Rta Intervija

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanauska vakar, 13. septembrī, uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā. Uzstāšanās laikā viņa parādīja attēlu ar pases vāku, ko ārzemēs dzīvojošajiem Baltkrievijas pilsoņiem plāno sākt izsniegt viņas vadītie opozīcijas spēki. Tas ļautu šiem cilvēkiem izvairīties no nepieciešamības atgriezties dzimtenē, kur viņiem varētu draudēt briesmas. Lai saprastu, kā tas varētu notikt, mūsu kolēģis Artjoms Konohovs uz sarunu Strasbūrā ir aicinājis Cihanauskas "labo roku" Franaku Vjačorku.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izstrādātajā Latvijas sabiedrisko mediju attīstības plānā turpmākajiem trim gadiem paredzēts pakāpenisks finansējuma kāpums. Plānā jau nākamajā gadā sabiedriskajiem medijiem prasīti papildus 55 miljoni eiro, vēl vairāk aiznākamajā gadā un arī gadu pēc tam. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis Latvijas Radio pastāstīja, ka joprojām nav skaidrības par turpmāko un arī sabiedrisko mediju apvienošanu, jo vēl aizvien top jaunā valdība. Runājot par iespējamo Kultūras ministrijas vadību, kuras pārziņā būs arī sabiedriskie mediji, Siksnis atzina, ka vēlas, lai jaunais ministrs būtu atvērts sarunai un izprastu sabiedrisko mediju vajadzības.  

Nākamajai valdībai būtu jāturpina darbs ar pārmērīgi lielajiem pārtikas cenu piecenojumiem veikalos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. Viņš arī atzina, ka šī jautājuma risināšana ir ļoti izaicinoša, jo Latvija strādā globālā tirgū. Vienlaikus Irbe piebilda, ka ikvienai valstij ir iespēja ar regulējumu ietekmēt šos procesus. Zemkopības ministrija gatavojas iepazīstināt valdību ar kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs. Pavasara salnas un sausums, arī augusta vētra, gluži tāpat kā ekonomiskie faktori - zemās iepirkuma cenas un augstās izejvielu izmaksas apdraud lauksaimniecības produktu ražotāju dzīvotspēju un tālāku darbību. Komentējot Zemkopības ministrijas prasību valdībai piešķirt finansējumu ārkārtas atbalstam lauksaimniecības nozarēs, papildus jau piešķirtajam atbalstam, Irbe sacīja, ka indikācijas par iespēju saņemt šo finansējumu neesot labas.

"Jaunā vienotība" , Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" šonedēļ turpinās konsultācijas par jaunās valdības izveidi. Līdz gada beigām būs skaidrs, vai opozīcijas mērķis ir bremzēt Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) veidotās valdības darbu. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks, politologs Ojārs Skudra, pieļaujot, ka šonedēļ varētu būt jauna valdība.

Ilgtermiņa palīdzības sniegšanu Ukrainai var apdraudēt Rietumvalstu nogurums un bailes. To intervijā Latvijas Radio norāda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš Latvijā ieradās uz Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanos.

"Progresīvie" ir gatavi jaunajā valdībā uzņemties atbildību par veselības nozari, tāpēc vaicāsim kāds ir šī politiskā spēka vērtējums par situāciju nozarē, kādi ir plāni un kas tiks darīts.  Sarunai pievienojas Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis. 

Lēzenāka pāreja uz Sadales tīkla tarifa pieaugumu - to kā vienu no topošās valdības uzdevumiem nosauc tās veidotāji. Politiķi pārmet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ka tā nerīkojas sabiedrības interesēs. Uz sarunu par tematu aicināta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. 

No 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības Namejs 2023. Lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, visaptverošas valsts aizsardzības mācībās Namejs 2023 plānota sadarbība ar Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādēm,Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī vairākām pašvaldībām un komersantiem. Mācībās Namejs 2023 piedalīsies karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kā arī valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri un rezerves karavīri. Kopā ar Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem mācībāspiedalīsies gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī pārstāvji no privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā. Tāpat mācībās būs iesaistī

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis atbild uzjautājumiem kas notiks tālāk ar valdības veidošanas procesu, kā arī par imigrācijas likuma grozījumu gaita Saeimā.

Šodien visā Latvijā atzīmēs Zinību dienu, ar kuru oficiāli sākas jaunais mācību gads. Diemžēl Tiesībsargs saņemot daudz sūdzību no vecākiem par skolu prasībām iegādāties skolēniem to, kas būtu jānodrošina izglītības iestādei. Saruna ar Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāju Lailu Grāveri. Vasarā Tiesībsargs aicinājis vecākus ziņot vai viņu atvases saņem bezmaksas izglītību. Savukārt, kas ir šobrīd visnesakārtotākās lietas mācību procesā un kas visvairāk uztrauc vecākus? Pastāstija organizācijas „Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa.  

Neformālās sarunas par jaunās valdības veidošanu notiek jau teju visu vasaru. Bet šodien uz tikšanos ar Jaunās Vienotības premjera amata kandidāti Eviku Siliņu aicināti tie politiskie spēki, kuri pauduši gatavību strādāt Siliņas vadītajā koalīcijā, proti, Apvienotais saraksts, Zaļo un zemnieku savienība un partija "Progresīvie". Taču Apvienotais Saraksts paziņojis, ka uz šīm sarunām neieradīsies, jo neredz jēgu. Partija izvirzījusi piedāvājumu, kas paredz, ka jaunās koalīcijas kodolu veidotu pašreizējās valdības partijas - Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, reizē nosakot garantijas pret Aivara Lemberga ietekmi caur Zaļu un Zemnieku savienību.

