā saistībā ar mežu apsaimniekošanu.

Situācija uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir stabila, bet tiek daudz vairāk uzmanīta nekā pirms nedēļas nogales notikumiem Krievijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no „Apvienotā saraksta”. Viņš gan atzina, ka trīs gadu pārtraukums robežas žoga izbūvē nav nācis par labu mūsu drošībai. Turklāt nepilnīgo videonovērošanas sistēmu dēļ ir nepieciešams vairāk robežsargu, kas klātienē uzmana situāciju. Rudenī pēc vairāku projektu noslēgšanas gan situācija būtiski uzlabošoties - pavēstīja Kučinskis.

Vairāk nekā 25 tūkstoši hektāru lielajā Sēlijas poligonā, kas būs lielākais Baltijā un kura izveidi akceptējusi Saeimas atbildīgā komisija, privātīpašnieku zemes atsavinās par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvās valsts īpašumus citviet. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Valdībai nākamo divu nedēļu laikā esot jārada noteikumi par militārā poligona izveidi, jānosaka tā robežas un teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi. Militārās mācības tur varētu sākties pēc pusotra gada - pieļāva Garisons.

Priekšrocības godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, saprotamāka valoda un datu analītikas progress. Tie ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās stratēģijas atslēgas vārdi. Valsts ieņēmumu dienests jaunu attīstības stratēģiju apstiprinājis laika posmam no 2023. līdz 2026. gadam. Dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Latvijas Radio skaidroja, ka ar jauno datu analītikas iespēju varēs skaidrāk pārredzēt nozaru darbību. Saistībā ar ēnu ekonomiku Jaunzeme teica, ka tendences ir nemainīgas un joprojām lielākā problēma ir aplokšņu algas.

Dziesmu un deju svētku laikā gan iedzīvotāji, gan dalībnieki aicināti izmantot sabiedrisko transportu. To intervijā Latvijas Radio atzina 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Vēl intensīvi notiekot pēdējie sagatavošanās darbi. Kā jauninājums būšot mikromobilitātes rīku novietnes pie svētku norises vietām. Pārvietošanās Rīgā būs izaicinājums - uzsvēra Markova.

Veselības aizsardzību mēs uztveram tāpat kā valsts aizsardzību. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Apvienotā saraksta izvirzītā veselības ministre Līga Meņģelsone, izsakot gandarījumu, ka izdevies vienoties par naudu veselības aprūpei. Ministre teica, ir daudz uzkrājušos problēmu un ka nauda tiks likta lietā vairākos posmos. 57 miljoni eiro tiks izlietoti uzreiz – šobrīd svarīgākiem izdevumiem – ambulatoram sektoram. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) vakar, 19. jūinjā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka pēc veselības aprūpei nepieciešamo 140 miljonu atrašanas valstī palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.

Šodien, 19. jūnijā, Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē pārrunās Ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā. Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš Latvijas Radio sacīja, ka ārvalstu investoriem ir svarīga virspeļņas gūšana – tātad būtiska ir darbaspēka pieejamība un zemi nodokļi. Bērziņš sacīja, ka Speciālajai darba grupai, kas patlaban strādā pie nodokļu izmaiņām, vajadzētu skaidri noformulēt, ko vēlas ar šo nodokļu reformu panākt.