Zinmais Nezinmaj

Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē tapis promocijas darbs par dievbijības praksēm Latgales pierobežā. Tajā parādās unikāli paradumi, piemēram, iešana allelujā Lieldienās vai Svētā Donāta svētki Krāslavā. Kā katoliskās tradīcijas piekoptas 20. gadsimtā un mūsdienās, kad pierobežā iedzīvotāju skaits samazinājies? Promocijas darbā aplūkotos tematus pārrunājam ar darba autori - Latvijas Universitātes pasniedzēju Annu Elizabeti Griķi.

Atkritumu apjoms pasaulē nemazinās, tāpēc pētniekiem jābūt radošiem, meklējot risinājumus, kā atkritumus var izmantot vēl citos veidos. Dažkārt tas pat nozīmē - bīstamu un kaitīgu atkritumu masu padarīt par lielisku ieroci cīņā ar kādu samilzušu problēmu. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kā no toksiskā atkritumu poligona infiltrāta var iegūt plastmasu apēdošas baktērijas, gan to, kā iegūt vērtīgo zivju eļļu no lauksaimniecības un pārtikas ražošanas atkritumiem. Skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece Laura Žorža un Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu vadošo pētnieks, asociētaissprofesoru Krišs Spalviņš. Atkritumu šķirošana, atkritumu pārstrāde - nu jau daudzus gadus notiek diskusijas par to, kā mazināt aizvien pieaugošos atkritumu kalnus, kuros dzīvojam. Kādi risinājumi jau ir atrasti - var šķirot, kaut ko var pārstrādāt, bet, protams, šis jautājums no dienas kārtības noteikti vēl ilgi nepazudīs. Atkr

Valoda var būt tilts starp visatšķirīgākajām kultūrām, un tā var būt arī bīstamākais ierocis. Kādi priekšnoteikumi ļāvuši dažām valodām izplesties un pulcināt miljoniem un pat miljardiem tās lietotāju, un kāpēc citas valodas to nav spējušas? Kādas valodas dominējušas pasaulē vēsturē un kāpēc valoda ir tik vērtīgs instruments dažādiem politiskiem režīmiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes sociolingvistikas profesore Ina Druviete. "Par laimi valodu izzušanas temps ir samazinājies," sarunā atzīst Ina Druviete. "Pašreiz latviešu valodas pozīcijas ir stabilas, mūs balsta gan augsta valodas izkoptība, bagātība, gan valsts valodas statuss, gan Eiropas Savienības oficiālais statuss. Tomēr ir daži, bet par kuriem mums noteikti jādomā," uzskata pētniece. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka ir svarīgi nodrošināt latviešu valodas prioritāti sabiedībā. "Mums ļoti stingri jāšķir akcenti, vai mēs runājam par valodas lietojumu vai valodas kvalitāti. Un es vispirms gribētu runāt tieši par to, cik

Vēsturniekam Gustavam Strengam tapusi monogrāfija, kas veltīta mirušo piemiņai un komemorācijas praksēm viduslaiku Livonijā. Pētījums skaidro 'memoria' kā kolektīvās atmiņas formas nozīmi dažādām grupām un institūcijām: pilsētu valdībai un ģildēm, Vācu ordenim, bīskapiem un katedrāles kapituliem un klosteru kopienām. Viduslaiku 'memoria' jeb mirušo piemiņa bija gan kolektīvās atmiņas forma, gan sociāla prakse, kas bija sastopama visās dzīves jomās. Tā veidoja identitāti un veidoja grupas, un tādējādi piemiņas prakses izpēte var mums daudz pastāstīt par viduslaiku kopienām. Šis ir teksts no kopsavilkuma pētījumam ar nosaukumu “Pieminot mirušos: kolektīvā atmiņa un piemiņa vēlo viduslaiku Livonijā” (Remembering the Dead: Collective Memory and Commemoration in Late Medieval Livonia). Pētījums skaidro 'memoria' kā kolektīvās atmiņas formas nozīmi dažādām grupām un institūcijām: pilsētu valdībai un ģildēm, Vācu ordenim, bīskapiem un katedrāles kapituliem un klosteru kopienām. Ko tad viduslaikos nozīmēja 'memoria