Šodien savu darba divdesmito gada dienu ar svinībām atzīmēs labdarības organizācija Ziedot.lv. Šo gadu laikā iedzīvotāji un uzņēmumi Latvijas labklājībai ir ziedojuši 73 miljonus eiro. Visvairāk cilvēki izvēlas ziedot bērniem, pamestiem mājdzīvniekiem un sirmgalvjiem. Šo gadu laikā ir nācies arī piedzīvot nepatīkamus brīžu, piemēram, kad kāds mēģina naudu izkrāpt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām gala ziņojums ir neglaimojošs pozīcijai. To šorīt Latvijas Radio atzina Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā”, norādot, ka pozīcijas deputāti ir bremzējuši darbu un neesot ļāvuši komisijai pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu. Tomēr pieņemtajā gala ziņojumā esot 23 secinājumi un 8 ierosinājumi.

Premjeres amatam nominēta Evika Siliņa un nākamais solis, ko sagaida sabiedrība, ir drīza jaunas valdības izveide. Partijām notikušas neformālas sarunas par jauno koalīciju, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs. Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - Nacionālā apvienība. Abos variantos koalīcijā ietverot Jauno vienotību, Apvienoto sarakstu un Zaļo un zemnieku savienību. Visticamāk, iespējamas arī "citas variācijas" un par šiem vai citiem variantiem šobrīd vismaz partiju iekšienē ir jābūt skaidrībai. Šorīt noskaidrosim, kāda ir Apvienotā Saraksta un Nacionālās apvienības nostāja par jauno valdību. Nacionālā apvienība nevēlas palikt opozīcijā, bet tā neredz iespējas strādāt vienā valdībā ar Progresīvajiem.  Rīta intervija ar Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Krievijā, Tveras apgabalā, nogāžoties privātajai lidmašīnai, gāja bojā grupējuma “Vagner” līderi, tostarp Jevgeņijs Prigožins. Visticamāk, rīkojumu nogalināt Prigožinu devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atriebjoties par militāro dumpi Krievijā, ko tieši pirms diviem mēnešiem uzsāka Prigožins. Šī versija patlaban izskan kā ticamākā, kaut gan klejo arī citas teorijas un sazvērestības. Nekāds atbildes gājiens no „vāgneriešiem” gan vairs nav iespējams. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 

Algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina nāve ir vēl viens piemērs tam, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties nekādos jautājumos, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Viņš arī teica, ka šodien, Ukrainas Neatkarības dienā, Ukrainā ir aicinājumi plaši nepulcēties un masu pasākumus nerīkot, zinot to, ka Krievija bieži cilviliedzīvotājus izmanto par uzbrukuma mērķi. Ukrainas Neatkarības dienu šodien svinēs arī Rīgā. Paredzētas mākslas performances, zibakcija, koncerts un Brīvības pieminekļa izgaismošana.

Arī pēc valdības nomaiņas jāturpina iesāktās reformas izglītības nozarē. Tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”. Viņa intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka rezultāti vispārējā izglītībā ir būtiski pasliktinājušies, tāpēc nepieciešams strādāt, lai šādu situāciju novērstu. Runājot par mācībām pilnībā tikai latviešu valodā, ministre norādīja, ka nekādu atkāpju par valodas zināšanām nebūs.

Jebkurš skandāls vai neizdarība rada neuzticību sabiedrībā, un ienaidnieks to vēlas, jo tādai valstij ir vieglāk uzbrukt. Tā Latvijas Radio sacīja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tagad domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” (Northern Europe Policy Centre) direktors, politoloģijas doktors. Runājot par austrumu robežas izbūvi, Pabriks norādīja, ka arī pats vēlētos, lai tas žogs būtu.

Nepilnas divas nedēļas līdz jaunajam mācību gadam. Privātās skolas "Patnis" projektu vadītāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, jautāta par skolu tīkla reformas kritērijiem Latvijas Radio, atzina, ka ir par to skeptiska. Viņa saskata problēmas attālākajos rajonos - gan satiksmes ziņā, gan ar vecāko skolēnu izmitināšanu un citas. Muižniece arī norādīja, ka nozarei nav pēctecības reformu ieviešanā.

"Vagner" grupējuma mēģinājums šķērsot Baltkrievijas - Latvijas robežu ir maz ticams, intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ar Krievijas svētību ļoti iespējams, turpinās uzsākto nelegālo imigrantu bīdīšanu uz Eiropu, lai, iespējams, novērstu uzmanību no Ukrainas," atzina Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ļoti iespējams 1. septembrī uzsāks operāciju "Paisums", tā ir nelegālu imigrantu pastiprināta nogādāšana ES valstīs," komentējot situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, kad vienas dienas laikā Latvijā mēģinājuši iekļūt pat 100 migrantu," norādīja Slaidiņš. "Grupējums "Vagner" ir kļuvis par lielu bubuli," piebilda Slaidiņš, skaidrojot, ka algotņu grupējums "var tikt izmantots nelegālo imigrantu operācijās, bet reāla iebrukuma draudi ir zemi". Komentējot Latvijas un citu Baltkrievijas pierobežas valstu reakciju uz notiekošo, Slaidiņš pauda, ka "Polija ir parādījusi, ka "te nekas nebūs", pārdislocējot bruņoto spēku vienības uz savu Baltkrievijas pi