Zinmais Nezinmaj

Čakls kā bite, darbīgs kā bite, tipina kā skudra - šie tēlainie epiteti, kurus izmantojam sadzīvē, kaut ko pastāsta arī par pašiem kukaiņiem. Raidījumā iepazīstam rosību bišu stropos un skudru pūžņos. Latvijas Dabas muzejs aicina iesūtīt fotogrāfijas ar lielākajiem skudru pūžņiem Latvijā. Šīs unikālās skudru metropoles var sniegties arī vairāku metru dziļumā zem zemes. Kā tas tiek radīts, kāda ir sadzīve šajā mudžeklī un kāpēc pūžņi skudrām vajadzīgi, skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Jānis Dreimanis. Kā top bišu stropi? Mūsdienās bišu stropus veido arī no plastmasas, un kukaiņi pret šādu materiālu neiebilst, taču tradicionālākais stropa materiāls ir priedes koka dēļi. Kā cēla bišu mājas agrāk un tagad un cik daudz šīs mājas apkopj pašas iemītnieces, cik - biškopji,saruna ar Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētāju Juri Šteiseli. Strops ir tāds veidojums, ko cilvēks ir izbūvējis, domājot par savām vajadzībām nevis  par bišu ērtībām, atzīst Juris Šteiselis. Taču ja kukaiņiem šā

V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa izskaņā aicinām ieklausīties sarunā ar augkopības zinātnes doktori Ieviņu Stūrīti, kura ikdienu aizvada Norvēģijā. Par augsni, tās pētniecību un to, kā saimniekosim nāktonē, saruna raidījumā. Aizritējusi vesela nedēļa, kurā izcēlām V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībniekus un viņu pētījumus, kuri, protams, nezaudē savu aktualitāti arī tad, kad kongress ir noslēdzies. Pie aplūkotajiem tematiem - biotehnoloģijām, vēža pētniecības, enerģētikas, kosmosa industrijas un citiem jautājumiem - mēs visticamāk atgriezīsimies atkal citos stāstos par zinātni. Šodien, liekot punktu kongresam, pakavēsimies vēl pie temata par augšņu pētniecību - kā augsne ietekmē augus un kāpēc tas ir svarīgi zemniekiem. Ieviņa Stūrīte ir augkopības zinātņu doktore un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniece. Viņa ikdienu aizvada Norvēģijā, tur arī iegūts doktora grāds, un pētnieces zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļ

Latvijas loma kosmosa pētniecībā. Pēdējās desmitgadēs Latvija spēcīgi izvirzījusies kosmosa tehnoloģiju izstrādē. Sākot ar īpašiem pārklājumiem kosmosa kuģiem, beidzot ar pirmajām lieljaudas raķetēm un risinājumiem nākotnes Mēness stacijai - inženieri ir pierādījuši sevi kosmosa jomā. Kā Latvija izskatās starp lielajiem spēlētājiem kosmosa industrijā un ko mēs varētu mācīties no citām valstīm? Vai Latvijai kādreiz būs arī savi astronomi, kas nesīs fundamentālas zināšanas par kosmosu, vaicājam Ventspils augstskolas rektoram un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesoram Andrim Vaivadam. Bet vispirms par zinātnes ietekmi, kas ir viens no kongresa stūrakmeņiem - kā zinātnes ietekmi izmērīt un ko šī ietekme nozīmē pašiem zinātniekiem, sabiedrībai un valstij kopumā. Kā zinātnes ietekme izpaužas sabiedrībā un kuras ir populārākās jomas, kurās cilvēki uztver zinātni ikdienā, analizē Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Kā liecina 2022. gada nogalē veiktais pētījums “Zinātnes patē