Alas noteikti ir vilinoši dabas veidojumi. Ne velti dažas no Latvijas iecienītākajām tūristu takām vijas tieši gar alām. Garas un šauras, dziļas un platas, jūras krastā un mežu biezoknī - tik dažādas mēdz būt alas, ar kurām ir bagāta arī Latvija. Par alu sistēmām Latvijā raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu, ģeologu Daini Ozolu. Dabas skaitīšanā, kas noslēgusies aizvadītajā vasarā, apsekotas un shematiski uzmērītas Latvijas alas.  "Pirmo reizi visas alas ir iegrāmatotas un pieejamas sabiedrībai," atzīst Dainis Ozols. "No ģeoloģijas viedokļa senākā ala varētu Bruņu ala Amatas krastos, kas ir vēl no tā laika, kad šļūdonis virzījās pāri pār zemes virsmu,"  atklāj Dainis Ozols. Runājot par alu pētniecību, eksperts atzīst, ka Latvijā nav zinātnieku pētījumu par alām, katrā ziņā ne doktordarbu līmenī. "Latvijā jau ģeologus var gandrīz uz rokas pirkstiem izskaitīt, kas pēta kaut ko. (..) Ja jau ģeologu ir tik maz, tad par speleologiem, kas ir ģeoloģijas mazas apakšnozar

Novembrī UNESCO aicina atzīmēt Pasaules zinātnes dienu, šogad akcentējot zinātnes lomu miera un attīstības nodrošināšanā. Miera šobrīd pasaulē nav, attīstība ir nevienmērīga un to bremzē akūtu problēmu risināšana. Vai zinātne var palīdzēt laikmetā, kad patiesības ir daudz un dažādas un tās savstarpēji konfliktē, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Zigmunds Orlovskis un filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Kūlis. Zinātnes straujā attīstība 19. gadsimtā 19. gadsimts ir zīmīgs ar vairākiem vēsturiskiem atklājumiem: šajā  simtgadē Luijs Pastērs izgudro vakcīnu pret trakumsērgu, vācu inženieris Karls Benzs rada pirmo automobili ar iekšdedzes dzinēju, Tomas Edisons izgudro ilgnoturīgo elektrospuldzi, Čarlzs Darvins nāk klajā ar evolūcijas teoriju,  Alfrēds Nobels izgudro varen jaudīgu spridzekli – dinamītu. Tajā simtgadē  notiek vi

Pa pusei cilvēks, pa pusei robotizēta būtne - ikvienam, kurš savulaik rezējis filmu "Terminators" vai "Matriks", ir priekšstats par to, kas ir kiborgs. Tikko kā Ķīna izziņojusi ambiciozus plānus par humanoīdo robotu izstrādi, arī raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršam uzmanību cilvēka un robota apvienojumam. Kas ir kiborgi, vai tā ir zinātniskā fantastika vai jau nemanāmi mūsu ikdienā ienākusi parādība un kur beidzas tehnoloģiju iespējas un sākas nepārvaramie bioloģijas likumi? Skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo un uzņēmuma "Longenesis" pārstāvis, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emils Sundjukovs. "No vienas puses, liekas, ka kiborgs varētu būt vienalga kas, cilvēks, kuram ir pielikts klāt kaut kas tāds, kas dod viņam papildus maiņu vai papildus spējas, bet tajā pašā laikā varētu teikt, ka arī es esmu kiborgs, tāpēc, ka man ir brilles uz acīm. Kaut kur tā svītra jānovelk," vērtē Leo Seļāvo. "Paplašinājumi, kā brilles vai implanti, tie paši zobu implanti, kādu locītavu i

