K Labk Dzvot

No 3. līdz 9.oktobrim norisinās akcija "Labo darbu nedēļa". To 14. gadu pēc kārtas rīko labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv". Kā ierasts, šīs nedēļas laikā aicinām visu Latvijas sabiedrību būt aktīviem, paskatīties apkārt, ieraudzīt un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. Šogad īpaša vērība pievērsta tam, lai Latvijā dzīvojošie ukraiņi aktīvi tiktu iesaistīti un līdzdarbotos labo darbu veikšanā. Plašāk par iespējām iesaistīties un palīdzēt stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone un kafejnīcas "Borščs" brīvprātīgais, "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš. Ilze Skuja atgādina, ka "Labo darbu nedēļa" ir kā impulss kādam, kurš nekad nav palīdzējis, kādam, kurš reizi gadā sarosās. ""Labo darbu nedēļas" dziļākā būtība un jēga ir pamēģināt vienu reizi izdarīt kādu labu darbu, kādu brīvprātīgo darbu, veltīt savu laiku, palīdzot kādam līdzcilvēkam vai dzīvniekam vai sakopjot apkārtni," atzīst Ilze Skuja.

Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp fermentēti produkti. Par probiotikām un fermentēto produktu labo iedarbību stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Rīgas dzemdību nama un veselības centra „Vivendi” uztura speciāliste Liene Sondore un uztura speciāliste Baiba Rudoviča, fermentēto produktu entuziaste. Lai baktērijas justos labi, būtiska ir daudzveidība uzturā, atzīst Liene Sondore. "Bet nepārspīlējot šo vārdu daudzveidība. Pirmās ir šķiedrvielas, pilngraudu produkti, dārzeņi, mūsu mīļie fermentētie produkti vai skābētie produkti, kas piedzīvo uzplaukumu," vērtē Liene Sondore. "Ja nedaudz pieskaramies labajām baktērijām,  kuras ir jāpabaro, un mēdz teikt - cik labi jūtas mūsu zarnu trakts, tik labi jūtamies mēs, tās ir mūsu otrās smadzenes. Iespējams, pateicoties tam, ka mūsu senči ie

Asins vēzim ir ļoti universāli simptomi, tāpēc ģimenes ārsti bieži vien pārprot šos simptomus, domājot, ka problēmas cēlonis ir, piemēram, vairogdziedzeris vai vēl kādi citi iemesli. Lai pasargātu pacientus no novēlotas diagnostikas, asins vēzis jāatpazīst. Par to, kā to izdarīt, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko nozīmē "universāli simptomi" un kāpēc ģimenes ārstiem dažreiz neizdodas uzreiz saprast simptomus un kas notiek ar pacientu, skaidro hematoloģe Kristīne Bernāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pieredzē dalās hematoloģijas paciente Ivanda Šūpulniece, viņa stāsta par to, kā slimība atklāta, kā cilvēkam sadzīvot ar šo ziņu un pieņemt diagnozi. Un galvenais - nebaidīties ārstēties. Valsts asinsdonoru centra vadītāja Egita Pole mudina ziedot asinis, jo asins vēža pacientiem ārstēšanās procesā tās ir būtiski nepieciešamas - nozīmīga ir asins komponentu pārliešana. Šobrīd arī norisinās VADC rīkota kampaņa, lai pievērstu uzmanību asins ziedošana

Lai izceltu ievērojamākos sasniegumus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā un atainotu inovāciju augošo lomu ilgtspējā, jau otro reizi norisināsies Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva. Līdz 14. oktobrim Baltijas uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi, kā arī eksperti var pieteikt savus sasniegumus kategorijās "Ietekme uz vidi", "Zaļās inovācijas" un "Pārmaiņu vēstneši".Bet, kas slēpjas aiz vārdiem ilgtspējīgas inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir balva uzņēmumiem, organizācijām, jaunuzņēmumiem un privātpersonām, kuras mērķis ir godināt inovācijas un iedvesmot citus jauniem sasniegumiem ilgtspējas jomā. Baltijas Ilgtspējas balvu jau otro gadu rīko inovāciju vadības uzņēmums “Helve” sadarbībā ar “Rimi Baltic”. Par iespējām pieteikties stāsta Baltijas Ilgtspējas balvas organizatore, "Helve" biznesa attiecību vadītāja Anna Marija Ķiesnere. Kas ir ilgtspējīgas inovācijas, skaidro un vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Zinātnes komercial