Šonedēļ norisinās V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Lai atzīmētu šo kuplo pulcēšanos, raidījumu šonedēļ esam veltījuši diasporas pētniekiem - iepazīsim viņu pieredzi, pētījumus un pārdomas par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem. Kongresa viena no centrālajām tēmām ir zaļā pārveide, tāpēc šajā raidījumā pievēršamies tematam par resursiem - ūdens resursiem un enerģētikas resursiem. Fiziķu radītas inovācijas atjaunīgos enerģijas avotos un sociālo zinātņu pētījumi par to, kur šīs inovācijas nonāk, kādi šķēršļi tām tiek likti un kāda ir institūciju un ģeopolitikas loma, lai varētu apkurināt savas ēkas un tikt pie elektrības. Saruna ar fiziķi, vadošo pētnieku Nacionālajā Atjaunojamo Enerģiju Laboratorijā Kolorādo, ASV, Paulu Stradiņu un Šveices Federālā tehnoloģiju institūta asociēto pētnieci Inesi Zepu.  Bet vispirms satikšanās ar kongresa dalībnieku no kaimiņvalsts Igaunijas - Tarmo Soomeri. V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieku vidū šogad ir arī Igaunijas Zinātņu

Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē norisinās liels ilgi gaidīts notikums - V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Lai atzīmētu šo kuplo pulcēšanos, raidījumu šonedēļ esam veltījuši diasporas pētniekiem - iepazīsim viņu pieredzi, pētījumus un pārdomas par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem. Šodien raidījuma Zināmais nezināmajā uzmanības centrā būs vēža izpēte, ko molekulārās bioloģijas un daļiņu fizikas skatījumā veic divi latviešu zinātnieki Šveicē - Karīna Siliņa un Kristaps Paļskis. Kā fiziķi un inženieri var palīdzēt vēža terapijā un kāpēc vēža šūnas izsprūk sveikā cauri mūsu imūnsistēmas filtrā? Par to saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un pāātrinātāju tehnoloģiju institūta pētnieku, doktorantu Eiropas kodolpētniecības centrā CERN Kristapu Paļski un zinātniskās grupas vadītāju Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Karīnu Siliņu. Bet raidījuma iesākumā saruna ar  vēl vienu kongresa dalībnieci - molekulārās bioloģijas zinātnieci, Lielbritānijas biotehnoloģ

Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē gaidāms liels ilgi gaidīts notikums - V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Lai atzīmētu šo kuplo pulcēšanos, raidījumu Zināmais nezināmajā šonedēļ esam veltījuši diasporas pētniekiem - iepazīsim viņu pieredzi, pētījumus un pārdomas par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem. Šodien saruna ar biotehnoloģi Annu Stikāni. Anna šobrīd gan strādā Latvijas Universitāte, bet ir ieguvusi pieredzi studējot un darbojoties Lielbritanijā. V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa mērķi Jau rīt, 27. jūnijā,atklās vienu no vērienīgākajiem notikumiem Latvijaszinātnieku vidē – V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, kura nosaukums ir "Zinātne Latvijai". Kongress faktos un skaitļos izskatās šādi: līdz 15.jūnijam bija reģistrējušies 1233 dalībnieku, referātus prezentēs 200  pētnieki, līdztekus tam tiks organizēts doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu konkurss, kurā dalībniekiem būs iespēja kongresa laikā uz lielās skatuves sacensties savā starpā ar divu min

Ir vasaras saulgriežu laiks, un tāpēc arī mēs raidījumā aplūkojam būtisku svētku sastāvdaļu - gan mūsdienās, gan jo īpaši mūsu senčiem -, un tās ir tautasdziesmas. Augsta tikumība, garīgās vērtības un atbilžu meklējumi uz fundamentāliem jautājumiem - tas ir latviešu dainu centrālais kodols. Kāda loma un vieta šajā mantojumā ir nerātnajām tautasdziesmām? Kad tās radušās un kādam mērķim kalpojušas, kad dziedātas un vai runa ir tikai un vienīgi par erotiku, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. "No zinātniskā viedokļa pētot folkloru vai dainas, būtu korekti, ja atsevišķa nerātno dainu sējuma nebūtu. Tikpat labi atsevišķā sējumā varēja izdalīt dainas, kurās pieminēti ēdieni," vērtē Valdis Muktupāvels. Sabiedrības uzstādītie tikumiskie cenzori ietekmējuši zinātni. Krišjānis Barons zināja, ka cenzors neļaus publicēt šādu 6. dainu sējumu. "Kad izlasa vienā sējumā atsevišķi, pazūd to dainu konteksts. Savā kontekstā mūsdienu morāles un ētikas pārņ