Tuvojoties Lāčplēša dienai un pieminot tos, kuri par Latviju savulaik ir atdevuši dzīvības, mēs nevaram nedomāt par apstākļiem, kādos karavīri Latvijas brīvību izcīnījuši. Lielā salā, ilgstoši bez silta ēdiena un jebkādām ērtībām. Laiki ir mainījušies. Lai gan sava brīvība mums joprojām jāsargā, it īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, tehniskais nodrošinājums karavīriem noteikti ir uzlabojies. Pilnveidojies ir arī veids, kā karavīri mācību laikā var iestiprināties, - tiek domāts par ēdiena saturu un veidiem, kā ēdienu pagatavot. Tieši šiem jautājumiem pirms kāda laika pievērsās pētnieki Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, viņu veikums tika atzinīgi novērtēts, un darbi turpinās. Par to, kādas atziņas gūtas, strādājot pie pētījuma par Nacionālo bruņoto spēku uzturdevām, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un vadošā pētniece un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava. Ir noslēdzies darbs pie pētīj

Koko Šaneles melnais, Valentino sarkanais vai Dior pelēkais... Vai krāsa var piederēt ģeniālam modes māksliniekam un kurām krāsām modes nami ir uzlikuši savu "zīmogu"? Kā šīs krāsas iegūtas, uzturētas un iegājušas modes vēsturē? Modes muzejā Rīgā ir apskatāma izstāde "Melns, balts, sarkans", kas tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Tajā iespējams aplūkot tērpus un aksesuārus ikoniskās modes krāsās. Apģērbi dažādām dzīves situācijām laikā no 19. gadsimta līdz mūsdienām, dažādi silueti, no smalkām dāmām korsetēs līdz japāņu brīva apjoma apģērbiem un izcilu dizaineru tērpi. Modes muzejā tiekamies ar muzeja projektu vadītāju Agritu Grīnvaldi.

Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt nāvejoši. Cik pamatotas ir bažas par Sibīrijas mēra un citu slimību atgriešanos cilvēces dzīvē un kas notiek ar šiem vīrusiem un baktērijām tik aukstos apstākļos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs, kura interešu lokā šobrīd ir bakteriofāgu pētniecība, izmantojot polārajos apgabalos iegūto materiālu. Fakts, ka vairākos pasaules reģionos sniega un ledāju apjomi sarūk, droši vien vairs nebūs pārsteigums. Taču, šim procesam turpinoties, rodas jautājums, vai tā baktēriju un vīrusu dažādība, kas mitinājusies polārajos apgabalos, līdz ar kūstošo ledu varētu vieglāk sasniegt cilvēkus un radīt kādus tālākus riskus? Vēl jo vairāk - ja, izkūstot sniegam, atsedzas kāda bojāgājuša dzīvnieka atliekas, vai tas būtu vēl viens apdraudējums, un, ja dzīvnieka nāvi izsaukusi Sibīrijas mēra ba

Tablete šim, pulverītis tam - mēdzam domāt, ka uzņemtais uzturs nevar pilnvērtīgi nodrošināt visas mūsu organisma vajadzības, tāpēc roka sniedzas pēc uztura bagātinātājiem. Tas, cik pilnvērtīgs vai nabadzīgs ir mūsu uzturs, būtu cita raidījuma temats, taču šodien palūkosimies tieši uz centieniem to papildināt. Ko par papildu uzņemtiem vitamīniem, minerālvielām un dažādiem fitoterapijas izstrādājumiem saka mūsu organisms? Cik derīgi ir multivitamīnu kompleksi un kas jāņem vērā, lai visi šie noderīgie savienojumi mūsu organismā pēkšņi nesāktu cits citu izslēgt? Kas no tā visa tiek lietderīgi lietots un uzkrāts un kas drīzāk traucē nekā palīdz, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore farmakoloģijā, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale.  