Lai gan gadu no gada uz dzelzceļa cietušo un bojāgājušo cilvēku skaits samazinās, tomēr  statistika nepielūdzami rāda, ka šādi katru gadu Latvijā zaudējam vairāk nekā desmit dzīvību. Par iemesliem, kāpēc arī šajā statistikas rādītājā esam Eiropas valstu saraksta lejasgalā, saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Par drošības kampaņu "Redzi sliedes – nopauzē!" stāsta un arī drošības pasākumiem uz un pie dzelzceļa atgādina uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners un televīzijas raidījumu vadītāja un kampaņas "Redzi sliedes – nopauzē!" vēstnese Rūta Dvinska.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs mainām saziņas un sadzīves tehnikas iekārtas ātrāk, nekā tās noveco fiziski, jo apziņa, ka man ir morāli novecojis telefons daudzu dzīvi padara neomulīgu. Labi, ja mūsu morāli novecojušai iekārtai ir otrreizējais tirgus, bet, ja tāda nav, rodas nākamā problēma - kur to likt? Iespējams, šis gads būs izņēmums un daudzi iekāroto pirkumu atliks, vai tieši otrādi - tagad, lai taupītu resursus, ir īstais laiks veco ne tik enrgoefektīvo nomainīt pret jaunu. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, ka praktiski rīkoties, lai pēc iespējas taupītu resursus. Raidījuma viesi: "Latvijas zaļā punkta" pārstāvis Kaspars Zakulis, energouzņēmuma "Enefit" privāto klientu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns un „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve Anna Luīze Blodone. Anna Luīze Blodone vērtē, ka piecu gadu vecu ledusskapi nevajadzētu mainīt. Tas, visticamāk, neatmaksāsies, jo ir kāpušas arī ierīču cenas. Arī no vides aspekta to nevajadzētu darīt. Viņa atgādina, ka ir rūpīgi

Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Latvijā ir konstatēts vien niecīgs ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumu skaits, bet tas nenozīmē, ka cilvēki neslimo ar šo slimību. Tā vienkārši netiek oficiāli apstiprināta. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pirms Ģimenes hiperholesterinēmijas dienas, ko atzīmē 24. septembrī, vērtējam, kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama. Tas ir tad, ja skatāmies statistikas ailēs. Dzīvē, iespējams, ir krietni citādāk. Plašāk skaidro kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Latvijā varētu būt 7500 – 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju. "Latvijā viena no problēmām varētu būt, ka vēl joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni. Pēc jaunākajiem ieteikumiem pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, 5-6 gadi," norāda Gustavs Latkovskis. "Otrkārt, viena daļa cilvē

Ierobežotas pašaprūpes gadījumā ir iespēja saņemt sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. Kāda ir pieteikšanās kārtība, kā vislabāk parūpēties par saviem tuviniekiem un arī par stigmas mazināšanu saistībā ar sociālo aprūpi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzību organizēt, kuri cilvēki to dara un kāda ir situācija Latvijā sociālās aprūpes jomā, vērtē un analizē Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, Latvijas sociālo darbinieku biedrības priekšsēdētāja Una Lapskalna un aprūpētāja Guna Grundmane. Ierakstā uzklausām bijušās aprūpētājas Agneses Bondarevas pārdomas par savu darbu.