Dārzenis, kas ieguvis stabilu vietu Eiropas virtuvē un, protams, arī latvieša viens no mīļākajiem ēdieniem - kartupelis. Kā šis necilā paskata nakteņu dzimtas augs iekaroja eiropiešu sirdis? Vai tiesa, ka te savu roku klāt licis hercogs Jēkabs? Un kādi politiski skandāli un sociāli nemieri saistīti ar kartupeļiem Eiropas vēsturē? Kartupeļa stāstu raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj divi kartupeļu vēsturiskā konteksta pārzinātāji - vēsturniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniecr Mārīte Jakovļeva un vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs. Kartupelis, kas tik daudzos un dažādos veidos pašlaik kļuvis par būtisku mūsu ēdienkartes sastāvdaļu, vēsturē nogājis garu ceļu, lai vispār sasniegtu Eiropu un Latviju fiziski, bet pēc tam iekarotu arī zemnieku sirdis. Vēsture atgādina, ka zemnieki pretojušies muižnieku “eksperimentiem” ieviest šādu jaunu kultūru un ka saistībā ar kartupeļiem gan Latvijas teritorijā, gan citviet notikuši nemieri. 18. gadsimta nogalē Krievija

Varētu teikt, ka raidījuma centrālais vārds ir plānošana. Tas ir visai būtiski, ja runājam, piemēram, par dabas taku noslogojumu un tūrismu dabā kopumā. Atcerēsimies pandēmijas periodu, kad būšana pie dabas bija viena no retajām parādībām, ko neskāra ierobežojumi, taču kādā brīdī arī dabas maršrutos cilvēku pulcēšanās kļuva par intensīvu. Arī vasaras sezona nāk ar papildu slogu dabas taku infrastruktūrai - cilvēki kuplā skaitā bauda siltos laikapstākļus mežu takās un pie ūdeņiem. Kā nekļūt par traucēkli tām radībām, kurām mežs, ezers un pludmale ir mājas? Kā var noteikt, kad tūristu plūsma ir pārāk liela, kā tehnoloģijas palīdz izlīdzināt šo slodzi starp mazāk apmeklētām vietām un ļoti iecienītiem maršrutiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Klepers un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.       

Raidījumā Zināmais nezināmajā dodamies uz divām izstādēm. Latvijas Nacionālā vēstures muzejā no 20. jūnija skatāma koša un grzna izstāde "Vainagošanās". Tā veltīta šai sieviešu galvas rotai cauri gadsimtiem. Kādi reti un unikāli vainagi skatāmi izstādē? Kādu funkciju un simbolisko nozīmi dažādos laikos nesa vainags un ko zinām par to valkātājām un darinātājiem? stāsta izstādes “Vainagošanās” koncepcijas autores - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un šī paša muzeja Etnogrāfijas nodaļas apģērbu un tekstila kolekcijas galveno glabātāju Inita Heinola. Bet vispirms neklātienē aplūkojam izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Nacistu karogs kā izejmateriāls ņieburam mazas meitenes tautastērpam, vainagā paslēpts Latvijas karogs, sakta no ūdens boilera detaļas - šie un citi stāsti ir izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" pamatā. Izstāde ar 40 dažādiem tautastērpiem skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, par to stāsta Danute Grīnf