To, ka apkārtējā vide ietekmē mūsu labsajūtu un veselību, lieliski zinām. Bet planēta Zeme nav izolēta no pārējā kosmosa. Vai Saules aktivitātes, piemēram, vētras, Mēness fāzes un izmaiņas Zemes atmosfērā atstāj ietekmi uz mūsu veselību un pašsajūtu? Šis jautājums urdījis nevienu vien. Ko par to saka pētniecība, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "StarSpace "observatorijas saimniece, amatierastronome Anna Gintere un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Kā norises dabā un vēl augstākā līmenī - kosmosā - iespējams ietekmē mūsu organismu. Vai Saules vētras un Mēness ietekme varētu skaidrot izmaiņas mūsu sirdsdarbībā vai garastāvoklī? Kādus pierādījumus ir raduši zinātnieki, bet ko esam izdomājuši paši?

Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" - ievērojami apbedījumi. Ko zinām par šiem vairākiem tūkstošiem mirušo un kādus vēl citus noslēpumus glabā katedrāles sienas, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons. Rīgas panorāmā starp vairākām dievnamu torņu smailēm paceļas arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles tornis. Vecrīgā, kur nelielā attālumā cita no citas izvietojušās Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas Doms, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca un vēl citi dievnami, Jēkaba katedrāle, protams, izceļas ar savu vēsturi, notikumiem un cilvēkiem, kuri ar baznīcu bijuši saistīti. Interesanti, ka kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem katedrāle ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, taču katedrāles torņa virsotnē joprojām atrodas luterāņu baznīcām raksturīgais metāla gailis, kas pierāda celtnes nozīmību arī luterāņiem vairāku gadsimtu garumā. Pirms trim

Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Kāpēc nepieciešams apzināt iedzīvotāju genomu un ko tas dos medicīnai un pētniecībai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš. Ģenētika lielā mērā regulē mūsu dzīvi, proti, nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī - vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Taču svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms. Šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties pētniecības projektā, kas zinātniekiem Eiropas mērogā ļautu iegūt datus par vairāku valstu iedzīvotāju genomu, tā saistību ar kādām saslimšanām, un tas savukārt palīdzētu attīstīt veselības aprūpi un plānot profilaktiskus pasākumus slimībām. Kas vēl interesanti - līdz šim jau iegūtie dati

Šis laiks, kad dabā kokiem birst lapas un apkārt sāk valdīt visai liela pelēcība, senatnē tika uzskatīts par veļu laiku. Dažādās tautās tradīcijas mirušo godināšanai ir atšķirīgas. Latviešiem, šķiet, tā vairs nav norma lauku māju bēniņos glabāt zārku vai jestri dancot un spēlēt mūziku pēc bērēm, kā to darīja mūsu senči. Tomēr bērēs mirušā zārku cilvēki joprojām mēdz apsegt ar vilnas segu, lai aizgājējam siltāk, no mirušā atvadāmies ar trim saujām smilšu, un tad atkal aizgājējs ir kopā ar mums bēru mielastā, tikai - ar sakrustotu nazīti un dakšiņu pāri šķīvim un otrādi apgāztu glāzi. Tautas tradīcijas šeit mijas ar kristīgajām, un pēdējos gados Latvijā atvadu ceremonijās biežāk izskan aplausi - kā simbols dzīves svinēšanai un kā pateicība aizgājējam. Apbedīšanas tradīcijas Rīgā laiku lokos šoreiz iepazīsim Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā kopā ar vēsturnieci, muzejpedagoģi Irēnu Strēli. No Amerikas nākušo Halovīna svētku priekšsākumi meklējami Eiropā Tuvojas laiks, kad daudzviet pasaulē  ļaudis tērpsies