Jo mazāk saules un siltuma, jo vairāk  jāaizdomājas par to, kā mums palīdzēt savam organismam turēties pretī rudens drēgnumam. Tam labs palīgs ir veselības augi, ar kuriem šonedēļ varēs iepazīties izstādē Latvijas Dabas muzejā. Bet tiem, kas uz muzeju netiek, jāklausās raidījums Kā labāk dzīvot, kurā izstādes dalībnieki stāsta par garšaugu un veselības augu audzēšanu. Raidījuma viešņas - Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres: Sarma Žarčinska, kluba valdes priekšsēdētāja, Niāra Trone, kura zina visu par smiltsērkšķu audzēšanu un to lietošanu, un Maija Čerjaka, pārzina čili piparu un paprikas audzēšanu No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām. Rudenī, kad īpaši svarīga kļūst imunitātes stiprināšana, piedāvājam iepazīt ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradicionālo dārzeņu daudzveidību, sa

Pēdējo divu gadu notikumi pasaulē un Latvijā ir atstājuši milzu ietekmi arī uz latviešu valodu. Par būtiskākajām izmaiņām, ko pieņemam, ko „ravējam”, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu. "Politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem," atzīst Andrejs Veisbergs, raksturojot situāciju šobrīd. "Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā." Andrejs Veisbergs uzskata, ka angļu valoda šobrīd rada anarhiju latviešu valodā, Dite Liepa vērtē, ka pašreizējā situācija rada zināmas pārmaiņas, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.  "Ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukli, kad bija jāsūta Krievijas k

No 23. līdz  30. septembrim Eiropā un, protams, arī Latvijā risināsies sporta nedēļa, kuras būtiskākais mērķis ir palīdzēt mazkustīgākajai sabiedrības daļai uzsākt sportiskas aktivitātes. Par Latvijā plānotajiem pasākumiem un kāpēc ir tik svarīgi nepalikt malā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Piedalīties un kustēties aicina Latvijas sporta federāciju padomes Eiropas sporta nedēļas pasākumu koordinatore Aleksandra Švalkovska, sertificēta fizioterapeite, veselības zinātņu maģistre, centra "Concordia LL" vadītāja Liene Leske un aktīva uzņēmēja, #BeActive vēstnese Sarmīte Pīka. Sarmīte Pīka dalās pieredzē, kas mudinājis pievērsties fiziskām aktivitātēm. To „piespieda dzīve”. Lai pievērstu sportiskām aktivitātēm, ir jāpiespiežas. „Nevis meklēt risinājumu farmācijā, bet savā attieksmē pret kustībām,” atzīst Sarmīte Pīka. Viņa norāda, ka jākustas katru dienu. Sarmīte Pīka izvēlas velosipēdu, dienā nobraucot ap 10 kilometriem. „Tam ir jāatliecina stunda, bet, ja tas ir izdarīts, diena ir daudz produktīvāka, tu

Ar darbiem rudenī, bet ar domām par pavasari. Par svarīgākajiem dārza darbiem, kas veicami, lai pilnvērtīgi sagatavotos nākamajai sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Mums patīk domāt, ka esam racionāli cilvēki, kuri pieņem racionālus lēmumus. Taču patiesībā katru mūsu lēmumu ietekmē emocijas un dažādi kognitīvie aizspriedumi. Par aizspriedumiem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, veicot pirkumus, un par to, kā to izmanto e-komercijas spēlētāji, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu "TRY Dig Latvija" vecākais produktu dizaineris Reinis Sudrabs, biznesa psihologs Jānis Roze un e-komercijas platformas "Mozello" vadītājs Kārlis Blumentāls. E-komercija ir viss, kas ir saistīts ar iepirkšanos internetā. Pēdējā laikā šajā jomā ir notikusi strauja attīstība, pandēmijas ierobežojumu dēļ iepirkties internetā sāka daudz vairāk cilvēku un atklāja, ka tas ir viegli, ātri un arī patīkami. Jānis Roze skaidro, ka e-komercijas piedāvājumi darbojas uz emocijām. Cilvēkam vienmēr gribas ko pozitīvu. "Visi šie paņēmieni ir balstīt uz emocijām. Jā, tās sauc par kognitīvām kļūdām, bet kognitīvā tur nav. Tur iesaistās vizuālais - iepakojumi smuki, labi nobildēts. Salīdz

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā. Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens not