Zem Vecrīgas senajām ielām reiz skalojas Rīdzenes upe. Tagad tās gultne ir metriem dziļi zem bruģa un apslēptas palikušas arī liecības par senākajiem "rīdziniekiem". Ko zinām par šo upi un tās krastos dzīvojošajiem un ko izdevies atklāt Vecrīgas arheoloģiskajos izrakumos? Vai Rīdziņa vēl aizvien burbuļo zem Vecrīgas namiem, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēstures doktors Artūrs Tomsons. Izsekojam Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas vēsturei Rīga-Dinaburga, Rīga I, Rīga II, Rīga galvenā - dažādos laikos dažādi mainījies Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas nosaukums, bet patiesībā runājam par atšķirīgām ēkām un dzelzceļa līnijām, kas kādā brīdī pat visas sadzīvoja kopā. Par Rīgas dzelceļa staciju vēsturi stāsta Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone. Mūsdienās ar datorgrafikas palīdzību visai vienkārši varam kādu vietu padarīt apskatāmu senākos laikos - pēkšņi kaut kas ainavā pazūd vai parādās, un jūs no viena gadsimta pārceļaties uz citu. Ja runājam par Rīgas centrālās dzelzceļa sta

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, skaidrosim nelielu daļu padomju varas noziegumu, kas tika īstenoti plašā ģeogrāfiskā apmērā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā padomju vara iedarbināja savu represīvo mehānismu, un pēc gada īstenoja pirmo masu deportāciju no Latvijas, lai likvidētu politisko, ekonomisko un kultūras eliti. Kurš sastādīja deportējamo cilvēku sarakstus un kā bija iespējams tādus veidot, skaidro vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere. “Jūsu vārds ir sarakstā” - šāda frāze, pat ja tā mūsdienās tiek lietota citā kontekstā, vairumam uzreiz liks aizdomāties par vēstures notikumiem, kad cilvēku vārdi nonāca sarakstos saskaņā ar padomju teroristiskā režīma izdomātiem noziegumiem. Saraksti paredzēja izrēķināšanos ar šiem it kā noziedzniekiem, īsā laikā 1941. gada 14. jūnijā sastumjot lopu vagonos tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un izsūtot tos uz tāliem Sibīrijas nostūriem. Kuri bija tie cilvēki un organizācijas, kas ievāca informāciju par Latvi

CRISPR-Cas19 genoma rediģēšanas metode palīdzēs slimību novēršanā un ārstēšanā, tā apgalvo ģenētiķi. Bet, kā genoma rediģēšana izpaudīsies augu pasaulē? Vai CRISPR palīdzēs radīt augus, kuriem nevajag pesticīdus un kas spēs izturēt klimata pārmaiņas, analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesoru Nils Rostoks. Pagājušā gadsimta vidū Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks atklāja DNS struktūru. Tagad jau mēs zinām, ka DNS molekulu veido nukleotīdi, kas savstarpēji savienoti garās virknēs un rada dubultspirāli. Turklāt šajā spirālē nukleotīda sastāvdaļas draudzējas noteiktos pāros – adenīns ar timīnu, bet citozīns ar guanīnu. Kāpēc tas ir svarīgi? To vērtīgi paturēt prātā, lai labāk saprastu, kas notiek gēnu rediģēšanas laikā. 2020. gadā Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā “CRISPR-Cas9” jeb DNS “šķēres”. Genoma jeb gēnu rediģēšana ir bijis sens zinātnieku sapnis, kam pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 80. gados. Kā tad šis sapnis ir pārvērties