Kā top skaistās amatieru un profesionāļu fotogrāfijas ar Zemes atmosfēras parādībām, tuvo un tālo kosmosu? Kā Visuma dzīles "iegūst krāsas" fotoattēlos un kāpēc attēli ir tik nozīmīgi kosmosa izpētē? Skaidro Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. "Var sākt pat ar mobilo telefonu," atzīst Ilgonis Vilks, vaicāts, kāda tehnika būtu nepieciešama amatierim, lai pievērstos astrofotogrāfijai. "Galvenais moments būtu tas, kāpēc astronomijas amatieri fotografēt debesis. Šeit galvenie ir estētiskie iemesli. Jā, protams, ir astronomijas amatieri, kas piedalās kādos specifiskos projektos, novēro supernovas, novēro asteroīdu aizklāšanas un citas lietas, kur viņi attēlus iegūst jau profesionālām vajadzībām patiesībā," stāsta Ilgonis Vilks. "Bet tā astronomijas amatieri fotografē debesis savam un citu priekam, un šeit ir tas estētiskais moments priekšplānā. Un tad, piemēram, ir svarīgi, nevis tikai nofotografēt Piena ceļu, bet arī, lai tas Piena ceļš būtu kādā skaistā, interesantā ainavā, la

Nesen Rīgas Tehniskā universitāte pārspējusi līdzšinējo Ginesa rekordu ideju radīšanā. Tāpat eksperimentā sacentušies cilvēki un mākslīgais intelekts, un uzvarējuši cilvēki. Visticamāk, ne viens vien būs saskāries ar situāciju, kad jāpiesēžas pie baltas papīra lapas, uz kuras, piemēram, jāsaraksta visas iespējamās idejas saistībā ar kāda pasākuma rīkošanu. Varbūt būsiet paši piedalījušies kādā radošās domāšanas treniņā, kurā jāizdomā pēc iespējas vairāk veidu, kā varētu izmantot vienu vai otru priekšmetu. Prāti darbojās un radošums atraisījās arī nesen notikušajā “Lielākajā prāta vētrā pasaulē” Rīgas Tehniskajā universitātē. Kā pētniekiem rodas idejas, kas ir ideju avots inženierzinātnēs un kā idejas rada mākslīgā intelekta rīki? Vai kādudien mākslīgais intelekts radīs labākas idejas nekā mēs, cilvēki, vai arī šajā jomā cilvēks saglabās savu pārspēku, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Ginesa rekorda idejas autore - Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāju Elīna M

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam? Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas “pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus”. Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs “sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā”. 77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.  Pie kādiem secinājumiem tad Klaudija Goldina nonākusi un kā viņas sniegumu vērtē pašmāju ekonomisti un citu jomu speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Biznesa

Pusotra balva fizikai - tā par šī gada Nobela komisijas izvēli saka eksperti. Kvantu fizikas eksperimenti, gan lāzeru fizikā, gan ķīmijā. Kas ir šī gada laureātu veikums? Gaismas fizika - vienā gadījumā ar ārkārtīgi īsiem gaismas impulsiem, otrā gadījumā - ar ķīmijas metodēm iegūti gaismu emitējoši nano punkti. Kas tas viss īsti ir? Kāpēc tie ir svarīgi zinātnes atklājumi, šos un citus jautājumus par šī gada Nobela prēmiju ķīmijā skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs. Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pielietošanu zinātnē. Šie punkti ir nanometros mērāmas daļiņas, taču to pusvadītāju spējas jau plaši tiek  izmantotas modernajās tehnoloģijās un medicīnā. Piemēram, tie ir v

Apziņa, ka kādam svešam ir mūsu mājas atslēgas vai maksājumu kartes pin kods ir ļoti satraucoša un nepatīkama. Vai tikpat piesardzīgi esam ar saviem datiem virtuālajā vidē, ko atstājam aiz sevis milzīgajā datu pasaulē un kas ir šie dati - atkritumi vērtīga valūta? Vai ļaut pelnīt ar mūsu datiem kādam citam un cik gatavi esam pastāvēt par saviem datiem kā vērtību, un kāpēc dalīšanās ar šo vērtību ir nepieciešama? Kādas ir mūsu pašnoteikšanās tiesības digitālajā pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.