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, uz koplietošanas ceļiem ir parādījušies jauni satiksmes dalībnieki, kam izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un uzvedību uz šiem ceļiem ir stipri miglaina vai nav vispār. Lieki piebilst, ka drošību tas nekādi neuzlabo. Vai ir kādi risinājumi, lai padarītu satiksmi drošāku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību diskutē Rīgas domes satiksmes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols, Alternatīvo sporta veidu sporta centra vadītājs Einārs Lansmanis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Sazināmies arī ar „Bolt” elektrisko skrejriteņu operāciju speciālisti Latvijā Gerdu Kivlenieci.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sas

Par grilēšanu visprātīgāk būtu runāt pavasarī pirms augļu, dārzeņu un gaļas cepšanas sezonas sākuma, bet kāpēc gan nedalīties ar vērtīgām vasaras mēnešos gūtajām atziņām tad, kad grils jau gandrīz ieziemots? To arī darām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādu gaļu labāk izvēlēties grilēšanai un kā labāk cept gaļu un arī dārzeņus uz uguns atklāj "John" restorāna šefpavārs Kristaps Sīlis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Liene Sondore min arī, kādas kaitīgās vielas rodas grilēšanas procesā un kam jāseko līdzi, lai būtu garšīgi un pēc iespējas mazāk kaitīgi. Kādas ogles izvēlēties grilēšanai, skaidro SIA „Smartcharcoal” vadītājs Edgars Zālītis. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mācīties nekad nav par vēlu! Latvijā iespēja iesaistīties „Erasmus” programmā pastāv jau krietnu laiku. Kas mainījies, kopš šāda iespēja radās, kāda bijusi attīstība un kādas ir iespējas pilnveidoties profesionāli vai akadēmiski pašlaik, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj un skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ departamenta Skolu un pieaugušo mobilitātes nodaļas vadītāja Jana Meržvinska, biedrības „Project Net” valdes locekle Iveta Cīrule un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Piecsimt – apmēram tik daudz reižu gadā Latvijas debesīs uzšaujas liesmu mēles no netīrītajiem māju skursteņiem. Ne vienmēr tas beidzas ar ugunsgrēku, bet no izbīļa un ugunsdzēsēju saukšanas gan varētu izvairīties, ja pienācīgi sagatavojamies apkures sezonai! Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādinām, kā uzturēt kārtībā mājas dūmeņus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš norāda, ka sodrēji jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma no dūmvadiem. Pieredze rāda, ka tā nenotiek naudas trūkuma, apziņas trūkuma, laika trūkuma dēļ. Arī sociālais stāvoklis nosaka cilvēka izvēli tīrīt vai netīrīt dūmvadus pirms apkures sezonas. "Nav tie bagātākie klienti, kas izdomā, ka ir jātīra. Ar tīrīšanas darbiem vairāk nodarbojas cilvēki, kam ir sapratne par to, kas visu mūžu to ir darījuši. Līdz ar to šādos, gan dzīvoklīšos, gan nelielās mājiņās ar malkas apkuri, dzīvo sociāli ne tik labi pozicionēti personāži," piekrīt skursteņslauķis Māris Bambis. "Bīstamība, ka

Latvijas slimnīcās  šobrīd ārstējas ap 170 cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19. Diemžēl, slimība turpina laupīt cilvēku dzīvības, tāpēc  joprojām ir svarīgs jautājums par vakcināciju. Kurām sabiedrības grupām šobrīd vajadzētu vakcinēties un cik efektīva ir pielāgotā vakcīna, ko ASV izbrāķēja, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju raksturo un vērtē Rīgas Stradiņa universitātes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Dace Zavadska situāciju saistībā ar Covid izplatību vērtē kā labu. "Mēs esam nonākuši tik tālu, ka pamatoti to var uzskatīt par sezonālu infekciju. Tāda pati attieksme un tas, ko mēs domājam par gripu adenovīrusu, to pašu būtu jādomā un ceru tā domājam par Covid-19. Mums Latvijā ir diezgan laba hibrīdimunitāte, tas ir vakcinācija plus saslimšana, kas patreiz