Satelītu dati uzrāda satraucošu tendenci - pasaulē pēdējās desmitgadēs ezeru apjomi ir sarukuši uz pusi. Ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju mitinās izžūstoša ezera tuvumā. Kādas sociālas un ekoloģiskas problēmas tas var radīt, kāpēc ezeri zaudē ūdeni un vai šo tendenci varam novērot arī Latvijā, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre. Nesen raidījumā stāstījām par vērienīgāko Latvijas dabas inventarizāciju jeb dabas skaitīšanu. Tā atklājusi daudz kritisku faktu par Latvijas biotopiem un to, ka bioloģisko daudzveidību strauji zaudējam. Savukārt jaunā pētījumā starptautiska zinātnieku komanda, apsekojot teju divus tūkstošus Zemes lielāko ezeru apgabalu, secinājusi, ka gandrīz 30 gadu laikā vairāk nekā puse ezeru ūdeni zaudējuši. Pētījumā tiek lēsts, ka aptuveni viena ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo žūstoša ezera baseinā, tas vēlreiz atgādināt par to, ka ūdens resursu pārvaldībā ir svarīgi ievērot klimata pārmaiņas un arī to

Vai emocijas var saskaitīt, izmērīt un padarīt par daļu no socioloģiska pētījuma? Vai tik subjektīva cilvēka izpausme - emocijas - vispār ir izmantojamas kā dati? Un ko mēs varam pateikt par procesiem sabiedrībā, mērot emocionālo "temperatūru"? Kā mūsu smadzeņu darbība ietekmē mūsu rīcību un kā savukārt procesi sabiedrībā ietekmē to, kas notiek mūsu smadzenēs un kādas emocijas piedzīvojam? Ko nozīmē emociju socioloģija un kāpēc emocijas ir svarīgi pētīt? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējam kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas docenti, pētnieci Ivetu Ķešāni. Neiroloģisko traucējumu ārstēšana bērniem agrāk  kā laika gaitā radās izpratne, ka bērni ir nevis vienkārši “nepaklausīgi”, bet ka viņu uzvedība varētu būt saistīta ar neiroloģiskām problēmām. Tas viss jau pēc mirkļa. Pagājušā gadsimta 40. gados amerikāņu psihiatrs Leo Kaners, aprakstot ar autismu slimu bērnu uzvedību, lietoja terminu „mātes ledusskapji”, ar to pamatojot, ka autisma cēlonis ir mātes mīlestības trūkums minētajiem bērniem. Kad pasaulē s

Kukaiņu pasaules pārstāvji šobrīd dabā rosās pilnā sparā. Ja kukaiņu pasauli pietuvinātu tuvplānā, tā būtu izcils iedvesmas avots šausmu filmu scenārijiem - visai nežēlīga var šķist kukaiņu savstarpējā sadzīve, taču arī kukaiņu daudzveidīgajā pasaulē valda dažādas attiecības. Kā kukaiņi sazinās savā starpā, kā tiek kārtoti savstarpējie rēķini un kā brīdina cits citu, kā meklē partneri un cik lielā mērā starp kukaiņiem vērojama mierīga kopā sadzīvošana un konkurence, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. Kādas asinis garšo odiem? Mēģinot saprast, kāpēc odi vairāk uzmācas vienam un mazāk kādam citam cilvēkam, ir radīti dažādi stāsti un varbūt pat mīti par to, kādas asinis garšo odiem. Vai odi vadās pēc cilvēka asiņu ķīmiskā sastāva? Vai odus varētu pievilināt kādas smaržas un atbaidīt smēķētāji? Patiesības graudus atklāj bioloģijas doktors Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis. N

Rīgas Tehniskās universitātes pētniece izstrādājusi metodi slodzes radītas deformācijas reģistrēšanai būvkonstrukcijās*. Kāpēc šī metode ir inovatīva un kā vispār ikdienā noris būvniecības process, kā to regulē likumi un kāpēc inženierim no Latvijas būtu visai grūti plānot ēkas būvniecību tuksnesī? Kas nosaka to, ka milzu debeskrāpis spēs noturēt savu svaru, bet simtgadīga būdiņa sabruks zem sava svara? Kā būvkonstruktori aprēķina ēku slodzes un kā dažādas tehnoloģijas ļauj monitorēt ēku drošību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Andīna Sprince, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore, vadošā pētniece Līga Gaile un šīs pašas fakultātes Būvražošanas katedras docente, sertificēts būveksperts un būvuzraugs Sanita Rubene. -- *Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstus darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 1.1.1. s

Mazuļa radīšana, izmantojot trīs cilvēku DNS, lai novērstu neārstējamu slimību nodošanu bērnam, ir risinājums, kas izmisumā varētu sniegt palīdzīgu roku daudzām ģimenēm. Pasaulē par šādu mazuli ar trīs personu DNS dzirdam ne pirmo reizi, bet šogad par šādu ārstu sasniegumu uzzinājām atkal. Lielbritānijā dzimis mazulis, kuram ir trīs vecāku DNS. Šī mākslīgās apaugļošanas metode palīdz izvairīties no mitohondriālo slimību pārnešanas no mātes - bērnam. Kā vērtējama šī un citas reproduktīvās tehnoloģijas, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste-ģenētiķe un vienlaikus klīnikas “IVF Rīga” ārste-ģenētiķe Ieva Grīnfelde. Ieva Grīnfelde skaidro, ka šīs ir jaunas tehnoloģijas, kas Latvijā vēl nav pielietotas, bet tās palīdz samazināt risku piedzimt bērniņam ar mitohondriālu slimību. "Mitohondriālas slimības nozīmē, ka cilvēkam ir traucēta mitohondrija funkcijas - tās ir šūnas enerģijas fabrika

Aktivitizējam garšas kārpiņas, raidījumu veltot ēdieniem. Tomēr ne viss būs pieņemams vēderiem, un tam iemesli varētu būt dažādi - gan bioloģiski, gan psiholoģiski, gan tradīcijās balstīti. Kā neēdamas lietas vēsturiski kļuvušas par ēdamām un ko mēs vispār uzskatām par ēdamu un neēdamu? Kāpēc cilvēks var ēst rudzupuķes un spinātus, bet nedrīkst ēst zāli un koka mizu? Vai neēdamas lietas var padarīt ēdamas: ko par to saka zinātne, pavārgrāmatas un restorāni mūsdienās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ēdiena kultūras pētniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas pētniece Astra Spalvēna un pārtikas tehnoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente unepētnieci Liene Ozola. Pārtika var būt tas, kas nenodarīs kaitējumu cilvēkam. Tas, kas nosaka, vai produkts ir ēdams, vai nē, ir tā ķīmiskais sastāvs un kā tas ir uzbūvēts. Vai varam uzņemt uzturvielas un organisms to var sadalīt. "Ne visas lietas, kas ir neēdamas, ir toksiskas, bet tas, k

Uzņēmējs Īlons Masks ir gatavs piedāvāt smadzeņu mikroshēmu, lai palīdzētu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Viņa smadzeņu mikroshēmu uzņēmums "Neuralink" paziņojis, ka ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir sniegusi atļauju veikt pirmos testus ar cilvēkiem. Iepriekšējie eksperimenti ar pērtiķiem ir bijuši veiksmīgi. Tiesa, Masks nav vienīgais, kurš kaut ko tādu attīsta. Taču kāpēc mums ir vajadzīgi šādi attālinātas komunikācijas rīki un kā jau šobrīd paralizēti pacienti vai cilvēki ar kustību traucējumiem var sazināties ar apkārtējo pasauli un labāk to "sajust", raidījumā Zināmais nezināmajā analizē uzņēmuma "Longenesis" pārstāvis, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emils Sundjukovs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošā pētniece Aija Kļaviņa. "Runājot par tehnoloģiju ienākšanu, tas, ko pirms 10 gadiem lasījām fantastikas grāmatās, to šodien varam reāli izbaudīt dzīvē. Brīžiem tas ir mazliet biedējoši un daudziem tas pirmajā brīdī izraisa ne pārāk pozitīvu reakciju. Bet tas dod lielas perspe